1865. gadā Karlsrūes Vācu pasta savienības 5. konferencē pasta slepenpadomnieks Heinrihs Stefans kolēģiem ieteica radīt jaunu, ērtu un arī lētu korespondences līdzekli – atklātni. Taču dažiem Prūsijas ģenerālpasta iestādes birokrātiskajiem kungiem šāda ideja šķita gaužām nepieklājīga – cik daudz ziņkārīgu acu varētu ielūkoties vienvienīgai personai veltītās rindās! 


Lasītākie

Kokteilis

Dzimuši ģēniji: šīm zodiaka zīmēm ir augstākais IQ 4

TV24

“Tā ir cūku kūts. Pat cūkas dzīvo labāk.” Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs nosauc 3 nosacījumus, lai vienotos ar Ukrainu 99

Karu izbeigs kājnieks netīrā formā: Komandiera atziņas par frontes realitāti Ukrainā 62

Lasīt citas ziņas

Par laimi, pasta ierēdņi Austrijā nebija tik aizspriedumaini. 1869. gadā ar tautsaimnieka profesora Hermaņa gādību tur vēstulei radās konkurente atklātne.

Nedaudz vēlāk, kad Stefanu iecēla ģenerālpasta direktora godā, pasta atklātne beidzot ieraudzīja dienas gaismu arī Vācijā. Tā bija izgatavota no kartona.

Krievi “ietur līniju”; arī Putina Lieldienu pamiera laikā turpinās Ukrainas apšaudes

Pēc tiesas lēmuma piespiedu psihiatriskā ārstēšana šobrīd tiek veikta 45 cilvēki

Krievijā plosās kartupeļu inflācija – tur tie ir dārgākie pasaulē. Cik simtus procentu kāpušas vairumtirdzniecības cenām?

Par neizskatīgo pastkarti iežēlojās daži Berlīnes un Oldenburgas litogrāfi. Sāka izdot pirmās ilustrētās pastkartes, kurās visbiežāk tika attēlotas vēsturiskas cel-tnes vai varonīgi karavīri. Septiņdesmito gadu beigās ar gleznainiem Bavārijas mežu skatiem pastkartes izrotāja Hesenes-Nasavas fotogrāfs Alfons Ādolfs. Visai nelielās ilustrācijas lielāko tiesu atradās kreisajā augšējā stūrī iepretim markai.

Pirmā pasta atklātne Latvijas teritorijā ar melnbaltiem litografētiem Rīgas jūrmalas Dubultu peldvietas skatiem, ko izlaidusi Rīgas izdevniecība ”O. Grīnvalds un Ko”, ir dzēsta ar pasta zīmogu, kas datēts 1894. gada 8. augustā.

Izdevējs Otomārs Teodors Grīnvalds 1881. gadā atvēra savu tipogrāfiju Rīgā un 19. gs. beigās izlaida atklātnes ar Rīgas un Rīgas jūrmalas peldvietu skatiem, kā arī apsveikumu atklātnes. Šī tipogrāfija darbojās līdz 1908. gadam, atklātnes iemantoja lielu popularitāti. 1924. gadā 8. pasta kongress noteica konkrētus atklātņu izmērus 10,5 x 15 cm.

Atklātnes sāka izdot arī slimnīcas, biedrības, pašvaldības. Ap 1900. gadu zīmētai atklātnei radās konkurente – foto atklātne. Pēc Pirmā pasaules kara daudzas tipogrāfijas bija likvidētas. Tāpēc Rīgā parādījās litografētas atklātnes. Apmēram ap 1930. gadu tipogrāfijas drukāja galvenokārt apsveikuma atklātnes. Latvijas skatu atklātnes mazā pieprasījuma dēļ ražoja pagastu un pilsētu fotogrāfi nelielos metienos – no 100 līdz 300. Vienīgi K. Vīburs un V. Upītis izdeva pasta atklātnes vairāk par 1000 eksemplāriem.