Lietuvā ar zvēresta lauzējiem neauklējas 0
“Pie mums deputāta vai tiesneša zvēresta laušana ir ļoti rupjš konstitūcijas pārkāpums, jo šāds zvērests faktiski ir valsts pamatlikuma stūrakmens,” Lietuvas Konstitucionālās tiesas tiesnese Toma Birmontiene vakar stāstīja Latvijas Saeimas deputātiem, kuri vēl tikai domā, kā rīkoties ar zvēresta lauzējiem.
Tuvākajos mēnešos Saeimai stāv priekšā ļoti svarīga politiska izšķiršanās par sodu palielināšanu deputātiem un amatpersonām, kas pārkāpušas, amatu vai mandātu saņemot, dotos zvērestus. Šādu rīcību no saviem priekšstāvjiem sagaida vairāk nekā 13 000 cilvēku, kuri parakstījuši kolektīvo iesniegumu par lielāku sodu noteikšanu deputātiem – zvēresta lauzējiem. Taču tautas kalpi nesteidzas ar politisko lēmumu, bet vispirms mēģina iepazīties ar citu valstu pieredzi. Droši vien tādēļ vakar uz Saeimas deviņdesmit gadiem veltīto konferenci bija aicināta arī Lietuvas Konstitucionālās tiesas (KT) tiesnese Toma Birmontiene. Mūsu dienvidu kaimiņi ir viena no Eiropas valstīm, kas visskarbāk vēršas pret vārda neturētājiem.
Smags konstitūcijas pārkāpums
“Lietuvas konstitūcijā noteikts, ka viens no veidiem, kā deputāti un citas amatpersonas var zaudēt amatu, ir impīčmenta procedūra,” Latvijas parlamentāriešiem stāstīja kaimiņvalsts tiesnese. Impīčmentu jeb mandāta atņemšanu (deputātu gadījumā) vai atsaukšanu no amata (tiesnešu gadījumā) var ierosināt viena ceturtā daļa Seima deputātu. Ja parlamenta vairākums atbalsta šo iniciatīvu, tad tiek izveidota īpaša parlamenta komisija, kas izvērtē konkrētās personas rīcību un sagatavo savu atzinumu. Ja parlamenta vairākums šo atzinumu akceptē, tad lieta tiek nodota KT izvērtēšanai. Tiesa savā spriedumā konstatē, kādu likuma pārkāpumu veikusi persona, pret kuru ierosināts impīčments. Saskaņā ar KT izveidotu doktrīnu deputāta vai amatpersonas zvēresta pārkāpums tiek uzskatīts par rupju konstitūcijas pārkāpumu. Pēc tam jautājums atgriežas parlamentā, kur deputāti lemj, vai vainīgajam jāatstāj ieņemtais amats (atlaišanai nepieciešams 3/5 Seima deputātu atbalsts).
Skaļākais gadījums kaimiņvalsts vēsturē ir 2004. gadā sāktā impīčmenta procedūra pret toreizējo Lietuvas prezidentu Ronaldu Paksu, jo Seimam bija radušās bažas, ka viņš ir pārāk ietekmējams. Pakss gan atkāpās no amata, nesagaidot procesa rezultātus.
Taču 2010. gadā līdzīgs liktenis piemeklēja divus Seima deputātus – viens no viņiem parlamenta darba laikā bija devies atpūsties uz Taizemi, bet otrs tikmēr viņa vietā spieda balsojuma pogas. KT toreiz lēma, ka viņi abi rupji pārkāpuši valsts pamatlikumu. Taču Seima vairākums izlēma atlaist tikai Taizemes apceļotāju, bet viņa piesedzējam izdevās mandātu saglabāt.
Vārda neturētāji – melnajā sarakstā
Lietuva uz Eiropas kartes ir unikāla ne tikai ar likumpārkāpēju un vārda neturētāju atlaišanu no augstiem amatiem, bet arī ar to, ka šīm personām bija noteikts aizliegums turpmāk ieņemt amatus valsts pārvaldē, kur, uzsākot pildīt pienākumus, jānodod zvērests.
Tātad tie, kas reiz bija pārkāpuši doto vārdu, vairs nevarēja kļūt par deputātiem, tiesnešiem vai valsts prezidentu. Tomēr Eiropas Cilvēktiesību tiesa šādu praksi novērtēja kā pārmērīgu, tāpēc lietuviešiem nācās aizliegumu ieņemt amatus samazināt līdz četriem gadiem.
Pacietīgākie klausītāji Lietuvas pieredzi vērtēja kā labu piemēru, bet vienlaikus pauda šaubas, vai Latvijai izdotos ieviest impīčmentu pret deputātiem – zvēresta lauzējiem, jo tādā gadījumā būtu jāgroza Satversme. Un diez vai šādu ideju atbalstītu konstitūcijas grozīšanai nepieciešamās divas trešdaļas deputātu. “Šis jautājums ir vēl papildus profesionālu ekspertu vidū plašāk pētāms. Tomēr jāatzīst, ka pieprasījums pēc deputātu atbildību pastiprinošiem mehānismiem tiešām pastāv,” uz jautājumu, vai Latvija varētu pārņemt Lietuvas modeli, atbildēja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”).
Kuram piemēram sekot?
Nākamnedēļ Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atsāks strādāt ar iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu par zvērestu lauzušo deputātu sodīšanu. Pēc komisijas lūguma, Tieslietu ministrija apkopojusi citu Eiropas valstu pieredzi šajā jautājumā. Lielākoties gan tās ir pielaidīgākas nekā Lietuva.
Piemēram, Nīderlandē zvēresta pārkāpšana tiek pielīdzināta nepatiesas liecības sniegšanai tiesā, kas ir krimināli sodāma darbība. Tomēr neviens parlamentārietis, kuru turklāt vēl sargā deputāta imunitāte, par šādu pārkāpumu nav sodīts.
Slovākijas parlamentā Mandātu un imunitātes komisija ir tiesīga izskatīt lietu par deputāta zvēresta pārkāpumu un rekomendēt parlamentam lemt par deputāta demisijas pieprasīšanu. Slovēnijā Deputātu likums paredz, ka pilnvaru izbeigšanas iemesls var būt slikta reputācija sabiedrībā vai politiskajā partijā.
Virknē valstu, piemēram, Čehijā, Maltā, Polijā, Rumānijā, Austrijā, Dānijā, Igaunijā un Grieķijā deputāts nevar saņemt mandātu, ja nav nodevis zvērestu, taču likumos nav noteiktas sankcijas par tā pārkāpšanu. Savukārt Īrijas, Francijas, Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Portugāles likumos vispār neesot regulējuma par parlamenta locekļu zvērestu.
