“Pūt, vējiņi!” ir miruši. Lai dzīvo “Pūt, vējiņi!” Liepājas rokenrola katedrāles smagā pārdzimšana 0
Sarmīte Pujēna, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Pūt, vējiņi!” ir miruši. Lai dzīvo “Pūt, vējiņi!” – tā, pārfrazējot zināmo izteicienu, varētu raksturot to, kas šoruden notiek Liepājas Jūrmalas parkā.
Tik tiešām, vecie “Pūt, vējiņi!” ir miruši, nav palikusi pat drupu kaudze.
Piektdien, 16. oktobrī, klātesot Liepājas pilsētas domes vadībai, Kultūras ministrijas pārstāvjiem, būvniekiem un projekta autoriem, svinīgā noskaņojumā iemūrēts jaunā koncertdārza “Pūt, vējiņi!” pamatakmens.
“Kultūrvietas – jaunas vai atjaunotas – tapšanā būtiska ir tās attīstības vīzija. “Pūt, vējiņi!” ir vieta ar neizmirstamu nozīmi Latvijas kultūrvēsturē, ar personiskām atmiņām un sentimentu,” pasākumā teica kultūras ministrs Nauris Puntulis.
“Grauzējekskavators smuko mūrīti šodien grauza. Krēsli kā saslaucīti gruži vienā stūrī mētājas. Ir jocīgi mazliet. Bet jāmainās Pūtiņiem bija!” – vasaras vidū “Facebook” rakstīja liepājnieks Jānis Spinga.
Patlaban vēl pilnā sparā rit koncertestrādes pamatu betonēšanas darbi un inženierkomunikāciju izbūve, bet būvdarbi aizsākās 18. maijā ar vecās estrādes nojaukšanu. Visiem darbiem kopumā atvēlētais laiks ir 450 dienas, un tas nozīmē, ka nākamā gada vasaras beigās jaunajai koncertestrādei “Pūt, vējiņi!” jau vajadzētu uzņemt apmeklētājus.
Caur ērkšķiem uz zvaigznēm?
Ceļš līdz jauniem “Pūt, vējiņiem!” nepavisam nav bijis rozēm kaisīts – pirmo atklāto metu konkursu par koncertdārza “Pūt, vējiņi!” rekonstrukciju Liepājas Būvvalde izsludināja jau 2011. gadā. Toreiz uzvarēja arhitekta Andra Kokina projekts.
Taču tas bija pār mēru grandiozs, un, kad pilsēta nolēma būvēt koncertzāli “Lielais dzintars”, estrādes pārbūves ideja iestrēga.
Tomēr kaut kas bija jādara, jo vecajos “Pūtiņos”, kā mēdz teikt liepājnieki, jumts draudēja uzkrist uz galvas. Būvvalde uzaicināja arhitektu Agri Padēli-Līnu, kurš 80. gados bija projektējis koncertdārza skatītāju daļas pārbūvi, izstrādāt vadlīnijas jaunās estrādes pārbūvei.
2016. gadā sekoja konkurss par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, un tikai 2018. gadā beidzot kļuva skaidrs, ka projektu par 89 000 (bez PVN) eiro izstrādās SIA “Livland Group”, kas piesaistīja arī arhitektu, SIA “Lejnieku projektēšanas birojs” vadītāju Miku Lejnieku un akustiķi Andri Zabrauski – cilvēkus, kuri, pēc toreizējā Liepājas galvenā arhitekta Induļa Kalna sacītā, “nosaka kvalitāti”.
Taču “Pūt, vējiņi!” liepājniekiem nozīmē pārāk daudz, un dažas neveiksmīgas projekta vizualizācijas sacēla īstu sašutuma vētru – “pilnīgs bezvējš”, “čiks”, “fotošopēti vecie “Pūt, vējiņi”” – šie ir tikai daži no apzīmējumiem, ko “Facebook” diskusijas dalībnieki veltīja projektam.
Viens no kritiska viedokļa paudējiem, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis, “Kultūrzīmēm” uzskaitīja nepilnības, ko pamanījis: “Nepietiekams iekares punktu daudzums gaismu, skaņu un video aparatūrai, nav iespēju korekti aizvadīt kabeļus no gaismu un skaņu tehnikas iekares vietām līdz aizskatuvei, neelastīgas video ekrānu novietojuma pozīcijas, nav paredzētas vietas, kur piestiprināt skatuves ietērpu, un citi tehniski sīkumi, kurus var savlaicīgi paredzēt. Manuprāt, arī tehnikas izkraušanas vai iekraušanas vietas nav pārdomātas, palikušas 20. gadsimta loģistikas līmenī.”
