Rūta Beirote no zemnieku saimniecības “Zutiņi” uzskata, ka atkritumu kalnus var mazināt, ja tikai vēlas un meklē iespējas.
Rūta Beirote no zemnieku saimniecības “Zutiņi” uzskata, ka atkritumu kalnus var mazināt, ja tikai vēlas un meklē iespējas.
Foto: no Rūtas Beirotes arhīva

Lietas, kas tuvina pavasari. Kā sader plaukstošu tulpju klēpji un vecas avīzes? 2

Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
Lasīt citas ziņas

Kā sader plaukstošu tulpju klēpji un vecas avīzes? Tās ir vislabākais ietinamais materiāls, ko lieto dārzniecībās. Augu mājās savu otro – zaļo – dzīvi var izdzīvot visāds papīrs, kastītes un izlietotie podiņi. Ar šīm šķūnītī sakrātajām mantām var iepriecināt gan dārzniekus, gan augus draugus. Sevišķi par šādu lietu otro dzīvi domā nelielajās stādaudzētavās, siltumnīcās. Šāda otrā aprite ir arī ekonomiski izdevīga un ļauj krietni ietaupīt.

Viss papīrs noder

“Siltumnīcās noder visāds papīrs – gan lielākas, gan mazākas loksnes, gan avīzes un žurnāli, gan vecas grāmatas un pat vēlēšanu biļeteni. Vienīgais noteikums – papīram jābūt mēreni tīram un sausam,” skaidro Rūta Beirote no zemnieku saimniecības “Zutiņi”, kuri jau vairākus gadus aicina šādi atbalstīt augu ceļojumu pie jaunajiem saimniekiem. Lielās papīra loksnes noder griezto ziedu un augu stādu iepakošanai. Mazās lapiņas tiek gumzītas, lai tās būtu kā pakojamais materiāls, liekot kastēs augus, gumus, sīpolus, kuri pēdējos gados lielos daudzumos tiek sūtīti ar pakomātiem. Reizēm saņēmējam ir tīri vai jāsmejas, ieraugot, kāds papīrs izmantots augu gultiņai.

Tukšais pods ir vērtība

CITI ŠOBRĪD LASA

Pavisam drīz sāksies stādu tirgi. Atraitnītes un prīmulas jau plaukst. Stādu tirgotāji priecāsies, ja pircējs ieradīsies ar savu kasti. Lieliski, ja atnes arī kastes, kas varēs noderēt citam pircējam. Der gan papīra, gan plastmasas tara. Arī augam labāk patiks braukt mājās, lapām brīvi plīvojot, nevis tikt ietūcītam plastmasas kulītē.

“Dažām vasaras puķēm augs podiņā dzīvojis tikai divas trīs nedēļas un podiņš ir gluži kā jauns, un ir tīrais grēks tādu izmest atkritumos,” skaidro Rūta Beirote. Pirms doties uz audzētavu ar saviem krājumiem, iepriekš der sazināties ar saimniekiem, vai lietoto mantu tur gaida. Piemēram, lai ar lietotajiem podiņiem neievazātu slimības un kaitēkļus siltumnīcās, tos pamatīgi mazgā, dezinficē. Ne visiem ir resursi šim darbam. Turklāt saimniecībās, kur ir podojamās mašīnas vai savi standarti iepakojumiem u. c., lieto tikai jaunus podiņus.

Taču vairums audzētāju priecājas par podiņiem. Tirgū pat piekodina, ka būtu labi, ja podiņus nestu atpakaļ.

Vecais maiss atgriežas

Saimniecība “Zutiņi” dažādas siltumnīcās noderīgas lietas pieņem gan uz vietas, saimniecībā, Krimuldas pagastā, gan arī slavenajā Straupes mājražotāju “Slow Food” tirdziņā, kur Rūta Beirote ir aktīva zaļās idejas sludinātāja. Tirdziņa dalībnieki ir pat vienojušies, ka visādi veicinās iepakojuma otro dzīvi. Piemēram, tiek atpakaļ pieņemtas izēstās stikla burciņas un cita tara, par ko var saņemt pat atlaidi jaunam pirkumam. Zemnieki, kas audzē saknes, priecāsies, ja mājās atgriezīsies tukšie maisi, kuros pārdod, piemēram, kartupeļus.

Straupes tirdziņā ir pat izvietots atsevišķs galds, kur lieko taru var gan atstāt, gan paņemt. Tā ir arī maciņam draudzīga iespēja, jo bezmaksas maisiņus tirgū vairs nedod.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.