Lietotā apģērba pārstrāde – vēl balta lapa: aicina domāt par kopēju tekstilresursu izmantošanu Baltijas mērogā 11
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms diviem gadiem Latvijā izskanēja ziņas par vietējās tekstilatkritumu pārstrādes rūpnīcas izveides plāniem. Ap šo laiku mehāniskā tekstiliju pārstrāde, ar ko bija iecerēts nodarboties ražotnē, jau būtu jāuzsāk, tomēr projekts, kā izrādās, nemaz netiek attīstīts.
Eksperti un ministrija skaidro, ka patiesībā lietotā apģērba pārstrādes risinājumi vēl ir “bērna autiņos” lielākajā daļā Eiropas. Ar nopietnākiem sasniegumiem otrreizējās pārstrādes laukā var lepoties vien dažas valstis. To vidū parasti tiek minēta Zviedrija, Somija, Polija un Nīderlande.
Aprēķinājuši, ka neatmaksāsies investēt
Par plāniem divu līdz trīs gadu laikā attīstīt Latvijā tekstilatkritumu mehānisko pārstrādi 2020. gada vidū ar meitas uzņēmuma starpniecību paziņoja “Eco Baltia grupa”. Tas izskanēja pēc paša uzņēmuma vērtējumā pozitīviem rezultātiem dalīto atkritumu vākšanas kampaņā, kur iedzīvotāji tika aicināti nodot apģērbu īpaši tekstilizstrādājumiem paredzētos konteineros. Pirmajos, ko uzņēmums uzstādīja daudzviet Latvijā.
“Mehāniskās pārstrādes procesā tekstilizstrādājumi tiek atbrīvoti no pogām un rāvējslēdzējiem, sašķiroti atkarībā no to ķīmiskā sastāva un sasmalcināti,” toreiz stāstīja “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts, liekot domāt, ka produkts būs paredzēts kā izejviela ar gana plašu pielietojamību un eksporta potenciālu.
Tagad skatījums ir cits. “Pētot tekstilizstrādājumu pārstrādes attīstības iespējas Latvijā, īstenojām projektu, kura laikā veicām manuālu tekstila sasmalcināšanu, lai sagatavotu atkārtotā tirgū derīgas izejvielas. Vērtējām šāda procesa izmaksas, vienlaikus pētot arī automatizētas pārstrādes iespējas pret pieprasījumu un tirgus cenu. Rezultātā secinājām, ka patlaban nepieciešamās investīcijas pārstrādei vietējā mērogā ir augstas un, ņemot vērā pašreizējos tirgus apjomus un pieprasījumu, kā arī cenas, tas neatmaksājas,” skaidro Jānis Aizbalts, uzrunāts šogad oktobrī.
Organizācijas “Zaļā brīvība” ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule zina stāstīt, ka Latvijā konteineros dalīti savāktie tekstilizstrādājumi pārstrādāti netiek.
“Daļa no savāktā tekstila gan tiek sūtīta uz citām valstīm un pārstrādāta tur,” viņa piebilst. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) skaidro, ka tās rīcībā nav informācijas arī par plāniem būvēt kādu otrreizējās tekstila pārstrādes rūpnīcu.
Jautāti par iespējamām prognozēm, kad šāda rūpnīca varētu tikt izveidota un kāda varētu būt tās specializācija, ministrijas pārstāvji atbild: “Vēršam uzmanību, ka šis jautājums ir saistīts ar uzņēmējdarbību, un šādas iespējamas rūpnīcas izveidei jābūt ekonomiski pamatotai, lai uzņēmējs iniciētu šādu darbību.”
Jāstrādā Baltijas mērogā
Tikmēr “Eco Baltia vide” secinājusi, ka pārstrādes attīstībai jāmeklē sinerģija Baltijas mērogā. “Latvijas tirgus ir mazs, ņemot vērā nepieciešamās investīcijas pārstrādes attīstīšanai,” skaidro Jānis Aizbalts. “Ar esošo tekstila apjomu nepietiek, lai pārstrādes rūpnīca nacionālā mērogā varētu darboties efektīvi.”
