“Ja nebūs bibliotēkas, nebūs vispār nekā.” Liepājas puses mazās gaismas pilis 0
Publikāciju sērijā “Kultūrzīmju” literatūras klubs” šoreiz turpināsim iepriekš “Latvijas Avīzē” un “Kultūrzīmēs” aktualizēto tematu par reģionu mazo publisko bibliotēku likteņiem (“LA” 21.03. 2018, “Lauku bibliotēkas “medījamo sugu” sarakstā; “Mainies, vai nebrīnies, ja tevi nomainīs”, “KZ” 15.04. 2018). Bažas par to raisījās šopavasar saistībā ar situāciju Limbažu novadā, kur vairākām bibliotēkām tika nozīmīgi samazināts darba laiks un izskanēja iespēja atsevišķas no tām iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ pārveidot grāmatu izsniegšanas punktos.
“KZ” viesojās četrās Liepājas reģiona publiskajās bibliotēkās ar ļoti atšķirīgu situāciju – Grobiņas pilsētas bibliotēkā, Bunkas pagasta Krotes bibliotēkā, Pāvilostas novada Rīvas un Durbes novada Lieģu bibliotēkā –, secinot, ka arī Liepājas pusē publisko bibliotēku vadītāji nobažījušies par lasītāju skaita mazināšanos, taču cerību dod bibliotēku modernizācija un bibliotekāru entuziasms.
Lielākā problēma – lasītāju skaita samazināšanās
Šobrīd Liepājas reģionā, kas sastāv no astoņiem novadiem, darbojas 37 pašvaldību publiskās bibliotēkas un divi bibliotēku ārējās apkalpošanas punkti (ĀAP), bet Grobiņas pagasta bibliotēkai piesaistīts bibliobuss. Pozitīvs iespaids uz bibliotēku darbību bijis pakāpeniskajam modernizācijas procesam, piemēram, lielākajā daļā reģiona bibliotēku (30) ieviesta Bibliotēku informācijas sistēma ALISE, ar ko kopš 2009. gada reģistrē lasītājus, izsniedz grāmatas un presi, veido statistikas rādītājus un reģistrē izdevumus.
Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Bibliotēku dienesta vadītāja Kristīne Stuļģe vērtē, ka lielākā problēma Liepājas reģionā šobrīd ir lasītāju skaita samazināšanās – pēdējo trīs gadu laikā, iedzīvotāju skaitam sarūkot teju par diviem tūkstošiem, arī bibliotēku izsniegumu skaits samazinājies gandrīz par 20 tūkstošiem.
Kā liecina reģiona bibliotekāru novērojumi, pašlaik biežākie bibliotēku apmeklētāji ir skolēni, kā arī pensijas vecuma cilvēki un bezdarbnieki. Pieprasītākie pakalpojumi publiskajās bibliotēkās ir jaunāko grāmatu un žurnālu izsniegšana uz mājām, kā arī bezvadu internets.
“Šobrīd nevienas bibliotēkas pastāvēšana nav kritiska,” uzsver K. Stuļģe, tomēr atzīmējot, ka katras atsevišķas mazās gaismas pils liktenis ir atkarīgs no novadu pašvaldību finansējuma.
Jauninājumi attaisnojas
Reģiona veiksmes stāsts ir jaunā, modernā Grobiņas pilsētas bibliotēka, kas 2015. gadā apmeklētājiem vēra durvis jaunās – Grobiņas ģimnāzijas – telpās – vien 100 metrus no iepriekšējās atrašanās vietas. Projektu īstenojot ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu, bibliotēka ieguva jaunu vizuālo noformējumu – iekštelpu remontu un jaunas mēbeles. Pieaugušajiem pieejams pārskatāms bibliotēkas krājums un funkcionāli iekārtotas datorvietas. Ir atsevišķi nodalīta un iekārtota bērnu apkalpošanas zona.
“Grobiņas pilsētas bibliotēkas izvietošana jaunajā korpusā būtiski uzlabojusi tās sniegtos pakalpojumus un to pieejamību iedzīvotājiem – bibliotēka izvietota savienojošā korpusa pirmajā stāvā, kas ir būtiski vecāka gadagājuma iedzīvotājiem un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem,” stāsta K. Stuļģe. Modernā bibliotēka jau pierādījusi, ka ieguldījumi attaisnojas – pērn tieši šeit bijis vislielākais apmeklējumu skaits (26 574 apmeklējumu reizes, 1218 lasītāji, bibliotēkai ir arī reģionā lielākais krājums – 24 402 eksemplāri), salīdzinājumam – vismazākais apmeklējumu skaits bijis Ulmales bibliotēkā (889 apmeklējuma reizes).
