Liepājas vārds izskanēs pasaulē: Liepājas Simfoniskā orķestra šīvakara tiešraides koncerta īpašais viesis – Vestards Šimkus 1
Vita Krauja, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar tiešraides koncertu no Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” šodien, 14. maijā, Liepājas Simfoniskais orķestris sava galvenā diriģenta Gintara Rinkeviča vadībā svinēs 140. jubilejas sezonas noslēgumu.
To varēs vērot prestižās mūzikas aģentūras “HarrisonParrott” straumēšanas platformā “Virtual Circle”. Koncerta īpašais viesis būs pianists Vestards Šimkus, kurš nupat, 4. maijā, saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.
LSO nākotnes plāni
“Mūsu svētku koncertsezona ir iekritusi īpatnējā laikā, kas rāda jaunus ceļus pie klausītājiem,” stāsta Liepājas Simfoniskā orķestra direktors Uldis Lipskis, “šīs sezonas noslēgums būs īpašs, jo esam aicināti straumēt koncertu platformā, ko izveidojusi viena no pasaulē vadošajām klasiskās mūzikas menedžmenta aģentūrām “HarrisonParrott”. Grēks būtu šīs aģentūras piedāvājumu nepieņemt.”
Šī sadarbība ir liels veiksmes stāsts, jo “HarrisonParrott” ir starptautiska mākslinieku aģentūra, kas ikdienā nodarbojas ar visprominentāko mākslinieku pārstāvēšanu un šobrīd ceļ jaunu tiešraides koncertu līniju.
Tas laimīgā kārtā sakritis ar koncertzāles “Lielais dzintars” direktora Timura Tomsona panākto izcilo pārraidīšanas infrastruktūru koncertzālē. Galvenais ieguvums no šīs sadarbības ir tieši publicitāte.
Arī līdz šim koncertus no “Lielā dzintara” varēja redzēt visā pasaulē, bet “HarrisonParrott” ir pārstāvniecības Ņujorkā un citās visas pasaules lielajās metropolēs, kur ir savi publicitātes kanāli, caur kuriem var darīt zināmu koncertu norisi un līdz ar to nest pasaulē Liepājas un tās orķestra vārdu.
Jautāts par aizvadīto 140. jubilejas sezonu, Uldis Lipskis neslēpj, ka to, protams, nepatīkami iespaidoja Covid-19 pandēmija, taču izdevās nospēlēt lielisku sezonas atklāšanas koncertu, kā arī rudenī, kad vēl varēja atļauties daļēju zāles piepildījumu ar skatītājiem klātienē, sniegt lielisku koncertu ar maestro Gunti Kuzmu pie diriģenta pults un pianistu Andreju Osokinu.
Taču šis laiks esot devis iespēju apgūt jaunas prasmes. Un, arī atgriežoties normāliem laikiem, uz ko visi cer, LSO tomēr nepametīšot digitālo pārraidīšanu, jo ir gana daudz cilvēku, īpaši vecāka gadagājuma, kuriem brauciens un biļete uz koncertu “Lielajā dzintarā” maksā vai trešdaļu no viņu pensijas. Bet nu arī savās mājās iespējams baudīt kvalitatīvu mūziku.
Šovasar iecerēts vairāk uzmanības pievērst Liepājas apkārtējām pilsētām – Aizputei, Priekulei, Pāvilostai un citām – un tādēļ tiek gatavots jauns Dienvidkurzemes festivāls ar mazāka sastāva orķestri un nelielākiem koncertiem brīnišķīgajās Kurzemes baznīcās un arī brīvdabā. Liepājas starptautiskais zvaigžņu festivāls arī pārcelts uz vasaru ar cerību, ka tad to varēs apmeklēt publika klātienē.
Šobrīd tiek plānots 1., 2. un 3. jūlijā atskaņot pērn izpalikušo festivāla daļu ar Maiju Kovaļevsku un pianistiem Georgiju Osokinu un Armandu Ābolu. Savukārt festivāla otrā daļa ar tenoru Aleksandru Antoņenko un Gintaru Rinkēviču pie diriģenta pults ieplānota augusta beigās.
Taču arī šeit ļoti daudz kas atkarīgs no apstākļiem, kas rādīs, vai mākslinieki no Austrālijas un Čīles, kas ir izcilā pianista Armanda Ābola dzīvesvieta, varēs ierasties Latvijā.
Diemžēl arī koncertestrādes “Pūt, vējiņi!” atvēršana pēc restaurācijas, kas bija iecerēta šogad augustā, atlikta uz nākamā gada maiju.
