Lietus plūdi kļūs biežāki. Vai Latvijai draud applūšana? 2
Valsts nozīmes plūdu riska teritoriju sarakstu papildinājušas piecas teritorijas – Lielupes augštece, Mazās Juglas paliene, Daugavas paliene posmā no Daugavpils līdz Līvāniem, Valmiera un Skrunda, kurās klimata pārmaiņu dēļ palielinājušies plūdu riski.
Kopumā Latvijā plūdu riskiem pakļauti 2000 km2 teritorijas.
Īpaši apdraudētas, kur pretplūdu pasākumi paredzēti prioritāri, ir visas lielās, tā saucamās republikas nozīmes pilsētas, Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, Baltijas jūras un Rīgas līča piekraste.
Paaugstina un stiprina aizsargdambjus
Ar Eiropas naudas atbalstu šobrīd plūdu riski tiek mazināti astoņās pilsētās – Ogrē, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Ādažos. “Šie projekti, kopskaitā desmit, ir dažādās attīstības stadijās,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe. Tā, piemēram, Ogrē jau pabeigta aizsargdambja rekonstrukcija gar Ogres upi. Dambis tika paaugstināts virs maksimālās plūdu atzīmes, nostiprināts un labiekārtots. Ogrē būvniecības stadijā vēl ir aizsargmola izbūve vietā, kur Ogres upe ietek Daugavā. Darbus plānots pabeigt šī gada beigās, nākamā gada sākumā.
Nobeigumam tuvojas arī Ventspils lietus notekūdeņu savākšanas sistēmas izbūve. Viena no upītēm, kas tek pilsētas teritorijā un kur satek lietus ūdeņi, tiks savienota ar meliorācijas sistēmu. Atsevišķās vietās rekonstruēti meliorācijas grāvji vai arī izbūvēti jauni.
Jelgavā plūdu draudu novēršanai tiek pārbūvēts tā saucamais lidlauka poldera dambis, kā arī atjaunota Svētes upes caurplūde.
Šos darbus plānots pabeigt 2020. gada pirmajā pusē. “Šie pretplūdu projekti gan nepasargās Jelgavu no tradicionālajiem paliem, taču pilsēta applūdīs mazāk noteikti,” pārliecināta I. Teibe.
“Jelgava ir zemā vietā, turklāt tur Lielupē ietek daudzas mazās upes, tāpēc es neriskētu apgalvot, ka tur palos nekas vairs neapplūdīs. Bet teritorijās, kur tiek atjaunotas plūdu aizsargbūves, paliem vajadzētu mazāk izpausties.”
Izbūvējot aizsargdambi gar Gauju Carnikavā, palielinājušies plūdu riski kaimiņos – Ādažos nepieciešams nostiprināt jau esošās aizsargbūves gar Gauju un pastiprināt sūkņu stacijas drošību.
“Pašlaik Ādažu pilsētas centrā tiek atjaunotas aizsargbūves, kā arī nostiprināts Gaujas krasts no Tallinas šosejas līdz Kadagas tiltam, kur vietām veidojās krastu izskalojumi,” skaidro I. Teibe.
Ievērojami pretplūdu pasākumi notiek arī Jūrmalā.
Posmā no Majoriem līdz Dubultiem tiek atjaunots Lielupes krasta betonējums, kas tapis padomju gados un laika gaitā izskalots. 2020. gadā plānots būvēt arī jaunu aizsargbūvi posmā starp Majoriem un Dzintariem. Tur šobrīd nav krasta stiprinājuma un Lielupes palu laikā atsevišķas teritorijas applūst.
Nākamgad plānots sākt aizsargdambja būvniecību arī Rīgā, Bolderājā. Gar Buļļupes krastu palieņu pļavās ir koka māju apbūve un vairākas daudzdzīvokļu mājas, kuru iedzīvotāji jāpasargā no plūdiem. Arī Daugavpilī nākamgad plānots sākt pilsētas aizsargdambja Daugavas upes labajā krastā būvniecības darbus.
Liepājā plānots būvēt būnu jūrā, lai pasargātu no viļņu iedarbības Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas atrodas gandrīz pašā jūras krastā.
