Liepiņa izstāsies no “KPV LV” frakcijas un partijas 0
Saeimas deputāte Linda Liepiņa nolēmusi izstāties no partijas “KPV LV”, kā arī beigt darbu šī politiskā spēka Saeimas frakcijā.
Liepiņa aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņa ir uzrakstījusi iesniegumu par izstāšanos gan no partijas, gan frakcijas, lemjot turpmāk Saeimā strādāt kā neatkarīgais deputāts.
Šāds lēmums saistīts gan ar frakcijā notiekošo, gan arī ar frakcijas vairākuma balsojumu par Valsts prezidenta amata kandidātiem, viņa teica.
“Esmu 2,5 gadus atdevusi šim. Laiks ir pagājis, lēmums ir likumsakarīgs, ņemot vērā, ka es biju viena no tām, kas Valsts prezidenta amatam virzīja Didzi Šmitu (KPV LV). Mans šodienas lēmums arī jāskata kontekstā ar partijas frakcijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova runu no Saeimas tribīnes, kurai es absolūti nepiekrītu. Nepiekrītu viņa izteiktajai motivācijai par to, kāpēc Šmits atteicās no ekonomikas ministra amata,” sacīja Liepiņa.
Partijai bija “zelta kārts” gan valdības veidošanas procesā, gan arī kandidātu izvirzīšanā Valsts prezidenta amatam, uzskata Liepiņa, piebilstot, ka šīs iespējas kaut ko mainīt, nevis “aiziet veco partiju pavadā”, tikušas “izsētas vējā” pieredzes trūkuma, veco partiju manipulācijas, kā arī dažu politiķu personīgo ambīciju dēļ”.
Liepiņa pauda, ka Zakatistovs esot ļoti apzināti savā redzeslokā turējis tā dēvēto partijas frakcijas kodolu.
“Mēs visi kopā sākām tā kā samuraji, bet daži beidz tā kā “žuļiķi”. Es izvēlos iet samuraja ceļu ar nelokāmu mugurkaulu,” izteicās politiķe.
Sākotnēji no “KPV LV” saraksta parlamentā tika ievēlēti 16 deputāti, taču vēlāk no frakcijas tika izslēgts Aldis Gobzems. Līdz ar to pašlaik Saeimas frakcijā darbojas 15 parlamentārieši, taču jūnija sākumā Saeima skatīs jautājumu par “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītāja Ata Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai. Ja deputāts tiek izdots kriminālvajāšanai, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas sēdēs.
Kā ziņots, Saeima trešdien Valsts prezidenta amatā ievēlēja līdzšinējo Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Par viņu nobalsoja 61 deputāts, kas pārstāvēja koalīcijas partijas, savukārt pret balsoja 32 opozīcijas deputāti.
Par Juri Jansonu nobalsoja astoņi parlamentārieši no Zaļo un zemnieku savienības, bet pret bija 85 deputāti.
Savukārt Šmita kandidatūru atbalstīja 24 deputāti – “Saskaņas” parlamentārieši, Aldis Gobzems un iekšējie “KPV LV” opozicionāri – Linda Liepiņa, Karina Sprūde un pats Šmits. Pret Šmita kandidatūru balsoja 69 parlamentārieši.
Kopumā balsojumā par prezidentu piedalījās 95 parlamentārieši. Pret visiem kandidātiem nebalsoja neviens deputāts.
