Liepnieks: Mēs esam spiesti visu laiku aizņemties, taču skaidras stratēģijas un ilgtermiņa plānu, kur ieguldīt, mums nav 45
“Katrā mājsaimniecībā ir divas neatrisināmas mīklas: kur paliek nauda un kā rodas putekļi. To nav iespējams saprast. Ar valsts budžetu ir tāpat – naudas it kā tik daudz, kā nekad, bet, nu, tur miljoniņš tur, divi miljoniņi tur, desmit tur, piecpadsmit tur… nav naudas,” savu skatījumu uz problēmām valsts budžeta veidošanā TV24 raidījumā “Kārtības rullis” pauž politisko procesu apskatnieks, rakstnieks Jurģis Liepnieks.
Tāpat arī otrs jautājums – kur rodas birokrātija? Ar to cīņa notiek visu laiku, jo birokrātijas vienmēr ir par daudz. “Tas ir normāls valsts pārvaldes funkcionēšanas mehānisms – visu laiku ir jāslauka putekļi un visu laiku jādomā, kur paliek nauda,” spriež Liepnieks.
Taču nedaudz interesantāka situācija ir ar Igauniju, kas patiesībā 90-to gadu beigās sekoja Latvijas piemēram – Latvija bija pirmā no Baltijas valstīm, kas pieņēma bezdeficīta budžetu. Ja atceras, tad tas īstenībā bija tikai vienu reizi – 1997. gadā, bet otrais mēģinājums 2017. gadā bija neveiksmīgs.
Liepnieks stāsta, ka igauņiem vienmēr ir bijusi stingra ideoloģija – nedzīvot uz parādiem. Tas viņiem ir noteikts likumā jau vairāk nekā 20 gadus.
“Es ar to negribu teikt, ka tā ir vienīgā pareizā ideoloģija. Parāds var nebūt slikts, parāds var būt… nauda – tā ir degviela, tā ir enerģija.” Viņš uzskata, ka aizņemties var, ja vien ir zināms, kāpēc, un ja vien ir stratēģija.
“Latvijas problēma ir tā, ka mēs esam spiesti visu laiku aizņemties – katru gadu mēs aizņemamies naudu un iztērējam viņu, nu, principā nav skaidrs kur. Nu, teiksim, bez kaut kādas skaidras stratēģijas un pārliecības, ka šis te aizņēmums mums šādā konkrētā veidā, ka mums ir kaut kāds ilgtermiņa plāns, nu, piemēram, tur ieguldīt izglītībā un zinātnē, un viņš mums dos 10 gadu perspektīvu vai kaut kādus rezultātus, kas ļaus mums kļūt bagātiem, atdot šo naudu un nopelnīt vēl citu naudu.”
Pēc Liepnieka domām, mēs dzīvojam no reizes uz reizi, no budžeta uz budžetu un vienmēr risinām kaut kādas sasāpējušas tā brīža problēmas, un esam laimīgi, ja viņas izdodas plus, mīnus atrisināt. Viņš pie tā nevaino tikai šo valdību, jo pēdējos 20 gadus visas valdības tā ir strādājušas.
