Liepājas saikne ar pasauli – 80% starp Austrumiem un Rietumiem 0
Iebraucot stividorkompānijas “Terrabalt” teritorijā Liepājas ostā, nešķiet, ka te valdītu liela rosība – brīvās teritorijas ir daudz, pasažieru pūļus, kas gribētu ceļot uz Vāciju, arī nemana… Uzņēmuma valdes loceklis Āris Ozoliņš gan situāciju uzreiz izskaidro. “Visizdevīgākās ir tās kravas, kam ir liela pievienotā vērtība. Mēs esam visai specifiskā situācijā.
Mums ir
daudz brīvu laukumu, kurus nevaram izmantot,
jo tie domāti brīžiem, kad atbrauc prāmis un izkrauj kravu – smagās mašīnas, vieglās mašīnas u. c. Jābūt brīvam laukumam, kur šīm mašīnām nobraukt, kur izkraut kravu
Ikdienā mums šie laukumi jāuztur pat tukši, tas diemžēl nekādu peļņu nedod. Labi, ka ir samazināti nodokļi par infrastruktūras uzturēšanu, citādi mēs būtu nekonkurētspējīgā situācijā pret tiem, kuriem uz laukumiem kaut kas nemitīgi stāv. Bizness nav tik vienkāršs, bet nesūdzamies, strādājam pie izaugsmes un attīstības.”
“Terrabalt” ir stividorkompānija, kas nozīmē, ka uzņēmums pats nenosaka, cik daudz un uz kurieni iet prāmji. Taču viņu uzdevums ir izveidot pēc iespējas labāku infrastruktūru, lai operatori izvēlētos “Terrabalt” pārkraušanas pakalpojumus.
“Neesam sliktāki par Ventspili vai Klaipēdu. Perspektīva mums ir, ceram atvieglot satiksmi uz autoceļiem, jo, piemēram, Polijā ceļiem ir milzīga noslodze.” Ar darbaspēka problēmām uzņēmums īsti nesaskaroties, jo tā rotācija ir minimāla. To nodrošinot samērā augstais atalgojums, kas vidēji ir ap 1200 eiro uz papīra. Tāpat uzņēmumā uz vietas apmāca arī jaunos speciālistus.
Jaunie “VW” iet caur “Terrabalt”
Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir kravu pārkraušana, nodrošinot, ka krava nonāk no punkta A līdz punktam Z. Pamatā ir ģenerālkravas, kas ir arī dažāda veida negabarīta kravas.
“Konstrukcijas, kas nāk no Eiropas, liekam uz platformām un sūtām uz Krieviju. Un otrādi. Neesam īpaši izdalījuši Krieviju, bet 80–85% kravu iet uz vai no austrumiem, un ne tikai Krieviju, bet arī citām austrumu zemēm. Pārējās kravas ir vietējās, proti, Eiropas kravas,” stāsta Ozoliņš.
Vai uzņēmumu neietekmē pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas? “Protams, iespaido, bet vairāk ietekmē nevis sankcijas, bet gan valūtas kursa svārstības. Kādreiz, kad dolārs maksāja 100 rubļus, pazuda visas kravas no Krievijas. Dažām kravām ir sankcijas, tāpat viņi arvien vairāk noslogo savas ostas, bet tas ir normāls process – tā ir konkurence, nevis politika. Arī Lietuva attīsta savas ostas, kas ir loģiski. Tas nozīmē, ka arī mums jāiet līdzi laikam. Ja to nedarīsim, būsim zaudētāji. Klientiem svarīgākais noteikums ir cena, un mēs neesam dārgākie.
Nedomāju, ka tuvākajā laikā Krievijas virziens pazudīs, taču austrumos Krievija nav vienīgā valsts, kravu apjomi uz citām austrumu zemēm palielinās.”
Negabarīta kravas ir, piemēram, Uldim Pīlēnam piederošā Latvijas vērtīgākā būvniecības nozares uzņēmuma AS “UPB” ražotās dzelzsbetona konstrukcijas, kuras tiek transportētas uz objektiem Zviedrijā. Ar “UPB” “Terrabalt” sadarbojoties jau vairāk nekā desmit gadus. Tāpat uzņēmums pārkrauj arī vieglās automašīnas. Interesanti, ka “Terrabalt” ir uzņēmums, caur kuru uz Baltijas tirgu tiek piegādātas jaunākās “VW” automašīnas. “Automašīnas pie mums uzdzen uz smagajām automašīnām un tālāk transportē pa visu Baltiju.” Savukārt no beramkravām “Terrabalt” pārkrauj šķeldu, šķembas, graudus. Taču beramkravas ir pakārtotas visam pārējam.
