Novadu reforma: Liepāju satrauc lielās pilsētas statusa zaudēšana 0
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plānos ir Liepājas pilsētas apvienošana ar astoņiem apkārtējiem novadiem, kas nozīmētu arī republikas nozīmes jeb lielās pilsētas statusa zaudēšanu. Tas savukārt varot atsaukties uz Liepājas pilsētas iespējām pretendēt uz finansējumu no vairākām Eiropas Savienības fondu programmām, uzskata pilsētas vadība.
Liepājā ir gandrīz 70 000 iedzīvotāju, bet novados kopā nedaudz vairāk kā 30 000. Tas nozīmē, ka jaunās pašvaldības domē dominētu pilsētas pārstāvniecība, kas ir vēl viens iemesls, kā dēļ gan pilsēta, gan novadi pretosies to apvienošanai.
Jaunā novada teritorijā pēc reformas būtu vairāk nekā 103 000 iedzīvotāji.
Ar Liepājas pilsētu plānots apvienot Pāvilostas, Durbes, Grobiņas, Aizputes, Priekules, Vaiņodes, Nīcas un Rucavas novadus. Lielākās no tām ir Aizputes un Grobiņas pašvaldības, kurās katrā ir vairāk nekā 8000 iedzīvotāju. Savukārt Rucavas novadā ir tikai 1626 iedzīvotāji. Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Sesks (Liepājas partija), kurš vairāk nekā divdesmit gadus vadīja pašvaldību, uzskata, ka jaunajā statusā Liepāja nevarēs konkurēt ne ar Rīgu, ne Klaipēdu un Kauņu, ja tai vairs nebūs pieejamas lielajām pilsētām paredzētās Eiropas fondu programmas.
Kritēriji, pēc kādiem Jūrmalai un Rīgai ir saglabāts lielās pilsētas statuss, nav skaidri arī tagadējam domes priekšsēdim Jānim Vilnītim (LRA), kurš norādīja, ka Liepāja pēc reformas būtu tikai administratīvā centra pilsēta ar lauku teritoriju. VARAM piedāvājumā lielās pilsētas nodēvētas par nacionālās nozīmes centriem ar lauku teritoriju.
“Taisnība, ka ir pašvaldības, kas vairs nav spējīgas pildīt visas funkcijas, bet nevar veikt tik milzīgu apvienošanu bez ieguvumu un mērķu analīzes. Reforma, skar katru iedzīvotāju un to nevar pavirši īstenot, jo tai var būt neparedzamas sekas,” “Latvijas Avīzei” sacīja U. Sesks.
Novadu vadītājiem jāvienojas
Bijušais Liepājas rajons ir viens no retajiem, kam pirms desmit gadiem īstenotās reformas gaitā izdevās saglabāt tik lielu novadu skaitu – tajos apvienojās 30 pilsētas un pagasti. Tagadējais Durbes novada priekšsēža vietnieks Andrejs Radzevičs, kurš Induļa Emša (ZZS) valdībā bija arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, 2009. gada reformas sagatavošanas laikā vēl strādāja Rīgā par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru.
Taču ar viņa aktīvu līdzdalību Liepājas rajona pašvaldības sagatavoja detalizētu ekonomisko pamatojumu ar skaitļiem un attīstības indeksa rādītājiem, lai pierādītu, ka viņu pašu izraudzītais novadu modelis būtu vislabākais.
“Toreiz sarunas par reformu notika korektāk,” atceras A. Radzevičs, atbildot uz vaicāto, kā pašvaldībām izdevās izvairīties no iekļaušanas lielos novados.
Redzams, ka daļa no tiem – arī Durbes un Pāvilostas novads –, kas jūtas samērā pašpietiekami, vairs neatbilst kritērijiem. Abās pašvaldībās iedzīvotāju skaits jau ir nokrities zem 3000. Durbes novadā bijušā Saeimas deputāta Edgara Putras (ZZS) ģimenei ir liela zemnieku saimniecība, viņš pats gan dzīvo Liepājā.
Pirms ievēlēšanas parlamentā viņš bija Durbes novada deputāts. Durbē ir vislielākais aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem, “LA” norādīja E. Putra, būdams pret lauku pašvaldību apvienošanu ar pilsētu. “Lielajiem uzņēmumiem nebūs problēmas, bet, ja pakalpojumi koncentrēsies Liepājā, tad mazie un vidējie lauku uzņēmēji nevarēs piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu, lauki var palikt vēl tukšāki,” uzskata E. Putra.