Mazā gaismas pils Krotē
Lasītāju skaits nav būtiski mazinājies, toties ir pārliecināta Bunkas pagasta nelielās Krotes bibliotēkas vadītāja un novadpētniecības entuziaste Lita Vēkause, kura šeit strādā vairāk nekā 10 gadus. “Kamēr te ir pamatskola ar 110 skolēniem, šī vieta ir pilna dzīvības un viss notiek!” Krotes bibliotēka ir lokālais veiksmes stāsts, jo 2009. gadā tā ieguva jaunu, plašu un gaišu ēku iepriekšējās, ar krāsns apkuri kurināmās vietā. Aizvadītajā gadā bibliotēka pulcējusi 307 lasītājus – ne tikai krotēniešus, bet arī Bunkas pagasta iedzīvotājus. Iekārtota lasītava ar datoriem un bērnu stūrīti, grāmatu telpa, pastāvīga novadpētniecības izstāde par novadniekiem Ati Kronvaldu un Alfrēdu Krūkli, kā arī aplūkojama Krotes senlietu krātuves ekspozīcija, darbojas ceļojošo izstāžu un nodarbību zāle, kur bieži viesi ir gan tūristi, gan klases. Krotes bibliotēka ir viena no 59 Latvijas bibliotēkām, kura nu iekļauta katalogā “Latvijas mazās gaismas pilis”.
“Pamazām tiek mainīti grāmatplaukti, šogad būs pēdējais posms,” stāsta bibliotēkas vadītāja Lita Vēkause. Šobrīd tās krājumā ir 7000 eksemplāru, tostarp Krotes skolas bibliotēkas fonds (vairāk nekā 1000 mācību grāmatu), un krājuma papildināšanai pašvaldība ik gadu atvēl 1500 eiro. Pieprasītākā ir daiļliteratūra, uzziņu literatūra, protams, prese.
Iemesla žēloties neesot, jo pirms pāris gadiem samazinātā darba slodze nu atgriezta pilnā apjomā. “Darāmā bibliotekāram pietiek atliku likām, gan izsniedzot grāmatas, gan veidojot pasaku lasīšanas pulciņu pirmskolas vecuma bērniem, gan izpalīdzot senioriem dažādos jautājumos, apmācot interneta zinībās, gan vadot novadpētniecības ekspozīciju un rīkojot ceļojošās izstādes,” teic L. Vēkause. “Bibliotēka ir vieta, kas vajadzīga bezgalīgi! Ja kādreiz Krotē bija pasts, tautas nams, krājkase un medpunkts, tad tagad šīs funkcijas pilda viena pati bibliotēka!” uzsver lasītāja Līga Strēle, kura bibliotēkā iegriežas pat divas reizes dienā.
Pēdējā kultūras saliņa
Tikmēr gandrīz 30 kilometru attālumā no novada centra, Pāvilostas, atrodas mazītiņš ciems – Rīva. Te padomju laikā, pateicoties liela grantskarjera darbībai, savulaik dzīvojuši un strādājuši ap pieciem simtiem cilvēku, bet pēc karjera likvidēšanas 90. gadu sākumā izklīduši, viena daļa izceļojusi uz ārzemēm. “Šī puse savā ziņā ir “apdalīta” – nav ne transporta, kas savienotu ar novada centru, ne pasta nodaļas. Pamatā šeit dzīvo vai nu bezdarbnieki, kas pārtiek no salasītajām meža veltēm, vai arī pensionāri un skolēni, tāpēc arī rocība, par ko iegādāties grāmatas vai pasūtīt presi, ir neliela,” situāciju raksturo ilggadējā Rīvas bibliotēkas vadītāja Vizma Ansone, uzsverot: “Ja te nebūs bibliotēkas, nebūs vispār nekā.”
Pēc lasītāju skaita Rīvas bibliotēka ir otra mazākā Liepājas reģionā – 1969. gadā dibinātajā gaismas pilī šobrīd ir 62 lasītāji (vēl mazāk ir tikai Rāvas bibliotēkā – 61). Ar nelielu smaidu varētu teikt, ka nebūs daudz ciemu, kuri varētu lepoties ar to, ka teju visi tā iedzīvotāji ir arī bibliotēkas lasītāju sarakstā. Nav brīnums, ka bibliotekāre pazīst katru apmeklētāju – kā nekā Rīvas bibliotēka ierīkota ciema vienīgajā trīsstāvu daudzdzīvokļu mājā, kurā mīt arī lielākā daļa iedzīvotāju.
