Lieto uzmanīgi – veselībai kaitīgās vielas! No tām jāvairās, gan veicot remontu, gan tīrot māju 4
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Septembra beigās Eiropas Komisija nākusi klajā ar priekšlikumu desmit reizes pazemināt pieļaujamo azbesta robežvērtību – no 0,1 līdz 0,01 šķiedrai uz kubikcentimetru, lai aizsargātu darbiniekus, kuri nodarbojas ar vecu māju nojaukšanu vai remontu. Zināms, ka azbesta šķiedras, tāpat kā krāsās un lakās esošie gaistošie organiskie savienojumi, kā arī dažas sadzīves ķīmijas sastāvdaļas var nopietni sabojāt veselību.
Nav bīstams, ja nedrupina
Jau vairāk nekā divdesmit gadu Latvijā ir aizliegts lietot azbestu un to saturošos produktus, taču ar viļņoto šīferi, kas to satur, joprojām apjumti daudzu māju, šķūņu un vecu ražošanas ēku jumti, bet vietumis tas redzams arī ārsienu apdarē. Mūsdienās šim nolūkam izmanto bezazbesta šīferi, bet veco, veselībai kaitīgo, nodod un uzglabā kā bīstamos atkritumus.
Azbests ir ļoti bīstama, vēzi izraisoša viela – Eiropas Savienības kancerogēno vielu sarakstā tas tiek ieskaitīts 1. kategorijā, tas nozīmē, ka tā ļaundabīgā ietekme uz organismu ir zinātniski pierādīta.
Latvijā to plaši izmantoja vēl pirms gadiem četrdesmit, piemēram, celtniecībā, kā siltumizolācijas materiālu un citviet.
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece Linda Matisāne norāda, ka ieelpotas azbesta šķiedras nenoārdās un netiek izvadītas no organisma, bet turpina savu kaitīgo iedarbību, veicinot hronisku elpceļu slimību, kā arī plaušu, barības vada, kuņģa, aizkuņģa dziedzera un citu lokalizāciju audzēju attīstību, imunitātes izmaiņas.
Der zināt, ka azbesta izraisītām slimībām raksturīgi ļoti gari latentie jeb slēptie periodi – 10 vai pat 40 gadi.
Piemēram, azbestoze – neatgriezeniska plaušu sarētošanās, kas rada nopietnus elpošanas traucējumus, var progresēt pat pēc tam, kad cilvēkam jau sen nav bijusi nekāda saskare ar šo bīstamo vielu. Paaugstinātam riskam saslimt pakļauti dažu profesiju pārstāvji, piemēram, būvstrādnieki.
Eiropas Savienības valstu statistika liecina, ka 78% arodvēža gadījumu ir saistīti ar azbestu. Lai pasargātu strādājošos, Eiropas Komisija rosina, piemēram, veikt azbesta skrīningu un reģistrēšanu vecajās ēkās.
Visbiežāk azbesta šķiedras tiek ieelpotas, daļa no tām paliek plaušās, bet daļa var nokļūt citos orgānos, dažreiz šķiedras var nokļūt asinīs caur bojātu ādu. Piemēram, viļņotais šīferis uz jumta nekādu kaitējumu nenodarīs, ja vien to nesāk lauzt, plēst, zāģēt, urbt vai kaut kādā citā veidā bojāt.
Noņemtās plāksnes nevajag izmantot arī citiem saimnieciskiem mērķiem, piemēram, dobju apmalēm, vai, kas vēl ļaunāk, piebraucamā ceļa nolīdzināšanai.
Speciālisti iesaka, jaucot nost azbestu saturoša šīfera jumtu, izmantot respiratoru, bet pēc tam nelikt to pie citiem būvgružiem, bet nodot bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem.
Gaistošie veselības bojātāji
Arvien biežāk biroja darbinieki un citi cilvēki, kuri ilgstoši uzturas iekštelpās, it īpaši nesen renovētās, sūdzas par nogurumu, galvassāpēm, miegainību, sliktu dūšu, acu un deguna gļotādas kairinājumu. Šādas veselības problēmas var izraisīt gaistošie organiskie savienojumi (GOS), kuri lielākoties gaisā nonāk no celtniecības un apdares materiāliem.