No Durbes līdz Liepājai ir 20 minūšu brauciens, bet Vaiņodei un Priekulei, viņaprāt, būšot problēmas, jo no turienes pa grants ceļiem pavasaros un rudeņos esot grūtības pat līdz Liepājas šosejai izbraukt.
“Bijušā Liepājas rajona novadu vadītājiem jāliek galvas kopā. Varbūt ir jāapvienojas bijušā rajona pašvaldībām ar centru Grobiņā, kas jau ir attīstības centrs,” pieļāva E. Putra.
Uz abām pusēm pilni autobusi
Līdzīgs modelis jau pirms desmit gadiem tika izveidots vairākos rajonos.Toreizējā rajona padomē bija visu pagastu un pilsētu vadītāji, izņemot Liepājas mēru. Uz novadu apvienošanos vairāki to vadītāji raugās pielaidīgi, neizslēdzot šādu iespēju.
“Tas ir viens no variantiem,” “LA” sacīja Pāvilostas novada priekšsēdis Uldis Kristapsons, kurš esot piedzīvojis vairākas reformas, bet nekas neliecinot, ka cilvēki pēc tām dzīvotu labāk.
Pāvilosta esot ieguldījusi trīs miljonus ostas mola rekonstrukcijā, lai dotu vilkmi ostai. Arī Durbes novada domes plānos ir vairākas ieceres – pašvaldība vēlas arī atjaunot stadionu. Tagad esot neziņa, vai nākotnē visiem bērniem būšot jābrauc uz Liepāju sportot, vaicāja A. Radzevičs.
Viņš arī uzsvēra, ka “lauku dzīvesveids un filozofija nedaudz atšķiras no pilsētas, kurā nav jācīnās ar aizputinātiem ceļiem”.
Arī pabalsti pilsētā esot lielāki, kas lauku cilvēkiem varētu mazināt vēlmi strādāt.
Grobiņas novada priekšsēdis Aivars Priedols (ZZS) būtu gatavs piedāvājumam apvienoto lauku pašvaldību administratīvo centru iekārtot Grobiņas pilsētā, kurā esot arī liela atjaunota vidusskola, kas ir viens no priekšnoteikumiem jauno novadu veidošanā. Lauku teritoriju pievienošana pilsētai, viņaprāt, neko labu nesola, jo ārpus pilsētas uzsvars esot uz lauksaimniecību un mežsaimniecību, bet pilsētā – uz rūpniecību. Cilvēkiem esot jābūt tuvāk deputātiem, jo, lai lemtu par sociālo palīdzību vai būvatļauju izsniegšanu, esot jāpazīst iedzīvotāji un situācija. Grobiņu var uzskatīt par Liepājas piepilsētu.
A. Priedols sacīja, ka no rītiem maršrutā Liepāja–Grobiņa un Grobiņa–Liepāja uz abām pusēm braucot pārpildīti autobusi. Tas nozīmē, ka ne tikai no Grobiņas brauc strādāt uz pilsētu, bet arī liepājnieki – uz Grobiņu.
Liepājas domes priekšsēdis J. Vilnītis ir līdzīgās domās ar novadu kolēģiem. “Mums nav speciālistu meliorācijas, mežsaimniecības jautājumos. Kā notiks izglītības pārvalžu, policijas, sociālo dienestu apvienošana? Tas prasīs laiku un naudu. To var darīt, bet tas ir jādara saprātīgi,” uzskata J. Vilnītis, norādot, ka arī pašvaldību kustamā un nekustamā manta būs jānodod jaunajai domei, un tā manta būšot arī jānovērtē.
Liepājas mērs pieminēja arī to, ka jaunajā domē, kurā gan būtu 25 deputāti, novadu kandidātiem iegūt deputātu vietas nebūs viegli.
Pat ja Rucavā un Vaiņodē visi vēlētāji balsotu tikai par savējiem, šie kandidāti nevarētu iekļūt domē tikai ar vietējo balsīm, uzskata J. Vilnītis. “Ja būs jālemj par bērnudārzu Liepājā vai ceļa rekonstrukciju Rucavā, tad dome priekšroku, visticamāk, dotu pilsētas interesēm,” savukārt pieļāva E. Putra.
Ir jāatgādina, ka vairākos no šiem novadiem, kuros dzīvoja mazāk nekā 5000 iedzīvotāju, kandidātu sarakstus varēja iesniegt ne tikai partijas, bet arī vēlētāju apvienības. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji ir norādījuši, ka par šo un citiem jautājumiem vēl ir iespējamas diskusijas, jo vasarā ministrija ir ieplānojusi tikšanās ar visām pašvaldībām.