Pašvaldība aicināja aktīvākos viedokļu paudējus individuāli uz sarunu domē, bet februārī sarīkoja publisku tikšanos, kurā domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, arhitektu un būvnieku pārstāvji stāstīja, skaidroja, atbildēja uz jautājumiem. Vienu daļu šī domu apmaiņa pārliecināja, piemēram, Feldmanis, kurš bija domei iesniedzis savus priekšlikumus, kā bez papildu tēriņiem kļūdas labot, uzskata, ka ir uzklausīts, un cer, ka viņa ieteikumi tiks ņemti vērā.
Publiskajā tikšanās reizē izskanēja arī pārmetumi par nepietiekamu stacionāro tualešu skaitu, bet no būvakustiķa Artura Pērkona publikācijas “Kā Latvijā uzvarēt koncertzāļu konkursos?” (https://a4d.lv/raksti/ka-latvija-uzvaret-koncertzalu-konkursos/) noprotams, ka arī “Pūt, vējiņi!” projektētājiem varētu būt izvirzītas nepamatotas un telpu skanējuma likumiem neatbilstošas prasības.
Tāpēc ir cilvēki, kurus joprojām pārliecināt nav izdevies. Visskarbāko viedokli paudusi arhitektūras kritiķe Indra Ķempe: “Tā ir mirušas leģendas arhitektoniska augšāmcelšana “pa lēto”, [..] vēlme šo māju uzbūvēt, iztērēt naudu sliktā arhitektūrā” (Lsm.lv).
Vērā ņemams ir nesenā Liepājas galvenā arhitekta Induļa Kalna viedoklis, ko viņš bija izteicis portālam “irliepaja.lv”, bet “Kultūrzīmēm” apliecināja, ka “pateiktais atbilst faktiem un manai uztverei arī šodien”.
Kalns saka: “Bez vēsturiskā konteksta nevar vērtēt šo pēdējo būvprojektu, kas risina koncertestrādes “Pūt, vējiņi!” pārbūvi. Kāpēc tas ir tāds un kāpēc ir tā, kā šobrīd ir?
Projekta ideja velkas jau no 2011. gada, kad pēc domes koalīcijas politiķu pasūtījuma tika izstrādāta mega programma koncert-estrādes pārbūvei. Projektu izstrādāja arhitekts Andris Kokins. Mega projektam bija atbilstošas mega izmaksas. Desmit miljonu projekts tika mazināts līdz sešiem miljoniem, mazāk nesanāca, tad uzbūvēja koncertzāli, un loģiski, ka “Pūt, vējiņu” projekts tika aizmirsts. Rezultāts bija nauda vējā un tukši solījumi liepājniekiem.
Pa vidu bija centieni atjaunot koncertestrādi iepirkumā, kurā uzvarēja Daugavpils kompānija “Rempro”, atkal tukšs. Pēdējais “Pūt, vējiņi!” atjaunošanas mēģinājums – “saprecināt” ar Sv. Trīsvienības katedrāles un Pētera I namiņa restaurācijas un pārbūves projektiem, atstājot “Pūt, vējiņiem!” tikai miljonu eiro.
Ar to arī viss ļembasts sākās. Jo visi trīs projekti ir sasieti buntītē, projekts valsts līmenī pieteikts, atpakaļceļa nav – atteikties nevar.
Apsaimniekotājs – Latviešu biedrības nams – mazināja apjomus, cik spēja. Dome pieaicināja arhitektu Agri Padēli-Līnu, lai izstrādātu pārbūves vadlīnijas, jo Agris jau iepriekš bija izstrādājis koncert-estrādes pārbūves. Iepirkumā par būvprojekta izstrādi uzvarēja lētākais piedāvājums – SIA “Livland Group”, kas pieaicināja pazīstamu, atzītu arhitektu – Miku Lejnieku.
Rezultāts, kuru šobrīd vērtējam, ir mantojums šodienas politiķiem. Vai mēs gribētu labāku, pārsteidzošāku, unikālu, mūsdienīgākā formveidē risinātu būvprojektu? Jā. Bet vai tam ir nauda? Nē, naudas nav.”
Pusceļā neapstāsies
Runājot par naudu, sadarbības projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” ietvaros koncertdārza “Pūt, vējiņi!” pārbūvei pieejamais ERAF līdzfinansējums saskaņā ar Liepājas domes sniegto informāciju ir 800 000 eiro, kā arī valsts budžeta dotācija 35 294, 12 eiro. Atlikušais finansējums – 1 471 144,79 eiro – pagaidām tiek plānots no Liepājas pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Pēc Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītājas Zitas Lazdānes “Kultūrzīmēm” sacītā: “Turpinās sarunas ar Kultūras ministriju par papildu finansējuma 1,2 miljonu eiro apmērā piešķiršanu koncertdārza pārbūvei, lai mazinātu pašvaldības līdzfinansējuma apjomu. Pagaidām papildu finansējums nav piešķirts.”
