Lietuvā apstiprināti 6 masalu gadījumi, saslimušas galvenokārt šrilankietes 0
Lietuvas Visaginas pilsētā apstiprināti seši masalu gadījumi, piektdien paziņojis Nacionālais veselības centrs.
Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi pilsētas pašvaldības vadītāja Daļa Štraupaite, slimības perēklis konstatēts šūšanas uzņēmumā “Visatex” un saslimušas galvenokārt tur strādājošas šrilankietes.
Pēc viņas teiktā, kāda fabrikas darbiniece atgriezusies no atvaļinājuma Ukrainā un saslimusi, bet sākumā viņai masalas nav noteiktas un ārstēta cita slimība. Vēlāk noteikta pareizā diagnoze, bet pa to laiku saslimušas darbabiedrenes šrilankietes, kas pret masalām nav vakcinētas.
Saskaņā ar Štraupaites rīcībā esošo informāciju uzņēmumā “Visatex” strādā 116 šrilankietes.
“Pilsētā panikas nav, bet cilvēki, protams, baidās saslimt, zvana un jautā, taču situācija tiek kontrolēta, fabrika dezinficēta, tiek izsniegtas sejas maskas un vēdinātas telpas,” viņa piebildusi.
Šobrīd veselības problēmas ir aptuveni desmit cilvēkiem, lielākā daļa atrodas slimnīcā, divos gadījumos masalu diagnoze nav apstiprinājusies, bet divi cilvēki atteikušies doties uz ārstniecības iestādēm.
Masalas ir akūta, ārkārtīgi lipīga infekcijas slimība, jo masalu vīruss viegli izplatās starp uzņēmīgiem indivīdiem gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā.
Masalas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā.
Masalas var būt ļoti nopietna slimība, jo tā noris ar smagām komplikācijām, sevišķi bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, pieaugušajiem virs 20 gadiem, personām ar imūndeficītu un grūtniecēm.
Sākotnēji saslimšana atgādina saaukstēšanos – pēkšņs sākums ar iesnām, klepu un drudzi. Slimībai progresējot, temperatūra var sasniegt 39–41°C un parādās sarkani izsitumi. Masalas var izraisīt komplikācijas, no kurām visbiežākās ir vidusauss iekaisums, caureja un pneimonija.
ANO Pasaules Veselības organizācija (PVO) šonedēļ brīdināja, ka saslimstība ar masalām pērn pieaugusi par vairāk nekā 30% un šī tendence vērojama visā pasaulē, lai gan iemesli dažādos reģionos ir dažādi. Turklāt ar šo slimību biežāk sākuši slimot cilvēki arī tādās labklājīgās Eiropas valstīs kā Vācijā, kur vakcinācijas līmenis allaž bijis augsts.
Kā ziņots, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) šī gada oktobra epidemioloģiskās uzraudzības pārskatā ziņoja par 13 547 masalu gadījumiem, kas reģistrēti 12 mēnešu laikā no pagājušā gada 1.septembra līdz šī gada 31.augustam 28 Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstīs.
Par masalu saslimšanas gadījumiem šai laikā ziņots visās ES un EEZ valstīs. Biežāk par to ziņojusi Grieķija, kurā reģistrēts 3171 gadījums, tai seko Francija ar 2792 gadījumiem, Itālija ar 2718, Rumānija ar 1765 un Lielbritānija ar 1007 gadījumiem. Šajā laika periodā dalībvalstīs reģistrēti arī 38 nāves gadījumi, kas saistīti ar masalām.
Latvijā šajā periodā SPKC ziņots par 65 saslimšanas gadījumiem ar aizdomām par masalām, bet diagnoze “masalas” kopš pagājušā gada 18.decembra apstiprināta 23 gadījumos, tostarp sešiem bērniem.
Lietuvā pērn reģistrēti divi masalu gadījumi, bet aizpērn – 22.