Jau drīz no Liepājas varēs aizkuģot ne tikai uz Vāciju
Protams, nedrīkst aizmirst arī par pasažieru pārvadājumiem, ar kuriem “Terrabalt” nodarbojas jau divdesmit gadus. Prāmju kustību piecas reizes nedēļā organizē “StenaLine”. Galamērķis – Vācijas pilsēta Trāveminde, uz kuru no Liepājas kādi 300–400 cilvēki var tikt piecas reizes nedēļā.
“Nevarētu teikt, ka pasažieru pārvadājumi ir finansiāli izdevīgi, bet šie pārvadājumi ir stratēģiski svarīgi. Tāpēc arī veicam rekonstrukciju, lai šo biznesu varētu attīstīt. Prāmju pārvadājumi piecas reizes nedēļā ir mazliet par maz. Varētu būt katru dienu vai arī divas reizes dienā,” stāsta Ozoliņš, uzsverot, ka mirklī, kad pēc visām rekonstrukcijām prāmjiem būs vajadzīga lielāka teritorija, tiks samazināti beramkravu apjomi – ar to problēmu nebūšot.
“Oktobrī mūs nevarēs pazīt,” pārliecināts uzņēmuma valdes loceklis.
Uzņēmumam ir pietiekami lieli attīstības plāni, bet tos daļēji bremzē Liepājas ostas vēsturiskie ierobežojumi, piemēram, 11 metru iegrime. Ozoliņš norāda, ka iztikt var, bet vajadzētu 15 metrus – tad varētu iebraukt kuģi ar 50 000 tonnu kravnesību.
Tomēr tās būtu milzīgas investīcijas. Padziļināšana faktiski esot piestātnes rekonstrukcija. Dažreiz vieglāk esot pat uzbūvēt jaunu… Tomēr notiek arī citi rekonstrukcijas darbi, un tie ļaus uzlabot prāmju infrastruktūru. Šoruden tas uzņēmumam ļaus piesaistīt jaunus prāmju operatorus un jau pavisam drīz varam sagaidīt, ka no Liepājas vedīs ne tikai “StenaLine” un uz Trāvemindi, bet arī citi operatori un uz citām pilsētām.
Pievienoto vērtību vērtē augstāk par kvantitāti
Gadā “Terrabalt” pārkrauj apmēram miljonu tonnu kravu. Taču Ozoliņš norāda, ka objektīvāks rādītājs būtu līnijmetri. “Mēs vedam, piemēram, “VW”. Vedam arī smagās mašīnas, kurās kaut kas jau ir iekrauts. Taču nereti “VW” pievienotā vērtība ir līdzvērtīga, ja ne augstāka. Piesaistot šādu projektu, esam ieguvēji, kaut arī pārkrautās tonnas mums samazinās. Otrs piemērs ir dzelzsbetons. Ir taču atšķirība vai pārkrauj dzelzsbetonu vai ogles. Mēs diennaktī varam pārkraut varbūt 800 tonnas, tādu daudzumu ogļu pārkrauj droši vien stundas laikā. Bet kam ir lielāka pievienotā vērtība?” Lieki piebilst, ka ogles uzņēmums nepārkrauj.
“Terrabalt”, kā jau visi uzņēmumi ostas teritorijā, atrodas Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā, kas nozīmē, ka uzņēmumam pienākas nodokļu atlaides. Ozoliņš norāda – ja uzņēmums nebūtu LSEZ statusā, diez vai Liepājā vispār būtu prāmju līnijas. LSEZ vadība arī daudz palīdzot un veicot stratēģiskos ieguldījumus uzņēmumam piegulošajā teritorijā, piemēram, izbūvējot minēto pievedceļu, veicot ostas padziļināšanas u. c. darbus.
