Lietošanā piešķirtai zemei plāna nav. Vai jāmaksā zemes īpašuma nodoklis? 0
Esmu likumīgā mantiniece, zemi pieprasīju termiņā. Ir Trikātas pagasta zemes komisijas 1996. gada 31. oktobra lēmums par zemes piešķiršanu lietošanā, bet nav klāt grafiskā pielikuma (plāna). Netiku iepazīstināta ar robežām, un tās netika ierādītas dabā, sastādot robežu ierādīšanas aktu, kā tas ir noteikts likumā “Par zemes reformu lauku apvidos”. Man pieprasa maksāt zemes īpašuma nodokli (pamatnodokli un papildus – nodokli par zemes neapstrādāšanu), bet vēl šogad zemes daļa 6,5 ha apjomā nav noformēta likumā noteiktajā kārtībā (nav zināma dabā un arī plānā). Ja ir tikai lēmums bez plāna, kāds tad ir mans statuss? Vai un kādu nodokli drīkst piemērot? LILIJA BEVERĪNAS NOVADĀ
Šajā gadījumā iesakām jums tomēr doties ar dokumentiem pie jurista, kurš konsultē nekustamā īpašuma jautājumos. Žurnālā varam sniegt tikai vispārīgu atbildi.
Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1. pantā teikts, kas ir nekustamā īpašuma objekts un kādam objektam nodokli nepiemēro. Tostarp 1. panta pirmā daļa paredz, ka ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, – zemi, ēkas, to skaitā kadastra informācijas sistēmā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves (izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu).
Īpašumā, valdījumā vai lietošanā
Likuma 2. panta pirmajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai (šajā likumā noteiktajos gadījumos) lietošanā ir nekustamais īpašums.
Gadījumos, kad nekustamajam īpašumam vienlaikus ir gan īpašnieks, gan tiesiskais valdītājs (ja nav noteikts, ka primārais nodokļa maksātājs ir lietotājs), nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs ir īpašnieks. Ja zemesgabalu sadala un sadalīšanu reģistrē tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, bet neieraksta zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma nodokli par atdalītajiem zemesgabaliem maksā persona, uz kuras vārda nesadalītais zemesgabals reģistrēts zemesgrāmatā.
Par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma persona, kuras īpašuma tiesības uz īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā vai kurai piederošais nekustamais īpašums (ēkas un inženierbūves) līdz Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanai ir reģistrēts pašvaldībā vai Valsts zemes dienestā.
Savukārt par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju uzskata:
1) personu, kurai atbilstoši likumā noteiktās institūcijas lēmumam zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā;
2) persona, kurai īpašuma tiesības uz ēkām vai inženierbūvēm atjaunotas likumā noteiktajā kārtībā un kura tās ir pārņēmusi;
3) persona, kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita pamata.
Ir tomēr jāmaksā
Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” beigās atrodami pārejas noteikumi. To 3. punktā teikts, ka līdz zemes reformas pabeigšanai nekustamā īpašuma nodokli par zemi, kas saskaņā ar šā likuma 2. pantu neatrodas kādas personas īpašumā vai tiesiskā valdījumā, maksā zemes lietotājs, bet, ja tāda nav, – nomnieks, kā arī personas, kurām zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to, bet vēl nav notikusi ierādīšana (iemērīšana) dabā atbilstīgi likumam “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”.
Tātad par zemes lietotāju uzskata personu, kurai atbilstoši likumā noteiktās institūcijas lēmumam zemes reformas laikā zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, kā arī personu, kura faktiski izmanto (lieto) zemi bez dokumentu noformēšanas par zemes lietošanas tiesībām. Tātad varam secināt, ka esat zemes lietotāja un nekustamā īpašuma nodoklis jums ir jāmaksā.
SVARĪGI
Ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5% apmērā apliek neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi (izņemot zemi, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru vai kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi). Šo papildlikmi piemēro arī tad, ja pašvaldība neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei ir noteikusi nekustamā īpašuma nodokļa likmi savos saistošajos noteikumos.