Šeit plānots izsludināt jaunu iepirkumu būvniecības darbu veikšanai. Projekta pabeigšanas termiņš ir 2023. gada 31. decembris.
Jāpievērš uzmanība zaļajiem risinājumiem
“Eiropas Komisija ir uzsvērusi, ka valstis cīņai ar plūdiem pārāk maz izmanto zaļos risinājumus. Tā noteikti būs viena no prioritātēm, ko viņi vēlēsies redzam atbalstām ar finansējumu, ja tāds vispār plūdu risku mazināšanai nākotnē būs,” uzsver VARAM ierēdne. Šobrīd Briselē tikai notiek diskusijas, kas noteiks budžeta naudas sadalījumu, tāpēc izteikt kādas prognozes ir pāragri.
Zaļie risinājumi paredz cīņai ar plūdiem veidot dabisko palu ūdeņu uztveršanas platības, piemēram, palienes pļavas kā ekoloģiskos koridorus, mākslīgās mitrzemes, kā arī divpakāpju meliorācijas grāvjus, ūdenscaurlaidīgus ielu segumus, zaļās zonas pilsētās.
“Pilsētās vai mazās apdzīvotās vietās lietus ūdeņus var nevis novadīt kanalizācijā, bet veidot lietus dārzu. Zaļajās teritorijās var izbūvēt reljefa pazeminājumus, kur varbūt ikdienā ir sauss, bet lietus gadījumā izveidojas dīķis, no kura ūdens pakāpeniski nokļūst notekūdeņu sistēmās,” skaidro I. Teibe.
Latvijai applūšana nedraud
Līdz šī gada beigām tiks sagatavotas plūdu risku kartes, kur detalizētāk novērtēts, cik intensīvi plūdi var būt.
Kartēs plānots integrēt arī aerolāzerskenēšanas jeb tā saucamā LIDAR datus, kas ļaus precīzāk identificēt applūstošo teritoriju robežas.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) paralēli plūdu risku kartēm tiek pilnveidota arī plūdu risku informācijas sistēma. “Jau pērn izstrādājām sākotnējo plūdu risku novērtējumu ziņojumu, kas šā gada martā saskaņots Eiropas Komisijā.
Balstoties uz šo ziņojumu, teritorijām, kurās identificēts plūdu risks, izstrādājam plūdu kartes.
Modelējam situāciju un noskaidrojam, kādi plūdu riski pastāv desmit, simt un divsimt gadu laikā. Karte jāpabeidz līdz šā gada decembra beigām un līdz nākamā gada martam jāziņo Eiropas Komisijai,” skaidro LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadītājs Jānis Šīre.
Galvenie plūdu riski Latvijā ir pavasara pali un vējuzplūdi piejūras teritorijās. “Gan prognožu sistēma, gan plūdu kartes būs visai Latvijas teritorijai. Tas nozīmē, ka tiks iekļauta arī Daugava. Šī sistēma beidzot tiks pārveidota pēc vienotiem principiem,” piebilst J. Šīre. Lai prognožu sistēma būtu precīza, tai jābūt savienotai ar ikdienas lietus un gaisa temperatūras prognozēm.
Latvijā pakāpeniski mainās laika apstākļi un intensīvi lieti būs arvien biežāka parādība.
Nokrišņu daudzums palielinās tieši ziemā, savukārt vasarās arvien biežāk būs vērojamas intensīvas lietusgāzes. Tas ir saistīts ar vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos. “Klimata tendences šobrīd liecina, ka būs siltākas ziemas, līdz ar to mazināsies pavasara palu risks. Taču, tā kā jūrā veidojas spēcīgākas vētras, palielināsies vēja uzplūdu risks. Līdz ar to teritorijām, kas atrodas piejūrā, būs jāpievērš lielāka uzmanība tam, ka pie noteikta vēja virziena un stipruma var veidoties plūdi,” skaidro J. Šīre.
Rudenī un ziemā sagaidāma vēja vidējā ātruma palielināšanās par 18%, kā arī kļūs vairāk rietumu un ziemeļrietumu virzienu vētras. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā pēdējās desmitgadēs palielinājies par 6% jeb par aptuveni 39 mm, turklāt palielinājies ir arī dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem.
