Lietu vēsture: Termoss un pikniks 0
Termosa sākotne rodama jau Senajā Romā, kur viedie lietojuši trauku ar dubultsienām, no kura dzēruši vēsu vīnu. 1892. gadā skotu fiziķis un ķīmiķis Džeimss Djuārs ielika mazāku stikla kolbu lielākā un starp abām izsūknēja gaisu. Termosa pamatprincips bija atklāts!
Savā jaunajā kolbā viņš eksperimentēja ar sašķidrinātu gāzi, lai to uzglabātu pazeminātā temperatūrā. Viņa izgudrojumam praktisku lietojumu rada vācietis Reinholds Burgers. 1903. gadā šis stikla pūtējs izdomāja, kā zinātnei paredzētajā dubulttraukā uzglabāt karstu kafiju. Vārās stikla kolbas viņš ievietoja metāla korpusā, kuru noslēdza ar gumijotu vāku. Pirmā termosu ražotne Thermos GmbH strādā joprojām un mūsdienās ir viena no vadošajām pasaulē. Tās devīze: “Glabājam siltumu. Kopš 1904. gada”. Termosu mēdzam ņemt līdzi izbraucienos, lai izbaudītu pikniku. Kā radies tas? 14. gadsimtā Anglijā, piekopjot medību rituālus, radās tradīcija tieši pirms medību sākuma visiem tikties brīvdabas ēdienreizē un, apspriežot medību stratēģiju, notiesāt šķiņķi, ceptu gaļu un smalkmaizītes. Senākās rakstiskās liecības par vārdu pikniks saglabājušās 1692. gada Francijā izdotajā Origines de la Langue Farncoise de Menage, kurā vārds piquenique skaidrots kā cilvēku grupas ēdienreize restorānā, uz kurieni paņemts līdzi pašu vīns. Vārds atvasināts no darbības vārda piquer (paņemt, ieknābāt, ēst maziem kumosiņiem) un sarīmēts ar nique (nieks, sīkums). Vēlāk par pique-nique sāka dēvēt maltīti, kas sastāv no daudziem maziem ēdiena gabaliņiem, uzkodām. Angļu valodā picnic ieviesās 18. gs. vidū ar nozīmi – pasākums, kurā piedalās vairāki cilvēki ar līdzpaņemtu ēdienu kopīgai notiesāšanai. 19. gs. sākumā grupa londoniešu nodibināja Piknika biedrību – viņi regulāri tikās Oksfordstrītas Panteonā un ikreiz katram biedrības loceklim bija jānodrošina daļa ēdiena un izklaižu.
