Monika Zīle: Protestu pret Liepājas tiesas spriedumu diktēja bažas par bērniem 15
Vēl grūti paredzēt, vai pirms dažām dienām iesniegtais Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora apelācijas protests pret Liepājas tiesas spriedumu, ar kuru divi vīrieši par mazas meitenītes seksuālu izmantošanu sodīti bez reālas brīvības atņemšanas, patiešām atbalsosies daudz bargākā izpausmē un neķītrie varmākas nonāks aiz restēm. Labi zināms, cik lēni griežas tiesu dzirnavas. Turklāt pedofilu advokāts jau vairākkārt publiski uzsvēris – notikušajam veltītās uzmanības spiediens lietu izskatījušo tiesnesi tagad mudinot vēl rūpīgāk izstrādāt sprieduma motivāciju, kas pilnajā izklāstā būšot vispusīgi pārliecinoša. Taču, ja arī nākamā tiesu instance soda mēru nemainīs un pedofili nekādu smagāku pērienu par jau piespriestajām spaidu darbu stundām nesaņems, apelācijas svars vienalga nekļūs mazāks. Jo dokumenta tapšanu rosinājusi sabiedrība, paužot nesapratni un sašutumu par Liepājas tiesas maigo attieksmi pret dzimumnoziedzniekiem, bet plašās viedokļu aktivitātes mudinājušas Saeimas Juridisko komisiju paplašinātā sēdē pievērsties likuma burta un gara tulkojumiem šai līdzīgajās prāvās. Kaut gan arī pašu mīksto spriedumu šīs augstā līmeņa debates nemaina, varam justies gandarīti, ka sabiedrības lietišķā modrība izpaudusies demokrātijas veicinājumā un tiesiskas valsts pamatu stiprināšanā. Līdztekus tam pārliecināmies, ka cilvēki nav kļuvuši vienaldzīgi un neatstāj bez ievērības acīm redzamo netaisnību arī tad, ja notikušais pašus personīgi neskar.
Taču, ja nu pavisam godīgi, tā nenotiek vienmēr. Katrai monētai ir divas puses – šajā gadījumā sabiedrības jaudīgo iestāšanos pret spriedumu lielos vilcienos diktēja bažas par bērniem: diemžēl mūsdienu Latvijā nav garantijas, ka veikalā uz brīdi mātes roku atlaidušam pirmsskolēnam vai pa ielu savās gaitās ejošam pusaudzim neuzglūnēs jau reiz likuma maigi iepļaukāts seksuāls varmāka, kurš pēc soda izciešanas dzīvo savā vaļā un turpina piekopt briesmīgo netikumu. Diskusijas par šo indivīdu pieskatīšanu, zināmu izolāciju vai pakļaušanu medicīniskai manipulācijai turpinās jau ļoti ilgi un, liekas, ieslīdējušas bezgalības telpā. Liepājas tiesas spriedums ir bijis kā piliens jau līdz malām pilnā kausā, kur satecējušas politiķu tukši verbālās rūpes par bērnu drošību un izvairīgie solījumi tās labā izdarīt kaut ko taustāmu. Šīs vielas pārbagātība tad arī likusi cilvēkiem pacelt balsi, kritizējot tiesu un tās saudzētajiem veltījot draudīgus mājienus. Tie ir gana reāli, lai sprieduma izpildes nodrošinātāji jau lauzītu galvu, meklējot jomu piespriestajiem spaidu darbiem, kur netiktu apdraudētas abu pedofilu dzīvības.
Kamēr virsprokurora iesniegto apelāciju maļ tiesu gaņģi un lietā iesaistītie juristi sacenšas daiļrunībā, Jēkaba ielā debatēt mīlošajiem vajadzētu ķerties pie attiecīgu likumu pilnveidošanas, samazinot pantu tulkošanas neizmērojamo daudzveidību līdz pārskatāmam variantam.