Ostu valžu atalgojuma samazinājums – populisms
Kā veiksmīgu Ozoliņš sauc arī sadarbību ar valsti. Uzņēmumā gadu laikā viesojušās dažādas augstas amatpersonas. Viena dīvainība gan viņam palikusi prātā – laikā, kad valdībā bijusi Reformu partija, gaisā virmojusi doma par papildu ostas nodevas ieviešanu. Ozoliņš uzsver, ka tas varēja novest visu tautsaimniecību līdz kraham, jo sadārdzinātos pakalpojumu izmaksas, uzņēmumi kļūtu nekonkurētspējīgi un klienti izvēlētos citu valstu pakalpojumus.
Pavisam nesen – 1. septembrī – stājās spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi, kuri par aptuveni ceturto daļu samazināja trīs lielo ostu – Rīgas, Ventspils un Liepājas – vadības atalgojumu. Ozoliņš, kurš arī ir viens no Liepājas SEZ valdes locekļiem un kuru šis lēmums tieši ietekmē, sacīja, ka šo lēmumu uzskata par populistisku. “Īsti neizprotu, kāpēc samazina atalgojumu tikai lielo ostu valdēm. Pareizi jau būtu samazināt algas pilnīgi visām valdēm, kurām atalgojumu maksā valsts. Uzskatu, ka mums ir liela atbildība, nesanākam tikai uz sapulcēm. Pieņemam daudz stratēģisku lēmumu, rūpējamies par visu LSEZ zonu, tajā esošajiem uzņēmumiem. Jebkurā mirklī var pateikt, ka kāds saņem par daudz, bet galvenais, lai viņš dod pienesumu ekonomikai – ja atdeve ir adekvāta, tad tādam jābūt arī atalgojumam. Bet nu tāds ir lēmums, un tas ir jārespektē.”
Uzziņa:
SIA “Terrabalt” dibināta 1991. gadā. No 1996. līdz 2010. gadam piederēja uzņēmējam Aleksejam Malahovam. Šobrīd 100% apmērā pieder SIA “Tolmets”. “Terrabalt” patiesie labuma guvēji ir “Tolmeta” īpašnieki Vladimirs Carkovs un Jurijs Homutovs.
“Terrabalt” bija pirmais Latvijas uzņēmums, kas organizēja regulāru prāmju satiksmi starp Rietumeiropu un bijušās Padomju Savienības valstīm.
“Terrabalt” nodarbojas ar prāmju satiksmi, kuģu un kravu aģentēšanas pakalpojumiem, ģenerālkravu un beramkravu pārkraušanu un uzglabāšanu, kā arī konteinerkravu apstrādi.
Uzņēmums gadu gaitā attīstījies, nomājot arvien lielāku teritoriju. Šobrīd uzņēmums operē 110 000 kvadrātmetru lielā teritorijā.
Izbūvēts jauns pievedceļš, kas ļauj vieglāk piebraukt līdz uzņēmumam, šobrīd notiek vēl viena rekonstrukcija, kas nodrošinās atsevišķu iebraukšanu no prāmja. Pēc rekonstrukcijas uzņēmums varēs palielināt prāmju līniju skaitu.
Uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā bija 1,878 miljoni eiro, bet peļņa – 54,4 tūkstoši eiro.
Prāmju operators “StenaLine” no “Terrabalt” teritorijas Liepājā uz Vācijas pilsētu Trāvemindi veic gan kravu, gan pasažieru pārvadājumus piecas reizes nedēļā.
80% uzņēmuma apgrozījuma veido sadarbība ar valstīm austrumos – Krieviju, Kazahstānu, Uzbekistānu u. c.
Gadā uzņēmums pārkrauj apmēram vienu miljonu tonnu kravu, kā arī pārvadā apmēram 10 000 pasažieru.
Šobrīd uzņēmumā strādā apmēram 60 darbinieki.
Arhitektu un holdinga AS “UPB” padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns: “Sadarbība “Terrabalt” ir ilgtermiņa, tā ir laba un veiksmīga, savstarpēju attīstību veicinoša. Ja ir ko vest, tad prāmju kompānijām ir ko darīt. Tas nozīmē, ka sadarbībai starp ražošanu un transportu jābūt kā cimdam ar roku, un mūsu gadījumā tieši tā arī ir.”
