Liepiņš ST apstrīdējis normas, kas liedz viņam piedalīties Saeimas sēdēs 2
Saeimas deputāts Dainis Liepiņš (LRA) šodien Satversmes tiesā (ST) apstrīdējis to likuma normu atbilstību valsts pamatlikumam, kas liedz viņam piedalīties 12.Saeimas sēdēs, tostarp balsojumos.
Apmēram 20 lappušu detalizētā iesniegumā ST politiķis apstrīdējis Saeimas Kārtības rullī noteikto – ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas sākšanai pret deputātu, attiecīgais Saeimas loceklis zaudē tiesības piedalīties Saeimas, kā arī citu institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi.
Politiķis arī apstrīdējis kā Satversmei neatbilstošu normu, ka mēnešalgu viņam izmaksā 50% apmērā.
Liepiņš norāda, ka par šo Kārtības ruļļa normu atbilstību Satversmei un pamattiesībām pastāv nopietnas bažas. Viņš iesniegumā Satversmes tiesai izklāsta argumentus, kāpēc apstrīdētajās normās ietverto pamattiesību ierobežojumu uzskata par nesamērīgu.
“Apstrīdēto normu leģitīmais mērķis nav un nevar būt liegums deputātam pildīt amata pienākumus saistībā ar “šaubu ēnu”. Šāds mērķis pats par sevi ir nepieļaujams, jo ir pretrunā ar nevainīguma prezumpcijas principu,” pauž politiķis.
Viņš arī kritiski vērtē situāciju, ka, no vienas puses, neskatoties uz kriminālvajāšanu, persona var tikt un arī tiek ievēlēta Saeimā, bet, no otras puses, neskatoties uz minēto, deputāti (tostarp politiskie oponenti) pretēji vēlētāju izteiktajai gribai ar balsojumu var atņemt deputātam tiesības piedalīties Saeimas darbā.
Politiķis apstrīdējis attiecīgo normu – Kārtības ruļļa 17.panta otrās daļas un 19.panta – atbilstību Satversmes 101.pantam, kas nosaka, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts darbībā. Viņš norāda, ka Satversmes panta tvērumā cita starpā ir arī aktīvās vēlēšanu tiesības un tiesības pēc ievēlēšanas piedalīties Saeimas darbā.
Liepiņš aicina abas Kārtības ruļļa normas atzīt par spēkā neesošām no 2015.gada 28.janvāra.
Apstrīdētā norma, kas liedz deputātam piedalīties sēdēs, arī nosaka, ka ierobežojums ir spēkā līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus.
Kā ziņots, Augstākā tiesa saņēmusi Liepiņa kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru parlamentārietim par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā piespriests naudas sods.
Ņemot vērā, ka Saeima ir ļāvusi turpināt minētās lietas iztiesāšanu, deputātam ir liegts piedalīties Saeimas sēdēs. Tāpat Liepiņš saņem 50% no mēnešalgas.