Un izskatās, ka arī nebūs. Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas referente Edīte Matuseviča, atbildot uz laikraksta uzdoto jautājumu, saka: “Kultūras ministrija šā gada pavasarī, uzzinot par papildu finansējuma nepieciešamību koncertestrādes “Pūt, vējiņi!” pārbūvei, piedāvāja Liepājas pašvaldībai pārplānot 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” 3. kārtā iesniegtā projekta “Piekrasti raksturojošās dabas ainavas publiskās ārtelpas attīstības un pieejamības veicināšana kultūras un tūrisma pakalpojumu daudzveidošanai Liepājas centra pludmalē” īstenošanu, pārvirzot 3. kārtā Liepājai pieejamo finansējumu “Pūt, vējiņi!” pilnīgai izbūvei. Liepājas pašvaldība šo piedāvājumu noraidīja. Šobrīd KM rīcībā nav papildu finansējuma, ko novirzīt koncertdārza “Pūt, vējiņi!” pārbūvei”.
Tomēr Liepājas pašvaldība un tās mērs Jānis Vilnītis ir apņēmības pilni projektu pabeigt.
Vilnītis jau februārī tikšanās reizē ar liepājniekiem sacīja: “Vissliktākais ir palikt pusceļā, un šī ir iespēja atgriezt “Pūt, vējiņus” apritē,” piebilstot, ka neatstās koncertdārza rekonstrukciju pusceļā. Liepājas domes vadība arī “Kultūrzīmēm” apstiprināja, ka “darīs visu iespējamo, lai iesāktos būvniecības darbus varētu pabeigt paredzētajā laikā un koncertdārzs varētu sākt pilnvērtīgi darboties plānotajos termiņos”.
Viens no tiem, kas ar nepacietību gaida atjaunoto koncertestrādi, ir Liepājas Simfoniskais orķestris. Tā valdes loceklis Uldis Lipskis “Kultūrzīmem” atzina: “Vienmēr esam izteikuši atbalstu “Pūt, vējiņu” rekonstrukcijas projektam, arī tad, kad bija vērienīgais Kokina projekts.
Mums ļoti pietrūkst brīvdabas koncertzāles. Esam atklājuši, ka cilvēki vasarā nelabprāt iet telpās, labāk grib būt pie dabas.
Tas arī ļoti saskan ar orķestra rašanās laiku, kad populāri bija brīvdabas koncerti pie jūras. Mums ļoti, ļoti vajag šos “Pūt, vējiņus!”, un mēs ar lielu nepacietību gaidām, kad varēsim tur spēlēt!”
Sava vīzija ir arī Liepājas pašvaldībai. Tā prognozē, ka gadā koncertdārzā varētu notikt aptuveni 30 dažādi pasākumi, kas ir trīs reizes vairāk nekā iepriekšējā koncertdārza darbības periodā. Tie būtu dažādu mūzikas žanru koncerti, mūzikas pasākumi, izstādes, nelieli festivāli, dejas aktivitātes u.c. ar kultūru saistīti notikumi.
Sadarbībā ar koncertzāli “Lielais dzintars”, Liepājas Simfonisko orķestri u.c. kultūras organizācijām paredzēts veidot kvalitatīvu akadēmiskās mūzikas pasākumu un festivālu piedāvājumu koncertdārza vasaras sezonā. Tāpat paredzēts attīstīt neformālās izglītības aktivitātes semināru, apmācību, plenēru, radošo darbnīcu un meistarklašu formā.
Ņemot vērā, ka Liepājā brīva niša ir brīvdabas kino seansiem, pārraidēm no pasaules operas namiem un brīvdabas sporta notikumiem, koncertdārzs radīs arī šādu iespēju.
Tāpat nākotnē iecerēts izvietot dažādas ar vēja tematiku saistītas ekspozīcijas, atrakcijas un aktivitātes, piemēram, kinētiskās skulptūras, vēja mūzikas instrumentus utt. Koncertdārza darbības laikā arī plānots nodrošināt Dienvidkurzemes tradīciju un folkloras kopšanu, organizējot daudzveidīgus šī žanra pasākumus, paredzēts izveidot festivāla “Liepājas dzintars” piemiņas ekspozīciju, kā arī sadarbībā ar Liepājas Universitāti nodrošināt Liepājas populārās mūzikas, estrādes mūzikas un rokmūzikas vēstures pētniecību un saglabāšanu.
Pamati ielikti
Vasaras sākumā koncertdārza teritorijā sāka rosīties pašvaldības iepirkumā uzvarējusī SIA “Bildberg”, kas par 2 240 493,91 eiro (ar PVN) apņēmusies realizēt izstrādāto būvprojektu. Autoruzraudzību veic arhitekts Mikus Lejnieks.
