Liepājas speciālā ekonomiskā zona cer darboties arī pēc 2017. gada 0
Liepājas SEZ un tajā noteikti atvieglojumi uzņēmējiem – 80% atlaide uzņēmuma ienākuma nodoklim, rēķinot no nodokļa pamatlikmes 25%, kā arī 80% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim ar iespēju piešķirt papildu atlaidi 20%, ir spēkā līdz 2017. gadam.
Pašlaik kopā ar citām valsts brīvostām un ekonomiskajām zonām tiek strādāts pie tā, lai SEZ darbības termiņu pagarinātu un uzņēmumi saņemtu atvieglojumus arī pēc 2017. gada.
Jāpiebilst, ka Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome (LOTLP) jau atbalstījusi grozījumus likumdošanā, kas SEZ darbības laiku ļautu pagarināt. Savukārt Satiksmes ministrija jau tuvākajā laikā nepieciešamos likumu grozījumus virzīs uz valdību, lai SEZ darbu varētu pagarināt līdz 2035. gadam.
Iekrāvēji un elpošanas aparāti
Kopš 2004. gada LSEZ ietvaros darbojas arī SIA “Liepājas biznesa centrs” (“LBC”), par kura iesākumu uzskatāms SIA “Pumac Liepāja”, kas pirmais LSEZ teritorijā esošajā bijušā gaļas kombināta telpās uzsāka ražošanu, īrējot četrus tūkstošus kvadrātmetru lielu platību. Vēlāk uzņēmums kļuva par šīs teritorijas īpašnieku, pieņemot lēmumu dažādot uzņēmējdarbību, piesaistot arī Skandināvijas uzņēmumus. Pirmais Liepājas biznesa centrā ienāca Zviedrijas firmas meitas uzņēmums Latvijā SIA “Lesjofors Springs LV”, kas ražo atsperes un joprojām ir LSEZ lielāko eksportējošo uzņēmumu sarakstā.
Savukārt uzņēmums ar Dānijas kapitālu – SIA “Caljan Rite-Hite Latvia” – “LBC” darbojas kopš 2006. gada, ražojot visā pasaulē pieprasītās konveijera iekārtas kravas iekraušanai un izkraušanai smagajās automašīnās. Uzņēmums strādā ar peļņu, un tā apgrozījums pērn bijis 3,2 miljoni. “Vislielākie noieta tirgi principā ir visa Eiropa un arī Amerikas Savienotās Valstis, bet lielākie klienti – lielie pasta uzņēmumi “UPS” un “DHL”,” skaidro uzņēmuma prokūrists Aldis Olups. Strādājošo skaits uzņēmumā ir aptuveni 50, un kadru mainība neesot liela. “2009. gadā ievērojami kritās produkcijas realizācijas apjomi, arī darbinieku skaits nedaudz samazinājās. Taču, pat neraugoties uz to, nevaram teikt, ka tas būtu bijis sliktākais gads. Savukārt kopš 2010. gada uzņēmuma darbības attīstības līkne ir tikai augšupejoša, jo pasūtījumu skaits aizvien pieaug un pārdošanas apjomi arī,” tā A. Olups.
Par šķēršļiem izaugsmei nesūdzas arī uzņēmumā SIA “Interspiro production”, kas ražo elpošanas ekipējumu ugunsdzēsējiem, ūdenslīdējiem un rūpniecībā strādājošajiem. “Šis ir uzņēmums ar Zviedrijas kapitālu, kas Liepājas biznesa centrā ienāca 2008. gadā, pērn pilnībā pārceļot uz šejieni arī ražotni no Zviedrijas un ASV,” stāsta Līga Ratniece-Kadeģe, Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciāliste. Savukārt Liepājas biznesa centra direktors Li-vars Vangovskis norāda: “Uzņēmums pašlaik nodrošina aptuveni 50 darba vietas. Ir labi, ka uzņēmēji ne vienmēr izvēlas pārcelt savas ražotnes, piemēram, uz Ķīnu, kur ir lētākas ražošanas izmaksas, jo pēc tam jādomā, vai produkcijas nogādāšana līdz pircējam neizmaksās vairāk.”
Jāpiezīmē, ka visu saražoto SIA “Interspiro production” produkciju eksportē uz ES valstīm, Arābu Emirātiem, Dienvidāfriku, Izraēlu un Malaiziju.