Daži no tiem, piemēram, alkāni, netiek uzskatīti par toksiskiem, taču to ieelpošana var izraisīt reiboņus un galvassāpes. Formaldehīdu saturošus sveķus lieto saplākšņa un kokskaidu plākšņu izgatavošanā, no tām vēlāk top parkets, grīdas līstes, mēbeles. Kaitīgā viela gaisā izdalās gadiem ilgi, izraisot acu, deguna un rīkles kairinājumu.
Gaistošos organiskos savienojumus satur krāsas, lakas, beices, gruntējumi, līmes, auto apkopes līdzekļi, piemēram, antifrīzi, bremžu šķidrumi, atledošanas un vējstikla mazgāšanas šķidrumi. Lielākā daļa krāsu, kam kā šķīdinātājs pievienots, piemēram, formaldehīds, var veicināt elpceļu veselības problēmas vai pat astmas attīstību.
Ražotāju pienākums ir uz iepakojuma norādīt GOS daudzumu (gramos uz litru).
Veselības inspekcijas speciālisti norāda, ka galvenais princips, kas jāievēro, izvēloties iekštelpu krāsas vai lakas, ir: jo mazāk gaistošo, veselībai kaitīgo vielu, jo labāk.
Šķīdinātāju bāzes produktu vietā ieteicams izvēlēties krāsas vai lakas, kuru sastāvā ir maz vai vispār nav organisko šķīdinātāju un kuras ir draudzīgākas videi.
Neveselīgā tīrība
Arī gaisa atsvaidzinātāji vai tīrīšanas līdzekļi var saturēt vielas, kas izraisa alerģisku reakciju, bet kanalizācijas cauruļu tīrīšanas līdzekļi, nonākot saskarē ar ādu, var radīt apdegumus un audu bojājumu. Pasarg’ dievs, ja kāds no šiem līdzekļiem uzglabāts nevīžīgi un tam var viegli piekļūt bērni!
Lai netīrumi no traukiem, izlietnēm, grīdām un drēbēm pazustu kā nebijuši, tiek izmantotas skābes, sārmi vai virsmaktīvās vielas. Skābes un sārmi var izraisīt ādas apdegumus vai elpošanas sistēmas kairinājumu.
Piemēram, triklozāns var kairināt acu un elpceļu gļotādu, izraisīt alerģijas, nelabvēlīgi ietekmēt hormonālo sistēmu. Veļas balinātāji bieži vien ir ļoti agresīvi hlora savienojumi. Ieelpojot hlora izgarojumus, var iegūt gļotādas bojājumus, bet uz ādas tie var izraisīt nopietnus audu apdegumus.
Lai tīrīšanas līdzekļi patīkami smaržotu, tiem tiek pievienotas smaržvielas – ķīmisku vielu maisījumi, no kuriem daudzi var izraisīt alerģiskas reakcijas, kā arī elpošanas sistēmas un ādas kairinājumu.
Sadzīves ķīmijā, īpaši daudzfunkcionālajos tīrīšanas līdzekļos, tiek izmantoti arī ftalāti, no kuriem daži var kaitēt reproduktīvajai sistēmai, samazinot dzimumhormonu līmeni.
Savukārt gaisa atsvaidzinātāji bieži satur sintētiskās smaržvielas un gaistošos organiskos savienojumus, kuri veselībai nebūt nav draudzīgi.
Tā vietā tīrīšanas darbus var paveikt pavisam vienkārši, iztiekot ar parastu dzeramo sodu, etiķi, sāli, citrona sulu un ziepēm, bet gaisu telpās atsvaidzināt – plaši atverot logu.
Kā izvēlēties sadzīves ķīmiju
* Izlasīt, kas rakstīts uz etiķetes, izvērtējot produkta potenciālo bīstamību veselībai
* Izvairīties no produktiem, uz kuriem ir norāde, ka tie ir kodīgi (var izraisīt ādas apdegumus) vai bīstami apkārtējai videi
* Izvēlēties mazāk bīstamu līdzekli (bīstamība pieaug virzienā no kairinoša uz kodīgu un no kaitīga uz toksisku)
* Ekomarķējums, piemēram, varde, norāda uz veselībai un videi draudzīgāku produktu
* Izvērtēt, vai tā iepakojums neatgādina pārtikas produktu, piemēram, limonādes pudeli
* Mājās novietot bērniem nepieejamā vietā un lietot tikai tam paredzētajiem mērķiem.
