Liesuma filozofija un ķieģeļi! “Lode” rūpnīca Liepā iegūst jaunu elpu, kovidkrīzē valsts atbalstu neprasot 6
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pateicoties jaunām vadības organizācijas metodēm, SIA “Lode” ķieģeļu rūpnīca Liepā ieguvusi jaunu elpu. Ķieģeļu un citu māla izstrādājumu ražošanai Priekuļu novada Liepā ir jau vismaz 300 gadu vēsture, kad tos izgatavoja nelielos ķieģeļu cepļos. Padomju laikā, 1958. gadā, te uzbūvēja rūpnīcu, kas ražoja māla drenāžas caurules, tad 1968. gadā to pārveidoja ķieģeļu ražošanai.
Vienu brīdi ap Liepu atradās veselas piecas dažādas ražotnes, kas ražoja dažādus māla izstrādājumus, te strādāja 1500 darbinieku. Tagad palikusi tikai viena ražotne, toties agrāko divu izstrādājumu – pilnā un caurumotā ķieģeļa – vietā spējīga ražot 300 dažādus. Liepas ražotne ir viena no SIA “Lode” divām ražotnēm, otra atrodas Ānē pie Jelgavas, tur ražo “Keraterm” celtniecības blokus no māla.
Liepas ražotnē ķieģeļu ražošanai izmanto devona perioda mālu, kas ir apmēram 385 miljonus gadu vecs, – par to liecina mālā atrasto bruņuzivju fosilijas. Devona periods – tas ir vismaz 150 miljonus gadu pirms tam, kad uz zemes parādās pirmie dinozauri, un apmēram 370 miljonus pirms pirmajiem cilvēkpērtiķiem.
Māls ir unikāls, jo ķieģeļus no tik veca māla izgatavo vēl tikai dažās vietās pasaulē – Kanādā un Lielbritānijā. Liepas ražotnes vadītājs Māris Strazds saka, ka brīdī, kad aptvēris šī materiāla unikalitāti, esot nomainījis savas mājas pagalmā betona bruģi pret māla klinkera bruģi un tagad pagalmā staigājot pa prātam grūti aptveramu vēsturi.
“Māla unikalitāte ir gan priekšrocība, gan trūkums. No vienas puses – trūkst speciālistu, ar kuriem konsultēties, jo viņi nepazīst tik vecu mālu. No otras – šim mālam piemīt vairākas īpašības, kas padara ražošanas procesu lētāku, piemēram, tas klinkerējas (apdedzināšanas process, kurā māla izstrādājumi iegūst ūdeni necaurlaidīgas un mehāniski izturīgas īpašības) apmēram par 20% zemākā temperatūrā, jau pie 900 0C, kas būtiski samazina gāzes izmaksas,” stāsta Māris Strazds.
Elastīgums un 365 dienas
SIA “Lode” Liepas ražotne ražo trīs produktu grupas. Pirmā ir caurumotie ķieģeļi, kurus izmanto ēku apdarē, kā arī sētu stabiņiem un sētu būvniecībai. Otrā – pilnie ķieģeļi, no kuriem mūrē skursteņus un krāsnis, bet tie, kas var to atļauties, – izmanto arī māju būvniecībā. Trešā – dažādas formas māla bruģis.
Jāpiebilst, ka visrentablākais ražotnes produkts, ja rēķina rentabilitāti uz produkcijas vienību, ir ar rokām veidotie māla ķieģeļi, kurus gatavo pēc vairākus gadsimtus senām tehnoloģijām – tos izmanto dažādu piļu un muižu restaurācijā. “Divus pēdējos gadus trīs puiši, kas tos gatavo, strādā tikai ar kādas Čehijas pils restaurācijai nepieciešamo pasūtījumu, no visiem citiem šādu ķieģeļu pasūtījumiem esam spiesti atteikties – nespējam vairāk saražot,” saka M. Strazds. Liepas ražotne saražo apmēram 25 miljonus produkcijas vienību gadā. Aptuveni puse saražotā tiek eksportēta uz Poliju, otra puse – uz Krieviju un Baltijas valstīm. Latvijā tiek izmantoti 7–10% no visa saražotā.
Ražotne strādā visas 365 dienas gadā, arī brīvdienās un svētku dienās. Tas saistīts ar lielajām izmaksām 140 metrus garās tuneļveida ķieģeļu apdedzināšanas krāsns darbības apturēšanai un atkal palaišanai. Ja krāsni aptur, tad paiet divas līdz trīs nedēļas, kamēr tā atdziest līdz pakāpei, ka tajā var veikt kādus darbus, savukārt darbības atjaunošanai nepieciešams apmēram mēnesis krāsns iekurināšanai.