Vai Latvijai ir vajadzīga sava lietotā tekstila pārstrādes rūpnīca?
Viņš uzsver, ka pārstrāde šobrīd vēl ir mazattīstīta visā pasaulē, tomēr sagaida, ka šī situācija vismaz Eiropas Savienībā mainīsies jau tuvākajos gados un to veicinās tekstila šķirošanas sistēmas attīstība.
“Ir atsevišķas rūpnīcas, kurās pārstrādā konkrēta veida izstrādājumus,” tā Aizbalts. “Latvijai tuvākā atrodas Somijā. Tomēr pagaidām sašķirotā tekstila apjoms Latvijā ir diezgan mazs, savukārt savākšanas, pāršķirošanas, loģistikas un tālākās pārstrādes nodrošināšanas izmaksas – ļoti augstas.
Tāpēc, ņemot vērā, ka nav iedzīvināts princips par piesārņotāju atbildību, pārstrādes nodrošināšana Latvijas gadījumā pagaidām nav ekonomiski pamatota. Proti, lai nogādātu pārstrādes prasībām atbilstošu materiālu uz šo rūpnīcu, var nākties pat piemaksāt.”
Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs līdz 2025. gadam ir jāizveido tekstila šķirošanas sistēma. “Līdz ar to pakāpeniski attīstīsies arī dažādi pārstrādes risinājumi,” turpina Aizbalts.
“Jāņem gan vērā, ka tekstilizstrādājumu šķiedras ir ļoti daudzveidīgas, kas pārstrādi būtiski sadārdzina.”
“Jau tagad Eiropā tiek ieviestas aizvien jaunas tekstila pārstrādes tehnoloģijas, strādāts pie inovācijām. Šajā jomā notiek ļoti dinamiska attīstība,” viņu papildina organizācijas “Zaļā brīvība” eksperte Dace Akule. “Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ plāni, kas Latvijā tikuši kaldināti pirms gada, šobrīd vairs nav aktuāli. Ir parādījušās jaunas iespējas un arī aprēķini par to, kas ir un kas nav jēgpilni.”
Viņa norāda, ka tekstila pārstrādes jautājumā ir būtiski skatīties uz visu produkta dzīves ciklu. “Piemēram, mājsaimniecība, kur savu laiku nokalpojušu palagu sagriež grīdas lupatās vai no vecas segas izgatavo spilvenu sunim, arī nodarbojas ar pārstrādi.
Tomēr, ko iesākt ar lietoto tekstilu, ko šādi nevar izmantot vai kas vienkārši ir uzkrājies pārāk lielos apjomos? Būtisks izaicinājums pārstrādei ir arī tas, ka lielākā daļa apģērba, ko mēs izmantojam, ir tekstila “kokteiļi” – tīras šķiedras auduma ražojumi ir liels retums.”
Kopumā, raugoties uz to, cik prāvas investīcijas pašlaik Eiropā tiek novirzītas tekstila otrreizējās pārstrādes industrijas inovācijām, “Zaļās brīvības” eksperte izsaka cerību, ka jau pēc gadiem 10 trešdaļa tekstila, kas tiek savākta dalīti, tiks pārstrādāts jaunās šķiedrās.
Sistēma vēl jārada
Tekstilatkritumu šķirošanas sistēmas izveide Latvijā gan pagaidām ir vēl tikai iestrādņu līmenī. Tā plānota VARAM pārziņā esošā projekta “No atkritumiem uz resursiem Latvijā – Reģionālās ilgtspējības un aprites veicināšana, izmantojot atkritumus kā resursus” ietvaros.
Šis projekts sasaucas arī ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.–2028. gadam. Sākotnēji ministrijas plānos ir veikt paplašinātas tekstilražotāju atbildības novērtējumu un tikai tad – sniegt rekomendācijas šķiroto tekstilizstrādājumu sistēmas īstenošanai Latvijā.