Par saskaņu ar iedzīvotājiem
Arī Liepājā, tāpat kā citās pasaules valstīs, kur osta atrodas teju pilsētas centrā, būtisks ir jautājums par tās mierīgu līdzāspastāvēšanu ar pilsētniekiem. “Tas, ka ir ražošana, patīk visiem – tās ir darba vietas un ienākumi pašvaldības budžetā. Tomēr tai līdzi nāk arī blakusefekti, piemēram, trokšņu līmenis, apkārtējās vides piesārņojums. Tādēļ visi šie procesi, pirmkārt, ir cilvēkiem jāskaidro, bet, otrkārt, jācenšas šo rūpniecisko vidi veidot tā, lai pēc iespējas mazāk tiktu traucēti apkārtējo namu iedzīvotāji,” uzsver Guntars Krieviņš, LSEZ pārvaldnieks. Liepājas ostā šo uzstādījumu īstenojuši, izveidojot pievadceļu kravu piegādei, kas apiet pilsētas centru, kā arī cenšoties tuvu dzīvojamiem namiem neveidot piestātnes, kurās notiktu skaļi smagu kravu pārkraušanas darbi – trokšņa mazināšanai pārkraušanā izmanto transportiera lentes.
Arī pilsētas vadība norāda – līdzsvars abām pusēm ir jāatrod, jo osta ir otrais lielākais darba devējs pilsētā, kas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem papildina pašvaldības budžetu.
“Jo vairāk apmaksātu darba vietu ostā, jo pilsētas budžets var dot vairāk Liepājas iedzīvotājiem,” uzsver U. Sesks. “Pašlaik ekonomikā nav daudz nozaru, kurās būtu milzīgas attīstības iespējas, kas ļautu radīt jaunas darba vietas, bet ostā šāds potenciāls ir.
Pieaugot kravu apjomam, nepieciešams vairāk darbinieku ostas termināļos. Ir darbs celtniekiem, būvējot jaunus termināļus,” skaidro U. Sesks.
Runājot par vides tīrību ostai piegulošajās teritorijās, Liepājas mērs akcentē, ka ostā netiek pārkrautas kādas īpaši bīstamas kravas. “Graudu terminālī kādreiz kāds puteklis vairāk ir, karstā laikā iedzīvotājiem varētu nepatikt īslaicīga degvielas smārda parādīšanās, jo benzīns reizēm iztvaiko. Taču šīm izpausmēm ir īslaicīgs raksturs un nevar runāt par iedzīvotāju dzīves kvalitātes nopietnu ietekmēšanu,” ir pārliecināts mērs.
Viņš arī uzsver – ja beidzot tiks pieņemts lēmums par koksa rūpnīcas celtniecību, tā atradīsies Karostā un iedzīvotājus neapdraudēs, jo izmantot būs ļauts vien jaunākās tehnoloģijas. “Ja tā būtu tāda veida koksa rūpnīca, kādas vēl ir sastopamas Krievijā, par tādu celšanu Eiropas Savienības valstī nevarētu būt pat runas. Ja kaut kas ar izmantoto tehnoloģiju nebūs kārtībā, mēs būsim pirmie, kas par to signalizēs,” sola Liepājas mērs.
Uzziņa Liepājas SEZ Kopējā teritorija – 3739 ha. SEZ aizņem aptuveni 65% pilsētas teritorijas un sastāv no: ostas (370 ha sauszemes teritorija, 810 ha – akvatorija), pilsētas industriālajām teritorijām ar kopējo platību 542,7 ha, starptautiskās lidostas ar kopējo platību 251,1 ha, bijušās militārās bāzes Karosta ar kopējo teritoriju ap 2000 ha. Liepājas SEZ teritorijā darbojas 34 kapitālsabiedrības ar dažādu valstu kapitālu, kas nodarbina aptuveni 500 cilvēkus. 2011. gadā SEZ uzņēmumu kopējais apgrozījums bija 90,7 miljoni latu, kas ir par 33% vairāk nekā 2010. gadā. 2011. gadā eksporta apjoma pieaugums – 49,7%. Liepājas SEZ uzņēmumu galvenie eksporta tirgi ir Dānija, Nīderlande, Lietuva, Krievija, Zviedrija. |