Visdžeziskākais Rahmaņinova klavierkoncerts
Liepājas Simfoniskā orķestra 140. sezonas noslēguma koncerta programmā šodien skanēs Sergeja Rahmaņinova Ceturtais klavierkoncerts un Johannesa Brāmsa Pirmā simfonija.
Rahmaņinova Ceturtais klavierkoncerts ir vismazāk spēlētais no skaņraža klavierkoncertiem un atklāj savdabīgu džeza un 20. gadsimta modernistu ietekmi uz romantiski noskaņotā komponista daiļradi. Vēl jo īpašāks šis koncerts būs tāpēc, ka mūsu spožais pianists Vestards Šimkus izpildīs šī klavierkoncerta ļoti reti atskaņotu redakciju.
Savukārt koncerta otrajā daļā Johannesa Brāmsa Pirmā simfonija valdzinās ar savu traģisko, bet vienlaikus karaliski cēlo skanējumu. Lai gan daudzu mūzikas mīļotāju priekšstatos Brāmss ir dzimis simfoniķis, viņš ir sacerējis tikai četras simfonijas, kas ir lieliski un ļoti atšķirīgi žanra paraugi.
Liepājas Simfoniskais orķestris ir tā mūziķu vienība, kas Vestardu Šimku pēdējo vairāk nekā desmit gadu garumā ir aicinājusi uzstāties visbiežāk.
Un šī sadarbība, ko varētu saukt arī par īstu draudzību, muzikālu saderību uz skatuves, vainagojusies ar ļoti daudziem koncertiem, ar turnejām pa Latviju un arī pagājušajā gadā saņemto Lielās mūzikas balvas nomināciju par kopīgi atskaņoto Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu, ko diriģēja Atvars Lakstīgala, un nu šai sadarbībai būs turpinājums šovakar ar Gintaru Rinkēviču pie diriģenta pults.
Pianists Vestards Šimkus stāsta: “Ja runā par tik populāru komponistu kā Sergejs Rahmaņinovs, tad jāteic, ka pat visnepopulārākais viņa skaņdarbs ir salīdzinoši bieži atskaņots un nav nemaz tik nezināms un nepazīstams. Man ļoti tuvs un mīļš ir paša autora veiktais Ceturtā klavierkoncerta ieskaņojums 1941. gadā kopā ar Filadelfijas orķestri un diriģentu Jūdžinu Ormandi.
Fantastisks, viens no visas pianisma vēstures “Top pieci” ierakstiem, kuru ļoti bieži esmu klausījies un daudz no tā iedvesmojies. Protams, arī gatavojoties šim koncertam, turpināju iedvesmoties no minētā ieskaņojuma, kaut vienmēr sev atgādinu, ka mans uzdevums nav spēlēt Rahmaņinova kā pianista šī skaņdarba interpretāciju, bet gan spēlēt Rahmaņinova kā komponista skaņdarbu.
Un, protams, jebkurā gadījumā no stilistikas un laikmeta estētikas viedokļa man palīdz paša Rahmaņinova ieraksta klausīšanās. Taču no interpretācijas koncepcijas puses necenšos neko atdarināt, tā ir garīga iedvesmošanās, nevis konkrētu konceptuālu nianšu zagšana.”
Rahmaņinova Ceturtais klavierkoncerts tapis skaņraža mūža otrajā pusē, kad viņš dzīvojis Amerikā un šo skaņdarbu sarakstījis, būdams Ņujorkā – 20. gadsimta 20. gados.
“Es, protams,” stāsta Vestards Šimkus, “esmu noklausījies visas iespējamās šī koncerta versijas un varu piekrist komponistam, ka veiksmīgākā un pārliecinošākā ir vēlīnā, pati pēdējā versija, ko koncertā atskaņošu un ko pārsvarā mūsdienās pianisti arī spēlē.”
Šis klavierkoncerts, no vienas puses, kā jau visa Rahmaņinova mūzika, ir gana slāvisks, kur atrodam garās, sirdi plosošās, romantiskās krievu mūzikas intonācijas un melodijas, tas ir elpu aizraujoši un emocionāli uzrunājoši, taču, no otras puses, šis klavierkoncerts netipiski Rahmaņinovam ir arī sastāvošs no daudziem džeza mūzikas elementiem, jo tapis Ņujorkā pagājušā gadsimta 20. gados, džeza uzplaukuma laikmetā, kad džezs ir zenītā. Rahmaņinovs ļoti mīlēja džeza mūziku, klausījās izcilu džeza pianistu priekšnesumus.