Celtnieki darbu sāka ar koncertdārza galvenās ēkas demontāžu – vispirms jumts, tad sienas, grīda. Sekoja ieejas mezgla, apjomīgo atbalsta sienu un citu koncertdārza teritorijas konstrukciju nojaukšana. Kaltais bruģis, kas bija izmantots atbalsta sienām un tagad lielās kaudzēs guļ līdzās jaunajiem estrādes pamatiem, gaida brīdi, kad tiks ielikts tur, kur vairāk iede-ras, – koncertdārza celiņos.
Kāda būs jaunā koncertestrāde? Mikus Lejnieks to raksturojis vārdiem: “Gaisma, gaiss, vieglums un atvērtība.” Atbildē I. Ķempei arhitekts skaidrojis: “Sākot projektēt un iesaistot akustiķi, nonācām pie pilnīgi jaunas koncepcijas: puscaurspīdīga jumta ažūrās metāla konstrukcijās no šobrīd ārpus Latvijas plaši izmantota materiāla – augstas veiktspējas stikla šķiedras auduma. Lielākās pārmaiņas skars teritoriju.”
Koncertestrādes jaunais būvapjoms iecerēts, saglabājot iepriekšējo siluetu un ģeometriju, bet palielinot kopējo augstumu par apmēram pusotru metru. Tas nodrošinās pilnvērtīgu otrā stāva ģērbtuvju izbūvi, skatuves paaugstināšanu, mūsdienīga skatuves aprīkojuma stiprinājumu izveidošanu un skatuves “mutes” paplašināšanu.
Koncertzāles jumtu paredzēts klāt no puscaurspīdīga, gaismu caurlaidīga materiāla (Valmierā ražots augstas veiktspējas stikla šķiedras audums, kas piesūcināts un pārklāts ar speciāli izgatavotiem caurspīdīgiem silikoniem – teikts projekta skaidrojošajā aprakstā), kas uzvilkts uz vieglām metāla konstrukcijām. Daļēji segta būs arī skatītāju zāle.
Skatītāju zāles grīdas iesegumam paredzēts betona klājs ar iespēju to izmantot pasākumiem, kad sēdvietas tiek transformētas par stāvvietām. Zāles aizmugures un sānu terases būs koka terases dēļu klājs.
Ap estrādi esošā, agrāk norobežotā ārējā teritorija kļūs publiski pieejama un būs integrēta Jūrmalas parkā. Nepieciešamības gadījumā tā būs papildus pievienojama teritorija – ar vai bez pagaidu nožogojuma.
UZZIŅA
Koncertestrāde “Pūt, vējiņi!”
• Pārbūvei pieejams ERAF līdzfinansējums 800 000 eiro apmērā, kā arī valsts budžeta dotācija 35 294,12 eiro, atlikušais finansējums – 1 471 144,79 eiro – pagaidām tiek plānots no Liepājas pašvaldības budžeta līdzekļiem.
• Ēkas kopējā platība: 1833 m², kopējā zemesgabala platība: 22 162 m².
• Skatītāju vietu skaits – 1441 sēdvieta, no kurām: centrālajā daļā 706; centrālajā daļā cilvēkiem ar kustību traucējumiem 34; sānu terasēs 207; gala terasē 441 sēdvieta.
UZZIŅA
Līdz šim “Pūt, vējiņi!” atjaunošanā iztērēts:
• 2012. gadā SIA “Liepājas Latviešu biedrības nams” noslēdza līgumu ar SIA “K Idea” par skiču un tehniskā projekta izstrādi koncertdārza “Pūt, vējiņi!” rekonstrukcijai. Līguma summa 130 847,29 eiro.
• Lai būtu iespējams pēc iespējas precīzāk sagatavot plānotās pārbūves projektēšanas uzdevumu, 2017. gadā Liepājas pilsētas pašvaldība noslēdza līgumu ar IK “Arhitekts Agris Padēlis-Līns”, lai uzņēmums izstrādā arhitektūras vadlīnijas koncertdārzam “Pūt, vējiņi!”. Līguma summa 11 979 eiro.
• 2018. gadā sāka realizēt aktuālo projektu – atbilstoši IK “Arhitekts Agris Padēlis-Līns” izstrādātajām arhitektūras vadlīnijām. Liepājas pilsētas pašvaldība un SIA “Livland Group” noslēdza līgumu par jaunās estrādes projektēšanu. Līguma summa 100 430 eiro.
• 2018. gadā noslēdzās iepirkuma procedūra “Būvprojekta “Koncertdārza “Pūt, vējiņi!” pārbūve Peldu ielā 57, Liepājā” ekspertīze”, kā rezultātā Liepājas pilsētas pašvaldība un SIA “CMB” noslēdza līgumu 25 652 eiro apmērā.
(Avots: Liepājas dome)
