Lietuvā apsver iespēju noteikt stingrāku mežizstrādes kārtību vērtīgākajos mežos 0
Pieaugot sabiedrības bažām par mežu ciršanu valsts aizsargājamajās teritorijās, Lietuvā tiks apsvērta iespēja noteikt stingrāku mežizstrādes kārtību vērtīgākajos mežos.
Pēdējā laikā Lietuvas medijos un sociālajos tīklos parādījušies videomateriāli par cirsmām ainaviski daudzveidīgajā un ezeriem bagātajā Labanoras mežā Aukštatitijā, kā arī Alītas rajona Puņas silā pie Nemunas.
Kā sociālajā tīklā “Facebook” raksta Labanoras meža aizstāvības kluba biedri, ciršanai jau iezīmēts simtgadīga meža stūris ezera krastā.
“Cirtējiem acīmredzot ir pilnīgi vienalga, ka mežizstrāde paredzēta tikai piecus metrus no Labanoras skaistākā ezera – Kertuoja, ka līdzās ir pilskalns, ka turpat atrastas akmens laikmeta apmetnes pēdas, ka ciršana paredzēta tūristu iecienītā teritorijā. Bet visvairāk žēl to divdesmit milzīgo priežu, kuru vecums sasniedz 200 gadus un stumbra diametrs – veselu metru. Kokrūpniecībai tās vairs neder, bet pēdējie koki, kas palikuši no senā meža, tiks iznīcināti,” raizējas vides aizstāvji.
Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis nedēļas sākumā apsprieda šos jautājumus ar vides ministru Ķēstuti Navicku un vienojās, ka būtu jānosaka stingrāka mežizstrādes kārtība vērtīgos mežos. Domāts dubultot platības, kurās saimnieciskā darbība vispār nav pieļaujama, un ierobežot kailcirtes.
Pēc valdības vadītāja tetiktā, tuvākajā laikā valdība saņems priekšlikumus, kā aizsargāt Labanoras mežu.
“Mēs saredzam problēmas, un tās tiks atrisinātas, bet vienlaikus jāsaprot, ka mežs ir valsts īpašums, pret ko jāizturas saimnieciski un ar domu par nākotni. Ja mēs pilnībā aizliegtu mežizstrādi, Lietuvas ekonomika zaudētu vairāk nekā pusotru miljardu eiro gadā,” izteicies Skvernelis.
Viņš arī uzsvēris, ka Valsts virsmežniecībai aktīvāk jāpiedalās biokurināmā un malkas sagādē, norādot, ka šobrīd vērojams cenu pieaugums, bet valstij trūkst sviru, lai to efektīvi kontrolētu.
“Tas nekādā gadījumā nav tikai jautājums par valsts uzņēmuma peļņu. Tas ir sociāli jutīgs jautājums, kura risināšanā jāiesaistās valsts uzņēmumam, kam līdz šim netika izvirzīts tāds uzdevums,” piebildis premjers.
“Varu apsolīt, ka nekādi pārkāpumi netiks slēpti vai atstāti bez ievērības, un, ja pašlaik trūkst normatīvo aktu problēmu risināšanai, tie tiks pieņemti,” solījis Skvernelis.
Savukārt vides ministra preses sekretārs Mindaugs Bajarūns izteicies, ka ciršana Labanoras mežā notiek likumīgi.
“Labanorā daļa meža pieder privātīpašniekiem, kuri ciršanas atļaujas saņēmuši jau pirms diviem trim gadiem, bet pašlaik pieaugušas koksnes cenas, un līdz ar to privātajos mežos aktivizējusies ciršana,” viņš stāstījis.
Ministra padomnieks piebildis, ka tuvākajā laikā plānots izstrādāt dokumentus par Labanoras reģionālā parka pievienošanu Aukštaitijas nacionālajam parkam, kas ļautu no nākamā gada ierobežot kailcirtes.
Plānots arī dažu gadu laikā divkāršot mežu teritorijas, kurās nebūtu atļauta nekāda saimnieciskā darbība – tās varētu aptvert kopumā 100 000 hektārus.
Attiecībā uz Puņas silu Alītas rajonā Bajarūns norādījis, ka tur mežizstrāde nav notikusi, bet kokus izgāzis vējš un tie sakrauti vienā grēdā.
Tikmēr valsts virzmežzinis Marjus Pulkauninks, kas otrdien kopā ar vides ministru apmeklēja cirsmas Labanoras reģionālajā parkā, paziņojis, ka šobrīd tur nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Pēc viņa sacītā, kailcirtes reģionālajā parkā ir atļautas un bez tām nav iespējams saglabāt priežu mežu, jo, izcērtot tikai daļu priežu, to vietā ataugtu bērzi, turklāt kailcirtes ir vajadzīgas, lai ierobežotu kaitēkļu izplatīšanos.
Pulkauninks arī norādījis, ka Utenas reģionā, kur atrodas Labanoras mežs, valsts meži aizņem tikai 20% no kopējās mežu teritorijas, kamēr Lietuvā kopumā valsts un privāto mežu īpatsvars ir apmēram vienāds.