VARAM iecerējusi līdz šī gada beigām izvērtēt Latvijā ievesto tekstilizstrādājumu plūsmas – gan tās, kas šeit nonāk ziedošanas ceļā, gan komerciāliem nolūkiem ievestās (piemēram, lai tirgotu otrreiz lietojamo apģērbu veikalos), kā arī Latvijas mājsaimniecību tekstila produktu plūsmas. Ministrijā cer, ka šis izvērtējums ļaus sekmīgāk plānot otrreiz lietojamo apģērbu pārstrādi, izmantošanu un utilizēšanu.
“Eco Baltia vide” savukārt norāda, ka jau pašlaik darbu apgrūtina tas, ka Latvijā trūkst skaidru nosacījumu par kopējās tekstila šķirošanas sistēmas tālāku uzturēšanu, attīstīšanu un ar to saistītajām izmaksām.
“Tās patlaban sedzam no uzņēmuma līdzekļiem, apzinoties nepieciešamību samazināt tekstila nonākšanu sadzīves atkritumos,” norāda Jānis Aizbalts.
“Īstenojot pilotprojektu, esam izvērtējuši dažādus scenārijus, kā Latvijā ieviest tekstila dalītās vākšanas sistēmu, lai tā būtu efektīva. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka tai Latvijā jāsāk darboties no 2023. gada, tomēr vēl arvien trūkst detalizētu nosacījumu par to, kā notiks sistēmas izveides un uzturēšanas finansēšana un kāda būs pašu tekstila tirgotāju atbildība, lai viņu tirgū laistie apjomi tiktu pēc tam atbilstoši apsaimniekoti – līdzīgi, kā tas ir, piemēram, iepakojuma apsaimniekošanā.”
Par šīm tēmām kopā ar VARAM, ražotājiem, tirgotājiem, pašvaldībām, kā arī citām iesaistītajām pusēm “Eco Baltia vide” plānojusi diskutēt 3. novembrī – īpašā seminārā.”
Šķirošanas paradumi uzlabojas
Uzņēmumā SIA “Eco Baltia vide” zina stāstīt, ka Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumi uzlabojas, taču tas iet roku rokā ar infrastruktūras pieejamību, sabiedrības izglītošanas aktivitātēm, kā arī apsaimniekotāju darbu – saprast labākos veidus, kā un kur novirzīt tekstilu atkārtotā apritē. “Latvijā tekstila šķirošanu nodrošinām no 2019. gada.
Pa šo laiku esam pētījuši, kā sistēmu izveidot un kā tā varētu funkcionēt nākotnē. Jāņem vērā, ka konteineru izvietošana ir tikai neliela daļa no kopējās šķirošanas sistēmas. Pētām arī, kādus tekstilizstrādājumus un kādā kvalitātē iedzīvotāji nodod un kur atbilstoši stāvoklim tos novirzīt,” skaidro Jānis Aizbalts.
“Šobrīd vairāk nekā divu gadu laikā esam nonākuši līdz tam, ka no mūsu savāktā iedzīvotāju sašķirotā tekstila poligonā nonāk tikai 3% (pirmajā periodā šis īpatsvars veidoja vairāk nekā 40%). Tas ir ļoti maz, ja salīdzinām, ka 2020. gadā tie bija 46%, savukārt pērn, 2021. gadā, – 20%.
Tas liecina gan par to, ka cilvēki kļūst apzinīgāki šķirošanā, gan to, ka mums gadu gaitā ir izdevies izveidot veiksmīgas iestrādnes, piešķirot “otro dzīvi” iedzīvotājiem nevajadzīgajam apģērbam, apaviem un citiem tekstilizstrādājumiem.”
Uzņēmumā stāsta, ka, attīstoties šķirošanas sistēmai Latvijā, tiek vērtēti visi iespējamie kanāli, kur iedzīvotāju sašķirotais apģērbs varētu iegūt “otro dzīvi”, tostarp – pārstrādē.