Tas tādēļ, ka jāuzsilda vai jāatdzesē ne tikai pati krāsns, bet arī ķieģeļu vagoni, kas tajā atrodas, – runa ir par simtiem tonnu materiāla, kurus nedrīkst pakļaut termiskajam šokam, lai tie nesaplaisātu. Katrs ķieģeļu vagons apdedzināšanas krāsnī atrodas apmēram trīs diennaktis.
Pēdējos gadu desmitos būtiski mainījušies ķieģeļu loģistikas un pārdošanas apsvērumi. Agrāk uzskatīja, ka ķieģeļus ir racionāli vest ne tālāk kā dažus simtus kilometru no rūpnīcas loģistikas izmaksu dēļ, bet tagad tos transportē pa visu Eiropu.
Māris Strazds saka, ka tālākais punkts, kur “Lodes” ķieģeļi pēdējos gados esot bijuši, ir Vladivostoka Krievijā, taču pārvadājumi uz Lielbritāniju vai Nīderlandi arī esot samērā regulāra parādība.
“Mūsu ķieģeļu īpatnība ir samērā zemas māla izmaksas, jo atradne atrodas tepat pie rūpnīcas, bet vēl svarīgāka ir rūpnīcas elastība. Mēs spējam saražot specifiska izmēra ķieģeļus un, pateicoties roku darbam, nodrošināt specifisku krāvumu uz specifiskām paletēm, kas nav iespējams ar rūpnieciskajiem robotiem.”
Liesā pārveide
Bijušais “Cēsu alus” ražošanas vadītājs Māris Strazds ķieģeļu rūpnīcu vada kopš 2018. gada beigām, atvedot sev līdzi jaunu vadības komandu. Jau 2015. gadā rūpnīcu nopirka poļu uzņēmējs Pāvels Tadeušs Radzieciaks, kuram pieder arī vairākas citas būvmateriālu ražotnes Polijā. Tomēr trīs gadus pēc pirkšanas rūpnīca nav varējusi sasniegt nepieciešamos rādītājus.
“Rūpnīca ražoja, bet nebija ne kvalitātes, ne finansiālo rezultātu. Vainoja krāsni – ieguldīja miljonu eiro krāsns modernizācijā. Kad ražo sarkanos ķieģeļus – viss kārtībā. Kad laiž iekšā krāsotos – bija dienas, kad 98% brāķa. Daļēji tas notika tādēļ, ka savulaik divu veidu ķieģeļu ražošanai būvētā rūpnīca bija jāpielāgo simtiem dažādu produkcijas veidu ražošanai – tas bija saistīts ar īpašnieka lēmumu slēgt vienu no ķieģeļu rūpnīcām Polijā un ražošanu pārcelt uz Latviju.
Bija steidzami jāapgūst jauni produkcijas veidi – galvenokārt krāsoto māla izstrādājumu ražošana.” Jāpiebilst, ka ar vārdiem “krāsotie ķieģeļi” tiek saprasti ķieģeļi, kas pārklāti ar angobas krāsu. Tas ir smilšu paveids, kas apdedzināšanas laikā uz ķieģeļa veido slāni, kurš atgādina glazūru.
“Gāja grūti – ķieģeļi neturēja formu un plīsa. Konsultējāmies pa Eiropu, braucām uz Rīgas Tehnisko universitāti, tikāmies ar ķīmijas profesoriem – risinājuma nebija. 2019. gada beigās lūdzu īpašniekam atļauju piesaistīt tehnologu ar lielāku pieredzi, un tā mūsu komandai pievienojās tehnologs no Polijas, kas palīdzēja atrast optimālu māla receptes sastāvu, mainījām ķieģeļu krāvumu uz vagoniem, un rezultāts pamazām parādījās.
Visas komandas ieguldītais darbs sāka nest taustāmus rezultātus 2020. gadā, kas kļuva par, no kvalitātes un efektivitātes aspekta raugoties, labāko šīs ražotnes vēsturē. Tas bija visas komandas ieguldītais darbs – gan vadības komandu, gan tehniskās komandas, gan pārējo darbinieku. Mēs definējām prioritātes – kvalitāte un efektivitāte, visi mērķtiecīgi uz to gājām, un rezultāts parādījās,” stāsta M. Strazds.
