LIETU VĒSTURE: Telefonu grāmatas 0
Pirmo telefona aparātu patentēja skotu izcelsmes amerikāņu fiziologs, fiziķis Aleksandrs Greiems Bells 1876. gadā, un nedaudz gadus vēlāk parādījās pirmās telefona abonentu grāmatas jeb saraksti.
Rīgā pirmie telefona sakari sāka darboties 19. gadsimta beigās, taču telefona abonentu saraksti parādījās tikai 1921. gadā. Pēc ārējā izskata tie atgādināja kalendāru – bija drukāti uz vienkārša avīžu papīra. Visai īpatnējs bija to sakārtojums: nevis pēc alfabēta, bet gan pēc telefonu numuriem – no mazākiem līdz lielākiem. Salīdzinājumā ar turpmākajiem abonentu sarakstiem pirmais atšķīrās ar samērā lakoniskiem abonentu apzīmējumiem.
Nākamo telefonu grāmatu izdeva 1922. – 1923. gadam. Tā bija iegarenas formas ar visas Latvijas abonentu telefonu numuriem. Turpmākajos gados abonentu saraksti nāca klajā gandrīz katru gadu. Tajos numuri bija sakārtoti pēc alfabēta, atsevišķi izdoti iestāžu un dzīvokļu telefona saraksti. Svarīga vieta bija atvēlēta reklāmai. Šīs grāmatas ir vērtīgs uzziņu materiāls, jo tajās bija norādīti ne tikai abonenta vārds un adrese, bet arī nodarbošanās, kas sniedz ieskatu par telefona īpašnieku sociālo struktūru. Arī kara laikā (1941. – 1944. g.) tika izdotas telefona abonentu grāmatas. 1944. gadā pēc telefona centrāļu atjaunošanas (1944. gada oktobrī tās tika sagrautas) radās vajadzība pēc jauna telefona abonentu saraksta. Toreiz telefons bija tikai pašām svarīgākajām iestādēm. Šis saraksts bija neliela brošēta grāmatiņa, kas iespiesta uz rotatora 500 eksemplāros. Ar 1947. gadu sarakstos sāka figurēt arī dzīvokļu telefona numuri. Ar laiku, pieaugot abonentu skaitam, telefonu abonentu grāmatas kļuva biezākas. Pārmainījās izkārtojums un noformējums.
Pašreizējā telefona abonentu grāmata ir sakārtota atbilstoši labākajām šīs nozares grāmatām pasaulē un kalpo ne tik vien kā telefonu abonentu saraksts, bet arī kā vērtīgs uzziņu avots.