“Pagaidām, kamēr pārstrāde visā pasaulē vēl ir mazattīstīta, galvenokārt tas nonāk attīstības valstīs atkārtotai lietošanai,” tā “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.
“Jebkuras preces atkārtota izmantošana ir viena no svarīgām aprites ekonomikas sastāvdaļām. Būtībā tā ierindojas pat pirms pārstrādes. Ja ņemam vērā pašreizējo ātrās modes laikmeta iezīmi cilvēkiem bieži mainīt savu garderobi, ir vērtīgi, ka labs apģērbs vēl var kalpot kādam citam.
Aktīvi sadarbojamies arī ar labdarības organizācijām, piemēram, biedrībām “Tavi draugi” un “Taureņa efekts”, kuriem augstākās kvalitātes sašķirotos tekstilizstrādājumus nodrošinām pēc pieprasījuma.”
Uzziņa
Ko likt tekstila konteineros?
mājas tekstilu;
visa veida tīru apģērbu;
apavus;
somas;
jostas.
Ko nelikt tekstila konteineros?
sasmērētu audumu vai apavus;
ar spēcīgām ķīmiskām vielām notraipītas lietas;
sadriskātu tekstilu;
nelielus auduma atgriezumus;
gumijas zābakus;
plastmasas slēpju zābakus.
EKSPERTA KOMENTĀRS
Nepieciešama dalītās atkritumu savākšanas sistēma
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Ķēniņš: “Lai varētu uzsākt tekstilizstrādājumu pārstrādi, nepieciešams ieviest dalītās atkritumu savākšanas sistēmu. Atkritumu apsaimniekošanas likums paredz, ka sadzīves atkritumu atsevišķu savākšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām kategorijām organizē pašvaldība sadarbībā ar atkritumu apsaimniekotāju. Pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji nodrošina atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju.
Tekstilizstrādājumu pārstrādes sistēmas uzlabošanai un attīstībai ir nepieciešami gan ieguldījumi vecās infrastruktūras atjaunošanā, gan jaunas infrastruktūras celtniecībā, gan arī investīcijas jaunāko tehnoloģisko risinājumu ieviešanā, jo no importētajiem nešķirotajiem, lietotajiem tekstilizstrādājumiem tikai 0,3% tiek pārstrādāti vietējā tirgū, bet 62% – izvesti.
Tekstila atkritumu savākšanas sistēmas izveide plānota, aptverot visu Latvijas teritoriju.
Tā ietver konteineru uzstādīšanu tekstila atkritumu savākšanai, kā arī “Mobilās vākšanas kampaņas”, kad ceļā dosies īpaši aprīkots mobilais kravas autobuss ar šķirošanas nodalījumiem, iesaistot visas Latvijas iedzīvotājus.
Jau tagad Latvijā ir pozitīvie piemēri tekstila otrreizējā izmantošanā, tos pārstrādājot lietās ar augstāku pievienoto vērtību. Piemēram, SIA “Swimbe” peldkostīmu ražošanā izmanto unikālus audumus, kas radīti Itālijā, uzņēmumā “Carvico” no veciem zvejas tīkliem, paklājiem, PET pudelēm un citiem plastmasas atkritumiem. Pēc uzņēmuma teiktā, ražošanas procesā no atgriezumiem tālāk tiek radītas matu rotas, auduma maisiņi peldkostīmu iesaiņošanai, kā arī tie tiek nodoti biedrībai “Iespēju tilts”, kas tos izmanto savu preču radīšanā. Vēl var minēt SIA “Zīle”, kas ražošanas procesā izmanto lietotus džinsus, kreklus, tos pārveidojot dažādos apģērba gabalos.
Statistikas dati rāda, ka 2019. gadā Latvijā lietotais apģērbs veidoja ap 57% no visa apģērbu importa, bet arī jaunu apģērbu imports sasniedza 11 661 tonnas.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
