Foto-Skrīveru dendroloģiskais parks

Kolekcijai – Amerikas un Henrija liepas 0

Vai Latvijā var audzēt Amerikas un Henrija liepu? LIGITA DOBELES NOVADĀ

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Zaļenieku kokaudzētavas vadītājs Imants Parfenovičs, kam pieder viena no lielākajām liepu kolekcijām, stāsta, ka Henrija liepa (Tilia henriana) audzētavā tiek testēta un pavairota jau desmit gadu. Tas ir rets koks ar noapaļotu vainagu. Savvaļā aug Centrālķīnā. Eiropā sasniedz 9–15 m augstumu. Īpaši dekoratīvas un interesantas ir liepas lapas: lielas, 5–15 cm garas, ovālas vai sirdsveida, ar asi robotām malām, plaukstot ir bronzas krāsā, vēlāk – zaļas. Zied jūlijā. Dzeltenīgi baltie ziedi ir 10–15 cm diametrā. Henrija liepa ir jutīga pret salu. Zaļenieku kokaudzētavā aug lēni, ziemas salā cieta vainaga augšdaļa. Koku stāda parkos un dārzos, no vējiem aizsargātās vietās.

Amerikas liepa (Tilia americana) Latvijā sasniedz 15–20 m, veido olveida vai ieapaļu vainagu. Lapas ir ļoti lielas, plati olveida vai ieapaļas, 8–15 cm garas, ar zāģzobainām maliņām. Zied viena no pēdējām augusta sākumā. Sēklas pie mums ienākas reti, tāpēc kokaudzētavā liepas pavairo veģetatīvi potējot. Savvaļā aug Ziemeļamerikā. Latvijā reti sastopama vecos parkos un kolekcijās. Audzētavā ar Amerikas liepas šķirnēm strādā jau vairāk nekā desmit gadu. Piemēram, ļoti efektīga ir šķirne ‘Macrophylla’, kam ir ļoti lielas, līdz 25 cm garas un tikpat platas lapas. Šķirnei ‘Nova’ ir sirdsveida, asimetriskas, 15–20 cm garas, spīdīgi zaļas lapas. Koki jāstāda aizvējā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.