Liepnieks: “Ja NATO, ES un Rietumi būs gatavi atdot Ukrainu, tad kur mums ir garantija domāt, ka viņi nebūs gatavi atdot Zilupi?” 213
Vai Latvijā ir pamats aktivizēties runām par gatavošanos karam, gatavību karam? Šādu jautājum TV24 raidījumā “Nedēļa.Post scriptum” uzdeva rakstniekam, polittehnologam Jurģim Liepniekam. “Visnotaļ, jo tās runas izskan skaļi visur – Polijā, Vācijā un Nīderlandē,” tā uz jautājumu savu atbildi iesāka Liepnieks.
“Iedomāsimies sliktāko scenāriju – ja Krievijai izdodas gūt būtisku uzvaru Ukrainā, okey, tas nenotiks šogad…Iedomāsimies, ka Krievija sakauj Ukrainu un tajā brīdī Krievijas rīcībā ir, teiksim, 500 tūkstošu cilvēku armija tieši no frontes, karā rūdīta, pieredzējusi, priekš Eiropas izmēriem tā ir grandioza izmēra armija…Ir ļoti liels jautājums, vai tajā brīdī Putins pieņem lēmumu, ka visi iet mājās? Vai varbūt tad paņemam kādu vieglāku mērķi? Tur ir Moldova, vēl kaut kas, bet tā armija un tā militārā kapacitāte, kāda Krievijā varētu izveidoties, ja nekas netiks darīts, lai to apturētu Ukrainā, viņa [Krievijas armija – red.] ir šokējoši bīstami milzīga,” tā TV24 raidījumā sprieda Liepnieks.
Līdz ar to Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam var rasties vēlme izaicināt NATO ar “kādām provokācijām”, pieļāva Liepnieks. Un tādā veidā Putins paskatītos, cik NATO ir gatavs.
“Ja NATO, Eiropas Savienība un vispār Rietumi būs gatavi atdot Ukrainu, tad kur mums ir jel kāda garantija domāt, ka viņi nebūs gatavi atdot, teiksim, Zilupi? Vispirms Zilupi. Nu, lai viņš ņem to Zilupi! Lai tikai miers. Vai varbūt Narvu…Nocietināsimies, tālāk nelaidīsim. Nu, lai ņem to Narvu un Zilupi, nu, labi, Daugavpili – tā tāpat krievu pilsēta. Respektīvi, tā tālāk…Lai ņem, daugavilieši arī grib!” tā iespējamo situāciju raksturoja polittehnologs Liepnieks.
Papildinot Liepnieka teikto, TV24 raidījuma vadītāja jautāja – vai šāda domāšana ir klātesoša? “Tā nav šīs dienas aktualitāte. Protams, Putins nevar atklāt un neatklās citas frontes, kamēr jautājums Ukrainā nav izšķīries. Tāpēc, ka Putinam šī situācija ir ļoti apmierinoša. Viņš ir atradis sev pagaidām izdevīgu šobrīd – 2024.gada janvarī – trajektoriju, kāda ir Ukrainā, Putinam noteikti šķiet izdevīga. Viņam šķiet, ka šis karš uz izmocīšanu un novilcināšanos ir viņam izdevīgs, viņš izturēs. Rietumi neiztur…Rietumi ir tie, kuriem ir problēmas! Rietumi ir tie, kuri vairs nevar piegādāt ieročus, Rietumi ir tie, kuri nevar piegādāt finansiālu palīdzību visādu problēmu dēļ. Rietumi ir tie, kuriem ir problēmas savās mājās. Ukraina ir tā, kurai parādās problēmas. Putins ar savām problēmām tiek galā – sankcijas nestrādā, vismaz nestrādā tā, kā mēs domājām,” tā situāciju analizēja Liepnieks.
Arī militārā ražošana Krievijā attīstās. Tādēļ Putinam ir viss pamats domāt, ka “šī trajektorija ir viņam izdevīga”, uzskata polittehnologs.
“Attiecīgi, ja šī trajektorija netiks pārlauzta un viss tā turpināsies, tad mēs, protams, domājam, kas tad tālāk? Nu, tālāk mēs iegūstam šo te situāciju, kurā pie mūsu robežām būs milzīga izmēra armija, kas nav salīdzināma ar tām armijām, kas mums te šobrīd ir. Tad ir tas jautājums – ja Rietumi nespēj mobilizēties šinī brīdī un palīdzēt, cik lielā mērā viņi būs gatavi iesaistīties? Tās bailes no atomkara vienalga paliks spēkā. Šī atomšantāža vienalga paliks spēkā. Tad ir tas jautājums – viņš tur ieņem Zilupi vai Daugavpili, vai tad mēs, Amerika vai Vācija sāks atomkaru tādēļ? Tas ir tas jautājums. Šie vecie scenāriji vienmēr ir spēkā,” tā savu viedokli par kara draudiem Latvijai un Baltijai no Krievijas puses TV24 raidījumā “Nedēļa.Post scriptum” pauda rakstnieks un polittehnologs Liepnieks.
