Lietišķā māksla 0
Viens no latviešu – zemgaļu, latgaļu, sēļu, kuršu un lībiešu – raibās saimes krāšņākajiem kultūras mantojumiem ir tautastērpi. To audumu variācijas sniedzas daudzos simtos. Visu laiku šis unikālais kultūras mantojums bija mazāk pieejams, jo audumus auda ļoti mazos apjomos. Guvis ierosmi no ziemeļu kaimiņiem, nu jau vairākus gadus SIA “Etnoteks” aizpilda šo tukšo tirgus nišu un piedāvā plašai lietotāju saimei koši strīpainas autentisko vilnas audumu kokvilnas kopijas. Patlaban sortimentā ir četru veidu etnogrāfiskie audumi: “Trikāta”, “Kuldīga”, “Cēsis” (“Priekuļi”) un “Zemgale”, kuru klāstu pavisam drīz papildinās vēl divi – “Skrunda” un “Ugāle”. No tiem var šūt brunčus, bikses, cepures, somas un aizkarus, stingrā struktūra ļauj ar tiem apvilkt mēbeles un grāmatu vākus. Salīdzinot ar vilnu, kokvilnas audums ir vieglāks, aptaustot maigāks un karstajās dienās patīkamāks. Audumu var mazgāt veļas mašīnā, tas nesaveļas, tādēļ to īpaši iecienījušas skolas un bērnudārzi. Arī šuvēji uzteic audumu kvalitāti. Gatavojot tērpus, diagonālā pinuma dēļ audumiem jāmēro mazliet lielākas vīļu pielaides un ieteicams tos pirms piegriešanas iemērkt siltā ūdenī. Audumu paraugus var aplūkot Rīgā dāvanu veikalā “Muhamors”, tos var iegādāties dizaina salonā “Etmo” vai sazinoties ar pašu ražotāju. “Reklāmai izmantoju sociālos tīklus “Draugiem.lv”, “Facebook.com” un “Twitter”, cenšos piedalīties gadatirgos,” stāsta SIA “Etnoteks” vadītājs Jānis Šilkovs. “Sapņoju par savu tirdzniecības vietu, kur audumus apskatīt, aptaustīt un paburzīt, kā arī par internetveikalu. Uzskatu, ka biznesā nepieciešama pacietība un mērķtiecība. Piemēram, man paiet nedēļa, lai sakārtotu stelles jaunam auduma paraugam. Nedrīkst iesnausties, lai nepalaistu garām jaunas iespējas.”
Izšuvējai Sandrai Valainei-Požarskai no Jelgavas apriņķa Ozolniekiem darba pieredze ir vēl neliela – tikai pāris gadu ar astīti. Daiļamatniece iecienījusi linus, pirtslietas un lieliskā latviešu vecmeistara grafiķa Artūra Dubura-Drekslera daiļradi. Duburs zīmēja ne tikai lieliskas litogrāfijas, gleznas un a/s “Ķuzes” konfekšu kastes, saglabājušies viņa zīmētie pievilcīgie akti. Ar šiem atklātajiem pirtij piemērotajiem motīviem Sandra izrotā pirtslietas – linu dvieļus un spilvenus, kā arī sienas gleznas. Starp citu, uz daža darba attēlota arī māksliniece pati. Darbs tiek veikts ar speciālu programmējamu izšūšanas mašīnu. Par pildījumu spilveniem noder pašas audzēti salmi. Savukārt ikdienā darbs vairāk rit, ar ziediem un iniciāļiem izrotājot salvetes, galdautus – visu, kur liniem nepieciešams cilvēka darināts individuāls rotājums. Tuvākie plāni izšuvējai saistās ar zīmējumu izteiksmes meklējumiem un tēmu dažādošanu.
Arī metālmākslinieki demonstrē atzīstamu stilu un izstrādājumu dažādību. No kārtīga kalēja amata mākslas lauciņā tagad ienāk dinamiskais kalējs Gints Haņeckis no Tukuma novada Tumes pagasta. Meistara darbi izceļas ar daudzveidību un labu stila līnijas izturētību, kas ir diezgan liels retums. Ar rokām kaltu naglu var iesist koka dēlītī un izmantot, piemēram, pirtī kā pakaramo vai arī pievienot īpašu suvenīru klāstam. Saimniecībā noderīgs noteikti būs meistara kalts ass nazis. Īsts vīrietis var palepoties ar mazu kā kulonu kaklā iekaramu amuletu cirvīša veidā. Pat vienkāršs kalts korķu viļķis ar robustu koka kātu ir tautiski stilīgs un labi izskatīsies, kaut vai nevērīgi nomests uz grezna sarkankoka galda. Arī kalēja – brīvmākslinieka gatavotās metāla skulptūras var rotāt jebkuru izstāžu zāli. Pie atpūtas mājas sienas īstā vietā būs perfektais mājas sargs – dzelzs drakons, kas aizbiedēs nelabos garus un turēs laternu. Blēdīgā paskata dubultskulptūra “Ivars&Co”, kuru var novietot mauriņā vai vislabāk kamīnzālē, liek aizdomāties gan par politiku, gan par to, kāpēc mēs esam tik maz, cik mēs esam.
Jaunjelgavieša Pētera Grauduļa virpojumu un koka griezumu kolekcijā vietnē www.graudulis.weebly.com redzami gan senāk darināti, gan no jauna tapuši darbi. Reti kurš koka darbu meistars tik ļoti izjūt koka šķiedras skaistumu un tik gaumīgi prot to parādīt. Šķīvjos ieguldīts fantastisks darbs, dažā kopā salīmēts pat 400 detaļu. Meistars virpošanai izmanto akāciju, etiķkoku, bērzu un pat sveķainu egli pamanās pārvērst par dzintaru. Lai izveidotu oriģināli skaistu trauku, meistars vispirms izvirpo pamata šķīvi un tad soli pa solītim, pa vienai detaļai aplīmē ar citu koku šķirņu dēlīšiem. Lai koka mutes bļodā patiešām varētu mazgāties bez bailēm, svarīga ir pareiza apstrāde – trauku ar īpašu ūdensizturīgu laku noklāj 20 slāņos. Jaunākie Pētera darbi ir garenas formas šķīvji, kuru ovālā pamatne vispirms ļoti precīzi izgriezta ar roku, tad oderēta ar etiķkoka vai veca bērza gabaliņiem. Tie piegriezti tik precīzi, it kā to būtu darījusi mašīna. Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais Meistars jau ieguvis leģendāru slavu, un katrs viņa darbs ir teicama dāvana un mājas rota ilgiem gadiem.
Uzziņa
Šosestdien, 11. oktobrī, Rudens gadatirgus notiks Vaiņodē, Smiltenē, Ķegumā, Vecumniekos un Kalnciema kvartālā Rīgā, bet Vecpiebalgas novada Taurenē Nēķena muižas parkā “uz andelēšanos” tirgū “Rudens manā sētiņā” gaida amatniekus, rokdarbniekus, stādu un dzīvnieku audzētājus. Lauku labumu tirdziņš aicina arī Balvos, Simjūda gadatirgus – Valmierā, bet Salacgrīva gaidīs ar nēģu svētku tirgu. Svētdien, 12. oktobrī, Rudens gadatirgus notiks Lielvārdē, bet Zaļeniekos – ražas svētku tirdziņš “Būs sieriņš, būs zivtiņš, būs treknais kāpostiņš”.
