Liepājnieks Bezsmertnijs krīt Ukrainā 0
Šodien Prajdovkas ciemā Dņipropetrovskas apgabalā notika atvadu ceremonija no kaujas uzdevumā kritušā liepājnieka Artura Bezsmertnija. Viņš bija iesaistījies karā Ukrainā likumīgo spēku pusē.
Liepājnieks 2015. gadā Ukrainā ticis uzņemts “Labējā sektora” brīvprātīgo ukraiņu korpusā, vēlāk turpināja dienestu un parakstīja līgumu ar Ukrainas armijas 54. atsevišķo mehanizēto brigādi, bet vēlāk dienestu turpināja 72. atsevišķajā mehanizētajā brigādē, ziņo Ukrainas medijs “censor.net”. Viņš darbojies kā snaiperis. Ticami, ka iesaistīšanos karā Ukrainā var skaidrot ar A. Bezsmertnija ukraiņu saknēm.
A. Bezsmertnijs gājis bojā pagājušonedēļ, kad Novoluhanskas ciema apkārtnē Doņeckas apgabalā kaujas uzdevuma laikā uzkāpis uz nenosakāmas sprāgstierīces. Viņa bijusī dienesta biedrene no Ukrainas bruņoto spēku 54. atsevišķās mehanizētās brigādes Ksenija Panteļejeva uzsvērusi, ka dienesta gaitā A. Bezsmertnijs ieguvis plašu militāro pieredzi. “Viņš pastāvīgi mācījās, attīstīja zināšanās un sevi. Labsirdīgs, gudrs, jautrs, atvērts. Man šķiet, ka viņu zināja visi. Turklāt viņu no pūļa izcēla uz sejas esošais tetovējums,” raksta K. Panteļejeva.
Komandierim esot bijušas lielas bēdas par viņa nāvi, jo viņš augsti vērtējis A. Bezsmertniju, kurš esot bijis “speciālists no Dieva”.
A. Bezsmertnijs Latvijā mācījās Liepājas 8. vidusskolā. Viņa skolasbiedrene Aļona atceras – kā jau visi puiši skolas gados, arī Arturs bijis lecīgs, bet pēdējos gados karš Ukrainā viņam esot bijusi visa dzīve. Arturam ir mazs dēls.
Bet vai A. Bezsmertnija karošana Ukrainā bijusi likumīga? 2015. gadā, sekojot tendencei, ka atsevišķi cilvēki dodas karot uz Ukrainu – gan likumīgo spēku, gan teroristu pusē –, Latvijas Krimināllikums tika papildināts ar 77.1 pantu. Saskaņā ar to par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, tas ir, par aktīvu piedalīšanos ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā ar Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesībām, neievērojot normatīvos aktus vai Latvijas Republikai saistošus starptautiskos līgumus, var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību līdz trim gadiem. Drošības policija, “LA” jautāta par to, vai karošana Ukrainas likumīgo spēku pusē ir sodāma, atbildēja, ka šādi gadījumi esot jāvērtē individuāli.