“Cilvēku paliek arvien mazāk, tomēr atstāt iedzīvotājus pilnīgi bez nekā būtu pavisam neprātīgi.” Lai arī bibliotekāres alga ir neliela un agrākās pilnās slodzes vietā šobrīd palikusi pusslodze, V. Ansone uzskata, ka viņas uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem. Tas sniedzot gandarījumu. Tiek rīkotas grāmatu izstādes, gadskārtu svētku un bērnu pasākumi. Lasītāji var nākt arī svētdienā, īpaši izdevīgi tas esot Rīvas skolēniem, kuri skolu apmeklē Pāvilostā. Lielākā lasītāju interese – par presi, tai seko detektīvromāni, recepšu un dārzkopības padomu grāmatas, “Lata romāni”, paretam – arī dzeja, bet seniori reizēm vaicā pēc praktiskas palīdzības interneta jautājumos. “Šī nav tikai lasītava, bet sabiedriskais centrs un vienīgā vietējā kultūras saliņa,” uzsver V. Ansone.
Rīvas bibliotēkas krājumā šobrīd ir 1850 grāmatu, un pašvaldība jaunu izdevumu iegādei piešķir 600 eiro gadā, tikpat arī preses pasūtīšanai. Bibliotēkas gada budžets – 5000 eiro, ietverot gan bibliotekāres algu, gan telpu uzturēšanu, gan krājuma papildināšanu. “Pašvaldība mūs patiešām atbalsta un sola, ka negatīvu izmaiņu nebūs, tomēr kopējā sajūta, dzirdot, kas notiek ar bibliotēkām, nav īsti droša,” uzsver V. Ansone.
Mājīguma sajūta Lieģos
Čaklākie Liepājas reģiona bibliotēku lasītāji ir Durbes novadā – tur bibliotēku apmeklē 42% iedzīvotāju. Čaklākie, protams, ir skolēni, netrūkst arī studentu un profesionālo mācību iestāžu audzēkņu, kuri pieprasa nozaru literatūru. Bērni piedalās Bērnu un jauniešu žūrijas aktivitātēs, bet seniori novērtē iespēju apgūt datorzinības un izmantot internetu.
Par lasītāju aktivitāti lielā mērā jāpateicas rosīgās Lieģu bibliotekāres Agitas Stases darbībai. Pēc izglītības psiholoģijas skolotāja, viņa Lieģu bibliotēkā strādā jau piecus gadus. Lieģos lasītāji novērtē ne tikai aizrautīgās bibliotekāres darbu, bet arī spēju uzklausīt, dot padomu. A. Stases vadībā bibliotēka piedzīvojusi pārmaiņas. Par Durbes novada domes līdzekļiem 2015. gadā veikts remonts, atjaunoti grāmatu plaukti – nu Lieģu bibliotēka var lepoties ar gaišu telpu, pieejami datori mācībām, ziņu lasīšanai vai izklaidei. “Nevienu lasītāju noturēt nav iespējams, šī vēlme cilvēkos ir jārada. Svarīga ir draudzīga un patīkama vide, pozitīvi noskaņots bibliotekārs, pasākumi, kuros var piedalīties. Protams, šeit viss ir mazākā mērogā, tomēr visvairāk cilvēki novērtē mājīguma sajūtu.”
Lai arī bibliotēka atvērta apmeklētājiem darba laikā līdz plkst. 17, bibliotekāre uzskata, ka pieejamība lasītājiem ir pietiekama, jo tā atrodas vienā ēkā ar Durbes novada domi, Lieģu kultūras namu, pastu, sociālo dienestu, ir viegli atrodama un atnākot var apvienot vairākas lietas vienlaikus. Tiem, kuri paši nevar ierasties, grāmatas var piegādāt uz mājām. Vīrieši vairāk esot iecienījuši detektīvus, ļoti aktuāli ir periodikas izdevumi, arī jaunākie latviešu autoru izdevumi – Māras Zālītes, Daces Judinas darbi.
“Bibliotekāram ir svarīga iziešana no mazās reģiona bibliotēkas vides, jo nepieciešams uzlādēties. Esmu apguvusi gan bibliotekāro zinību pamatus, gan prasmes strādāt ar dažādām datu bāzēm Nacionālās bibliotēkas profesionālās izglītības pilnveides programmā, derīga ir iespēja papildināties arī Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas pieredzes braucienos, apmācības kursos. “Kad aizbraucu uz Rīgu, tas sniedz stimulu savā vietējā bibliotēkā kaut ko vairāk parādīt, izdarīt, lai tā lasītājiem būtu vairāk saistoša. Iesaku ikvienam, kas strādā bibliotēkās, papildināties, jo tas paver citus apvāršņus. Nekas nenotiks, ja sēdēšu un gaidīšu, kad atnāks lasītāji. Ir jādarbojas pašai. ”