Ķieģeļu kvalitātes kontrole ir visai piekasīga – vizuāli dažas minūtes vērojot krāsoto ķieģeļu šķirošanas procesu, šķiet, ka tiek izbrāķēts katrs trešais, taču Strazds saka, ka šobrīd brāķa procents vairs ir tikai 9%, kas esot lielisks sasniegums. “Ķieģeļi plaisā, vai nu pārāk strauji uzkarsējot, vai pārāk strauji atdzesējot.
Mūsu ķieģeļu recepte paredz 15% tenisīta piedevu, kas tiek ražots, samaļot brāķētos ķieģeļus, tādēļ 15% brāķa procents būtu pilnīgi pieņemams. Taču pašlaik esmu brīdinājis īpašnieku, ka drīz vairs nepietiks brāķēto ķieģeļu un būsim spiesti malt tenisītā labos.” Tenisīts ir materiāls, ko izmanto tenisa kortu segumam, no kā cēlies tā nosaukums. To izmanto arī celiņiem un laukumiem parkos, dārzos un pagalmos.
M. Strazds uzskata, ka uzņēmuma pārveides veiksmes pamatā ir “lean” (liess – angļu val.) filozofija, kas veidojusies no japāņu automobiļu giganta “Toyota” ražošanas filozofijas. “Pēc būtības tas nozīmē – darīt tikai jēgpilnas darbības, kas pievieno vērtību, un tikt vaļā no visa liekā – liekas transportēšanas, liekiem krājumiem, liekām darbībām, liekām sapulcēm un citām laika tērēšanas formām.
Starp citu, svarīgs aspekts ir kārtība un tīrība uzņēmumā – nav iespējams netīrībā un nekārtībā ražot kvalitatīvu produktu. Tieši tā arī pārveidojām uzņēmumu – sākot ar darbinieku ģērbtuvēm, kas nebija remontētas vēl no padomju laikiem.” Otrs izdošanās faktors, uzskata Strazds, ir personāls – ir darbinieki, kas ķieģeļu rūpnīcā strādā jau trešajā paaudzē, un visi ir rūpnīcas patrioti – gatavi nākt uz darbu gan brīvdienās, gan svētku dienās.
“Kad atnācām, bija sajūta, ka darbinieki ir paguruši, zaudējuši ticību tam, ka var sasniegt labu rezultātu. Bet ar ražošanas vadības komandas maiņu, ar filozofijas un attieksmes maiņu pret darba vidi un pašiem darbiniekiem bija sajūta, ka darbinieki ir atguvuši “otru elpu”, visi ir gatavi iesaistīties un palīdzēt, darīt jebkādas grūtības pakāpes darbus bez kurnēšanas, tas bija apbrīnojami.”
Valsts atbalstu nevajag
Covid-19 pandēmijas laikā SIA “Lode” valsts atbalstu prasījusi nav, jo pandēmija celtniecības apjomus īpaši ietekmējusi neesot un, pateicoties jaunajiem produkcijas veidiem, pateicoties pieaugušai produkcijas kvalitātei un jaunām, efektīvākām pārvaldes metodēm, finansiāli 2020. gads uzņēmumam bijis veiksmīgākais vismaz pēdējos desmit gados, bet, iespējams, labākais uzņēmuma vēsturē.
“Domājam par rūpnīcas modernizāciju, piemēram, viena no tādām iespējām varētu būt šķirošanas procesa automatizācija, aizstājot roku darbu, taču lēmumi par to pieņemti nav. Šobrīd pārdodam visu, kas saražots, un uzņēmumam ir stabila perspektīva – kaut arī daļa raktuvju ieguves darbu nav atļauti atrasto bruņuzivju nospiedumu dēļ, atlikušajā atradņu daļā māla pietiek vēl apmēram 100 gadiem,” saka M. Strazds.
Uzziņa:
Ķieģeļu rūpnīca Liepā strādā jau kopš 1968. gada, ražojot divu veidu māla ķieģeļus.
Tā kā uzņēmuma Polijas īpašnieks nolemj slēgt ķieģeļu ražotni Polijā un pārcelt ražošanu uz Latviju, tad nākas apgūt jaunus produkcijas veidus. Tas nāk grūti – vairākus gadus nav ne kvalitātes, nedz finansiālo rezultātu. Beigās tiek nomainīta vadības komanda un sākas rūpnīcas pārveide atbilstoši “lean” filozofijai.
Tiek pārdots viss saražotais, sasniegts kvalitātes rādītājs 91%, kas ir lielisks rezultāts. 2020. gads bijis veiksmīgākais uzņēmuma vēsturē.
