PEDEDZE: vēsture raiba, temperaments latvisks 3
Pededzes tautas nams ilgu laiku bija lielākais visā Alūksnes novadā, bet nu, kad Alūksnē atklāts jaunais kultūras centrs, tas atkāpies otrajā vietā, teic TATJANA STEKLOVA (attēlā), kura tautas namu vada jau sesto gadu. Un piebilst: tā kā šobrīd Pededzi ar Alūksni savieno labs ceļš, vietējiem iedzīvotājiem jūtami uzlabojušās iespējas baudīt profesionālo mākslu, jo uz Pededzi ierobežotā budžeta dēļ tiek aicināti kaimiņpagastu un novadu amatiermākslas kolektīvi. Arī paši pededzieši uzstājas gana plašā areālā – no Valmieras līdz pat Rēzeknei, kur vēl šomēnes “Gorā” piedalījušies krievu kultūras nedēļas sarīkojumos.
Pededzes tautas namā darbojas pieci amatiermākslas kolektīvi: bērnu ansamblis un folkloras kopa “Labā oma”, un trīs deju kolektīvi – vidējās paaudzes, sieviešu un jauniešu, turklāt divi – folkloras kopa un jauniešu deju kolektīvs – piedalījušies visos Dziesmu un deju svētkos. “Kad veidojam koncertus, tajos vienmēr piedalās 56 cilvēki, visi ir ļoti atsaucīgi, ar izdomu, un, kaut gan mums nav teātra grupas, paši visu izdomājam un uzvedam. Turklāt ir daudz ģimeņu, kuras dejo un dzied jau paaudzēs,” stāsta tautas nama vadītāja.
Nav noliedzams, ka plašās tautas nama telpas ir gan priekšrocība, gan arī zināmā mērā apgrūtinājums, jo tām lieli saimnieciskie izdevumi, kurus ar vienu visam pagastam domātu sarīkojumu mēnesī atpelnīt nav iespējams. Tādēļ ikdienā – vasarā gan mazāk, ziemā gandrīz katru dienu – te notiek dažādi pasākumi, kuru saistība ar kultūru ir visai attāla – no trenažieru zāles apmeklējuma līdz diskotēkām.
Pededzieši ir divvalodīgi, īpaši jaunākā paaudze vienlīdz labi runā kā latviski, tā krieviski, taču pašiem bijis liels pārsteigums, kad, pētot vēsturi, izrādījies – ģimenē krieviski runājošie lielākoties ir kaimiņvalstī Igaunijā izplatītās mazākumtautības setu pēcteči… “Ir ļoti stipri jūtams šis kultūru sajaukums,” teic Tatjana Steklova. Tautas namā kolektīviem, kas darbojas, uzšūti stilizēti Vidzemes tautastērpi un arī krievu tautastērpi, kuriem paraugs smelts vecmāmiņu pūra lādēs – tie ir ļoti savdabīgi, tikai šai apkārtnei raksturīgi un pilnīgi atšķirīgi no tepat netālu Krievijā esošajiem Pečoriem un Lauriem, ar kuriem pededziešus saista laba sadarbība amatiermākslas jomā. Savdabīgos rakstus no senajiem tērpiem burtiski nokopējuši, tāpat košajos kostīmos jūtami arī igauņu motīvi. “Bet vispār viss mums te ļoti sajaucies – ir zilā krāsa kā pie igauņiem, ir sarkanais, lillā – kā krieviem, un raksti zeķēm, cimdiem kā latviešiem,” uzskaita Tatjana Steklova. Un piebilst – temperaments gan pededziešiem esot nepārprotami latvisks, autentiski izpildīt krievu dejas jaunieši vairs nemaz nevarot.
Savas īpatnības pededzieši zaudēt negrib, tādēļ pagastā darbojas muzejs, kurā iespējams iepazīt pierobežas kultūru, un tradicionāli un ar vērienu katru gadu tiek svinēti krievu tradicionālie svētki Masļeņica. Šogad tautas nama vadītāja grib arī sākt jaunu tradīciju un pagarināt saulgriežu svinības. Jāņus nosvinēs jau 22. jūnijā, pa vidu starp īstajiem saulgriežiem un Jāņu vakaru, bet 2. jūlijā iecerēts Ivana Kupalas nakts variants “Kupaļskij večerok”, uz kuru aicinās dalībniekus gan no Pečoriem un Lauriem, gan arī pirmo reizi – no Pitalovas.
UZZIŅA
Liepnas pagastā 2011. gadā dzīvoja 914 iedzīvotāji (~76% latviešu).
Darbojas seši amatiermākslas kolektīvi, ir bibliotēka.
Pededzes pagastā 2010. gadā dzīvoja 838 iedzīvotāji (~80% krievu).
Darbojas pieci amatiermākslas kolektīvi, ir bibliotēka, muzejs un Pasaku taka skolas ābeļdārzā.