Līdz šī gadsimta beigām tiek prognozēta gada kopējā nokrišņu daudzuma palielinājums par 13–16% jeb aptuveni 80–100 mm.
Vaicāts, cik daudz patiesības uzskatā, ka globālās sasilšanas dēļ pēc gadiem piecdesmit liela daļa Latvijas varētu būt applūdusi, J. Šīre teic, ka jāņem vērā arī ģeoloģiskie procesi, kuru ietekmē daļa Latvijas teritorijas katru gadu paceļas par vienu diviem milimetriem.
“Plūdi ir periodiski. Ja applūst kāda teritorija, tas notiek nevis tāpēc, ka jūrā pacēlies ūdens līmenis, bet gan tāpēc, ka noteikta virziena vējš ūdeni dzen tuvāk krastam. Ja jūras vai līča ūdeni vējš pūš upju grīvās, bet upes ūdens netiek ārā, ūdens līmenis paaugstinās. Šādi plūdi Latvijā nav ilgtermiņa parādība. Globālā ūdens līmeņa celšanās tiek izlīdzināta ar Latvijas teritorijas ģeoloģisko celšanos, un līdz ar to risks Latvijai applūst nepastāv,” skaidro J. Šīre.
HES kaskādes palielina pļūdu risku
Vēsturiski lielākie pavasara palu plūdi aizvadītajā gadsimtā bijuši 1931., 1951., 1956., 1981., 1983. un 1998. gadā, kad bija bargas, garas un sniegotas ziemas vai arī izveidojās īpaši lieli ledus un vižņu sastrēgumi un sablīvējumi. Savukārt 2017. gada augusta un septembra plūdi, kurus izraisīja stipras lietavas, lielus postījumus nodarīja lauksaimniekiem, pašvaldībām un infrastruktūrai Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales.
“Runājot par plūdu riskiem, svarīgs aspekts ir ne tikai mazo HES uzturēšana. Latvijas teritorijā ir apmēram pusotra simta HES, bet dažādu veidu aizsprosti, kas neražo elektroenerģiju, taču veido uzpludinājumus upēm, dīķiem, strautiem – ir ap tūkstoti. HES kā inženiertehniska būve tiek kontrolēta, bet mazākie aizsprosti bieži vien neatbilst nekādiem noteikumiem. Daudz kur tie ir avārijas stāvoklī. Piemēram, pirms dažiem gadiem uz Vaidavas upes pārrāva aizsprostu un viss ūdens aizskrēja, izskalojot nārsta vietas. Dūņas, kas gadiem krājušās, aiziet pa straumei, izraisot ekoloģiskas sekas,” norāda J. Šīre.
Daudzi mazie HES uz Latvijas upēm atrodas kaskādēs.
No plūdu riska viedokļa ļoti svarīga ir to saskaņota darbība. Lai viena HES pieņemtie lēmumi neradītu riskus citiem.
Lielāka atbildība būtu jāuzņemas arī zemes īpašniekiem, nodrošinot upēs sakritušo koku izvākšanu. “Arī bebru aizsprosts var būt ūdenstecei traucējošs faktors, kas var palielināt plūdu risku,” piebilst J. Šīre. Lielākais plūdu apdraudējums ir deviņām upēm, uz kurām kaskādē ir vairāk par divām mazajām HES, un visbīstamākā situācija ir uz Gaujas upes ar deviņām kaskādē uzbūvētajām mazajām HES. Mazo HES kaskādes izvietotas Gaujas augštecē, kā arī Ogres, Aiviekstes, Amatas, Abula, Svētes, Bērzes, Alokstes, Cieceres, Edas u.c. upēs.
Hidrometeoroloģiskās prognozes ir pieejamas ikvienam, kurš lieto datoru. LVĢMC mājas lapā “meteol.lv” katrai novērojumu stacijai var atvērt grafiku ar ūdens līmeņa prognozi. Tur vizuāli attēlota arī plūdu risku iespējamība – teritorija applūst reizi desmit gados, reizi simts vai divsimt gados.
