Lietuva atvadīsies no leģendārā Nekrošus 0
Izcilā lietuviešu režisora Eimunta Nekrošus talanta cienītāji šodien atvadīsies no pēkšņā nāvē mirušā meistara viņa teātra studijā “Meno fortas” Viļņā.
Plkst.11 paredzēta Sv.Mise Viļņas Bernardīnu baznīcā, bet no divpadsmitiem līdz astoņiem vakarā cilvēki aicināti godināt viņa piemiņu teātra studijā.
Pēc tuvinieku lūguma Nekrošus tiks apglabāts savā dzimtajā Raseiņu rajonā, Šiluvā, privātā bēru ceremonijā, lai gan Lietuvas valdība izteica gatavību rīkot valsts bēru ceremoniju. Bēres notiks ceturtdien.
Jau ziņots, ka režisors naktī uz otrdienu jutās slikti pēc ceļojuma un tika nogādāts Viļņas Santaras slimnīcā, kur trijos naktī miris. Trešdien viņam būtu apritējuši 66 gadi.
Kā otrdienas vakarā Lietuva sabiedriskajam radio atzina Nekrošus līdzgaitnieki, viņa nāve ir milzīgs un vēl līdz galam neaptverams zaudējums visai Lietuvas kultūrai.
“Viņš spēja tik dziļi ielūkoties cilvēkā, viņam sāpēja cilvēks. Cilvēkā viņš saskatīja dvēseli, nevis apvalku,” sacījusi Jaunatnes teātra aktrise Daļa Morozovaite. “Ne jau pēc slavas un goda viņš tiecās – viņš gribēja runāt par cilvēku, par dvēseli, dzīvi, nāvi, mīlestību un Dievu, par šīm dziļajām tēmām, kas ir svarīgas ikvienam.”
“Šķiet, tas bija cilvēks leģenda, cilvēks mīkla, cilvēks noslēpums, varbūt neviens tā arī nav atminējis, kas patiesībā bija Eimunts Nekrošus. Šādi cilvēki, kas, runādami ļoti maz vai nerunādami nemaz, spēj pateikt visu, parasti tiek dēvēti par ģēnijiem,” ziņu aģentūrai BNS izteicies Lietuvas Seima deputāts, bijušais operas solists Vītauts Jozapaitis.
Tikmēr Nekrošus draugs komponists Aļģirds Martinaitis, kas šovasar ciemojies pie viņa Šiluvas lauku mājās, stāstījis, ka režisors attiecībās ar cilvēkiem bijis ļoti vienkāršs, ticies ar cilvēkiem, kar kuriem kopā mācījies, un dažus no viņiem uzaicinājis uz savu Dantes “Dievišķās komēdijas” izrādi.
Pazīstamais teātra režisors Oskars Koršunovs atzinis, ka līdz ar Nekrošu aizgājis pagātnē vesels spilgts un neatkārtojams Lietuvas teātra laikmets.
“Tas ir teātris, ar kuru uzaugu arī es un sajutu jēgu radīt, jēgu diskutēt. Nezinu, kā tālāk strādāt, pret ko atbalstīties. (..) Atceros tos laikus, kad gāju uz visām viņa izrādēm, cenšoties izlikties neredzams. (..) Viņa izrādēs arī es izaugu kā režisors, un no pašas pirmās savas izrādes līdz pašai pēdējai strādādams esmu risinājis iekšēju diskusiju ar Eimuntu,” viņš stāstījis.
Pēc režisora Valentīna Masaļska teiktā, Nekrošus ierakstījis Lietuvas teātra vēsturē “milzīgu lappusi – sāpīgu, jūtīgu, metaforisku, arī ļoti novatorisku”.
“Man viņš liekas kā tāds lauku tīrradnis no Šiluvas. Viņā ir gan mūsu pašu stabulīte, gan kaut kāds Bahs, kuru viņš sadzird. Gan noslēpums, gan filozofija, gan klusums,” atcerējies Masaļskis.