Un kaut ko no džeza mūzikas ritmiskās un harmoniskās estētikas viņš gana daudz ievijis savā Ceturtajā klavierkoncertā. “Šis ir visdžeziskākais Rahmaņinova klavierkoncerts,” akcentē Vestards Šimkus, “un, tā kā arī man pašam džezs ir tuvs un mīļš, un mēdzu spēlēt gan džezu, gan pavisam brīvu improvizāciju, šie elementi apvienojumā ar tradicionālu romantiskā pianisma faktūru man šķiet ļoti pa spalvai, es to izjūtu līdz kaulam.”
Kāda ir atšķirība sajūtās, spēlējot ar publiku zālē un ierakstā bez tās klātbūtnes? Vestards Šimkus teic, ka studijas apstākļi daudziem mūziķiem arī senāk, vēl pirms pandēmijas, mēdza uzdzīt nepatīkamas atsvešinātības sajūtas, jo mūzika savā būtībā rakstīta kā komunikācija, valoda. Ir svarīgi radīt atmosfēru, ka kaut kas svarīgs tiek stāstīts katram no zālē sēdošajiem personīgi.
“Pēdējās sezonas laikā vairākkārt muzicējot tiešsaistes koncertos bez klausītājiem, sajūta ir dīvaina, skumīga un es ļoti ilgojos pēc publikas klātbūtnes,” teic pianists.
Riskējot, ka kaut kas atkal var mainīties, Vestards Šimkus atklāj, ka ar publikas klātbūtni viņam iecerēts solo koncerts Rīgas festivālā 5. jūnijā Lielajā ģildē ar konceptuāli jaunu programmu. Pirmajā daļā skanēs Šopēna, Skrjabina, Debisī un Geršvina prelūdijas, savukārt otrajā Baha, Šostakoviča un Vestarda Šimkus paša komponētas prelūdijas un fūgas.
Pērn šī programma iznāca albumā, ko izdeva franču izdevniecība “Arta Linga”, kas laidusi klajā jau vairākus pianista pēdējo gadu albumus. Minētā programma tika ieskaņota “dzīvajā” koncertierakstā 2019. gada aprīlī Parīzē. Albums saņēmis daudzas visnotaļ cildinošas atsauksmes, un, kā neslēpj pianists, viņam būtu liels prieks beidzot šo programmu nospēlēt arī Rīgā, jo Latvijas galvaspilsētas klausītājiem tā vēl ne reizi nav atskaņota.
Ekskluzīva biļete – un tavs jautājums pianistam
Šīvakara koncerta piedāvājumā ir arī desmit ekskluzīvas VIP biļetes, kuru īpašnieki pēc priekšnesuma varēs tikties virtuālā sarunā ar pianistu Vestardu Šimku.
Bet mans jautājums ir šāds – par ko jūs, Vestard, domājat koncerta laikā?
“O, labs jautājums!” atteic Vestards Šimkus, “esmu izgudrojis ļoti sarežģītu vingrināšanās sistēmu, kurai pateicoties varu koncerta laikā ne par kādām tehniskām lietām nedomāt. Koncertā pats jūtos, it kā būtu viens no klausītājiem. Estētiska bauda! Pats mājās apmēram stundu dienā klausos mūziku, kas man sagādā lielu gandarījumu, un, spēlējot uz skatuves, ir ļoti līdzīgi – sēžu pie klavierēm, spēlēju, bet patiesībā klausos paša spēlēto mūziku un mēģinu to līdzpārdzīvot.
Sekoju mūzikai, tās raksturam, noskaņai, tempam, visam skaņdarbā notiekošajam. Un esmu kā visuzmanīgākais klausītājs, kurš neaizpeld domās kaut kur prom un nemēģina slepus ieskatīties savā viedtālrunī. Šovakar ir runa par pusstundu garu klavierkoncertu ar ārkārtīgi daudz dažādām noskaņām un emocionāliem stāvokļiem, kur katrā frāzē cits raksturs, līdz ar to citas sajūtas, kuras es nespētu izjust, ja nebūtu pieredzējis kaut ko patiešām skaistu un iedvesmojošu savā dzīvē, kaut vai katru dienu dodoties pastaigās pa mežu, priecājoties par gaismas radītām gleznām uz kokiem un ezera atspulgā, vai esot laimīgam ar saviem tuviniekiem. Tas viss mani veido kā cilvēku un mūziķi.”
