Liepājnieki grib sadarboties ar Klaipēdu 0
Latvijas un Lietuvas sadarbības programmas ietvaros Liepājas pašvaldībā kaldina plānu ciešākai sadarbībai ar Klaipēdas pašvaldību uzņēmējdarbības veicināšanā, tostarp ostu pakalpojumos, tūrismā un citās nozarēs.
Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis saka, ka šīs sadarbības galvenais mērķis ir pārliecināt pašmāju un ārvalstu investorus, ka būtu izdevīgi ieguldīt kapitālus ne tikai abu ostas pilsētu, bet abām valstīm piederošās Baltijas piekrastes infrastruktūras attīstībā. Viņaprāt, šādai sadarbībai, ņemot vērā līdzības abu ostas pilsētu attīstībā, ir liela nozīme – abām vieglāk konkurēt ar citu Baltijas jūras piekrastes pilsētu ostām.
Pašlaik ar ES finanšu atbalstu gan Liepājā, gan Klaipēdā īsteno vairākus lielus projektus. Liepājā uzsākta Karostas kanāla attīrīšana un pašlaik notiek kanāla zemūdens telpas izpēte. Otrs iesāktais ir Liepājas ostas padziļināšanas projekts: ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu paredz padziļināt kuģu ceļu, Brīvostas akvatoriju, Ziemas ostu un Loču kanālu, kā arī modernizēt kuģu satiksmes vadības aprīkojumu. Tāpat tiks modernizēta ostas transporta infrastruktūra. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu Liepājā atjaunots Liepājas Latviešu biedrības nams, Liepājas teātra un muzeja ēkas.
Līdzīgus plānus pašlaik īsteno arī Klaipēdā. Klaipēdas ostas mārketinga un administratīvo lietu direktors Arturs Drungils stāsta, ka līdz 2015. gadam ostas teritorijā uzbūvēs vairākus jaunus termināļus, izbūvēs un labiekārtos vairākas piestātnes, padziļinās ostas gultni, kas ļauj ienākt ostā lielākas ietilpības kuģiem.
Pašlaik Klaipēdas ostā ienāk 7000 kuģu gadā. Ostas modernizēšanā paredz ieguldīt ap 440 miljoniem litu (apmēram 127 miljoni eiro).
Līdzības abu ostu straujā attīstībā saskatāmas arī ostu teritorijās, veidojot tā sauktās brīvās vai speciālās ekonomiskās zonas, lai ar nodokļu atvieglojumiem veicinātu jaunu dažādu nozaru ostas uzņēmumu veidošanos un investīciju piesaisti. Klaipēdas ostas teritorijas ekonomiskās zonas pārvaldes direktors Eimants Kiuduls stāsta, ka pašlaik ap 300 hektāru zonā jau strādā 17 dažādu nozaru uzņēmumi, vēl ar pieciem ir noslēgti līgumi. Pašlaik strādājošo uzņēmumu apgrozījums ir trīs miljardi litu. Ostā tikko darbu sācis, piemēram, Somijas uzņēmums “Fortum”, kas, sadedzinot sadzīves atkritumus, ražo siltumu un elektrību. Šajā projektā vien ieguldījums sasniedz 120 miljonus eiro.
Liepājas domes pārstāvis Vilnis Vitkovskis atzīst, ka lietuviešiem patiešām ir vērienīgi plāni ostas modernizēšanā, tostarp ostas uzņēmumu veidošanā, tāpēc pēc attīstības mērogiem Klaipēdu nevarot salīdzināt ar Liepāju. Klaipēdā dzīvo 160 000 iedzīvotāju, turpretim Liepājā aptuveni uz pusi mazāk.
Klaipēda ir vienīgā lielā mūsu kaimiņzemes osta. Turpretim mums ir vēl divas lielas ostas Ventspilī un Rīgā. Bet no modernizēšanas skatpunkta Liepāja neatpaliek un jau pašlaik spēj konkurēt gan ar Klaipēdu, gan ar citām ostām. Salīdzinot ar Klaipēdu, Liepājas ostas apgrozījuma pieaugums varētu būt pat lielāks par septiņiem procentiem vidēji gadā, ar ko lepojas Klaipēdā. Pērn Liepājas ostā pārkrauti 7,4 miljoni tonnu dažādu veidu kravu – divreiz vairāk nekā 2011. gadā. 2012. gada kravu apgrozījums ir bijis lielākais atjaunotās ostas vēsturē. 2013. gada pirmajos četros mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 1 741 188 tonnas, apkalpoti 467 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 13 742 pasažieri.
Gan Liepājas, gan Klaipēdas pilsētu pašvaldībās nešaubās – sadarbība vajadzīga abām pusēm, ņemot vērā, ka abas ostas pilsētas ir izdevīgākais kontinentālo tranzīta kravu pārvadājumu ceļš starp Austrumiem un Rietumiem.
