Monika Zīle: Labklājības ministres paudumos valda tieši tāds pats ķīselis kā viņas partijā 32
Monika Zīle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Atkarībā no apstākļiem katrs no mums var būt gan mežonis, gan svētais. Labu cilvēku no slikta atšķir izvēle.” Viljams Džeimss
Latviešu literatūras klasiķa Andreja Upīša “Sūnu ciema zēnos” kariķēto Melnās muižas kungu apkalpo Slaucītājs, Ģērbējs un Guldītājs. Protams, mūsdienu profesiju reģistrā šādi amati nav atrodami. Bet jebkurš saraksts ir papildināms, un, šķiet, nobriedusi akūta vajadzība tur iekļaut Atgādinātāju.
Ja tāds labklājības ministrei Ramonai Petravičai piesaistīts cilvēks katras jaunas dienas sākumā kundzei atgādinātu, ka viņa ir valdības locekle, iespējams, sabiedrībai aiztaupītos dažs mulsinājums.
Pieļauju, saistība ar viņas pārstāvētā politiskā veidojuma atmosfēru, kur cits citu nemitīgi uzkož, spiež dzīvot bažīgas modrības režīmā. Tāpēc Ramona Petraviča pilnīgi vai daļēji atslēgusies no valdībā pēdējos mēnešos lemtā un, savā burbulī grozoties, kundzei arī nav sanācis dzirdēt Valsts prezidenta uzrunu, kur Egils Levits uzsver: ja kāds ministrs skaļi apšauba kabinetā kopīgi lemto, jārunā par “mutes disciplīnu”.
Nav tas labākais tulkojums no svešvalodas, bet saprotams ir: valdības koalīciju pārstāvošai amatpersonai publiski jāaturas no divdomīgi tulkojamas izteikšanās. Ar tām Ramona Petraviča mūs jau šad un tad mielojusi, bet gluži svaigs ir ministres priekšnesums žurnālā “Privātā Dzīve” un dažās tīmekļa vietnēs, kritizējot 10. oktobrī Melngalvju namā notikušās balles organizatoru sodīšanu par Covid-19 krīzes laika ierobežojumu neievērošanu.
Gluži cilvēcīgi jau Petravičas kundzi var saprast – ja skaļā un pat uzbrūkošā aizstāvībā neizrādīsi pateicību rīkotājiem par ielūgumu, nākamreiz neaicinās.
Bet Ministru kabineta loceklim nepiedien, latviski sakot, vārīties, ka ierobežojumi sasien rokas uzņēmējiem. Zinu, apstiprinājumam noderētu citāts, bet… Kundzes paudumos valda tieši tāds pats ķīselis kā viņas partijā.
Draugi, nav labi! – tā nesen premjers uzsvēra Covid-19 krīzes pieaugošo spriedzi. Daži tīmekļa asprāši šo teikumu izvēlējās citēt bez komata, un, liekas, tas būtu daudz tuvāk patiesībai, ja Petravičas kundzi uzlūkojam kā cilvēku Ministru prezidenta komandā, kur šobrīd visiem vajadzētu lūkoties vienā virzienā.
Patlaban līdzās Covid-19 noliedzēju un vakcinācijas pretinieku draudzei veidojas tāds kā “brīvās izvēles” atzars, kuras ideoloģiju pārstāv arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) nesenajai kampaņai par skaistumkopšanas procedūru drošību izraudzītā vēstnese Maija Armaņeva.
“Lai katram būtu izvēle (..). Gribu nēsāt masku vai negribu, gribu vakcinēties vai negribu. (..) Lai mums visiem būtu tiesības,” sastapta 12. decembra pūlī Krastmalā, viņa teica žurnālistiem.
Sociālajos tīklos šī platforma diezgan daudzus sajūsmina: jā, valdības noteiktie ierobežojumi laupa tiesības būt brīviem savā izvēlē!
Dižais domātājs Epikūrs savulaik teicis, ka “brīvība ir dižākais auglis, ko plūcam, savas vēlmes ierobežojot”. Trāpīgi. Taču situācijai atbilstošāks, manuprāt, viens M. Armaņevas paudumu komentārs tīmeklī: “Kad mūsu nams deg, spriedelēšana par rīcības izvēli ir amorāla. Jādzēš! Ir vairākas lietas, kas cilvēkiem jādara kopā, un Covid-19 ierobežošana tajā skaitā.”
