Lietavas ražo naudu 5
Kad pārrauti ceļi, noslīkusi raža, applūdušas mājas un Latgalē izsludināts ārkārtas stāvoklis, šķiet, rekordlielās augusta lietavas radījušas miljonos mērāmus zaudējumus. Taču ir arī ieguvēji – elektroenerģijas ražotāji.
Vispirms mazliet aritmētiskas spekulācijas. Raugoties uz Latvijas karti, kļūst skaidrs, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana 27 novados skar vismaz piektdaļu Latvijas teritorijas, tātad vismaz 12 tūkstošus kvadrātkilometru. 24. augusta vakarā, kad beidzās lietavas, nokrišņu daudzums, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem, Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās bija sasniedzis 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas. Daudzviet Latvijas austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums ir bijis vēl lielāks. Pieņemsim šos 160 litrus uz kvadrātmetru par nosacītu vidējo. No tā var izrēķināt, ka visā Latgalē pusotrā dienā uz zemes nogāzās ap diviem kubikkilometriem ūdens.
Tagad meteoroloģiska precizitāte. LVĢMC veica aprēķinu, izmantojot reāli novērotos datus teritorijai, kas ir uz austrumiem no nosacīti vilktas līnijas Alūksne–Gulbene–Sīļi–Daugavpils. “Kopā nolija 1,7 miljardi m3 jeb 1,7 km3 ūdens, kas ir aptuveni 4,2 Rāznas ezeri (lielākais Latvijas ezers pēc tilpuma – 0,405 km3),” sarēķinājusi Laura Krūmiņa, Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja.
Kur ūdens paliek? Tā kā lijis Daugavas labajā krastā, tam vajadzētu būt satecējušam Daugavā un nonākušam AS “Latvenergo” hidroelektrostacijās.
Jā, augustā ūdens hidroelektrostacijās nonācis vairāk nekā citos gados vidēji, atzīst Ivita Bidere, AS “Latvenergo” preses sekretāre. “Tomēr pašreiz nepārspēts ir ūdens daudzums palu plūdos, tad nāk janvāris un februāris, bet tikai tad – lietainais augusts,” viņa spriež, kamēr viss ūdens vēl nav sasniedzis augstāko ūdenskrātuvi – Pļaviņu HES.
“Raksturojot Daugavas HES darbību šogad kopumā, jāņem vērā, ka pēdējo divu gadu laikā upē bija vēsturiski zemākā pietece, kopš tiek veikti mērījumi. Līdz ar to objektīvi novērtēt situāciju upē iespējams pret vidējiem rādītājiem, nevis pagājušajiem gadiem. Tā kā šis gads atšķirībā no iepriekšējiem ir bijis vēsāks un lietaināks, arī pietece un attiecīgi izstrāde Daugavas HES ir pieaugusi,” atbild valsts elektroenerģijas ražotāja pārstāve. Četrus Rāznas ezerus “Latvenergo”, liekas, nav pamanījis.
Svaigpiena ražotāja “Zemturi” saimnieks Jānis Višņevskis spriež: “Tā kā nolijusi ceturtā daļa no gada normas un ūdens nonācis Daugavas kaskādē, tad “Latvenergo” no šī daudzuma saražojis un pārdevis elektroenerģiju bez papildu izmaksām. Ja valsts akciju sabiedrībai “Latvenergo” par ceturto daļu ir palielinājušies ienākumi, tad tikai loģiski, ka no šīs peļņas būtu jāfinansē tās nelaimes, ko lietavas radījušas, – jālabo ceļi, meliorācijas sistēmas, jākompensē zaudējumi.”
“Ūdens pamatmasu Daugavā veido pietece no Baltkrievijas un Krievijas baseina. Latvijas upju pietece ir sekundāra, tomēr nenoliedzami, ka šī gada laika apstākļi ir atstājuši savu ietekmi. Vērtējot pirmā pusgada datus, kā arī augustu, gads kopumā ir ar lielāku pieteces un izstrādes apjomu nekā vidējais. Tradicionāli lielākā pietece ir pavasara palos – vairāk nekā 2000 m3/sec, kam šogad ar lielāko vidējo pieteci seko janvāris un februāris. Arī šobrīd Daugavas HES strādā intensīvāk, tomēr ne tik intensīvi kā pavasara palos, jo ūdens apjoms un attiecīgi izstrāde ir aptuveni trīs četras reizes mazāka nekā palu laikā, tomēr augstāka nekā vidēji augustā. Pieteces intensitāte pieauga pagājušās nedēļas otrajā pusē līdz ar lietavām, paredzams pakāpenisks kritums, tomēr tas galvenokārt būs atkarīgs no lietavu intensitātes Baltkrievijā un Krievijā,” vēsta Ivita Bidere. “Latvenergo” izvairās atbildēt uz “LA” jautājumiem par saražotās elektroenerģijas daudzumu megavatstundās vai eiro.
