Liepājas pludmalē atrastais valzirgs pārvietojies uz citu jūras piekrasti Kurzemē 3
Valzirgs, kas 4.jūlija naktī tika ievērots Liepājas pludmalē, šodien konstatēts Slīteres Nacionālā parka jūras piekrastē, liecina parka ieraksts sociālajā tīklā “Facebook”.
Valzirgu nacionālā parka piekrastē ir apsekojuši Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki. Pārvaldes vecākais eksperts, zoologs Vilnis Skuja uzsver, ka, lai arī dzīvnieks ir ievainots un ir redzams, ka tam nav pietiekami bieza tauku slāņa, tas patlaban nav bezpalīdzīgā stāvoklī un tam nav nepieciešams sniegt palīdzību.
Labākā palīdzība ir dzīvnieku netraucēt, tam netuvoties tuvāk par desmit metriem, nedzīt to atpakaļ jūrā un ļaut tam atgūt spēkus, norāda eksperti, atgādinot, ka, lai arī valzirgi cilvēkus neuztver kā barības objektus, tomēr, ja cilvēks pienāk valzirgam pārāk tuvu, aizskar to un stiepj savu roku pretim, dzīvnieks aizstāvoties var iekost.
LETA jau ziņoja, ka naktī uz 4.jūliju ap plkst.3 tika konstatēts, ka Baltijas jūras krastā pie Liepājas ir izpeldējis valzirgs.
Kā iepriekš informēja Dabas aizsardzības pārvaldē, lai arī valzirgi dzīvo Ziemeļu ledus okeānā un tuvējās jūrās ziemeļu puslodē, kāds indivīds jau jūnija vidū tika manīts Vācijas piekrastē, bet Līgo dienā arī Polijas piekrastē. Iespējams, ka Kurzemē krastā iznākušais valzirgs ir viens un tas pats dzīvnieks. Ārvalstu eksperti izsaka minējumus, ka tā ir gados jauna valzirga dāma, norāda eksperti.
DAP zīdītāju eksperts Valdis Pilāts šonedēļ uzsvēra, ka šis ir pirmais gadījums, kad Latvijas krastos ir sastopams tik neparasts jūras dzīvnieks. Viņa dabīgā vide ir auksti un ledaini ūdeņi. Līdz ar to Baltijas jūra valzirgam nav piemērota, jo šeit nav atrodama ierastā ēdienkarte – lielās gliemenes, garneles, krabji, mīkstie koraļļi, jūras gurķi un citas ziemeļu jūrām raksturīgās radības.
Valzirgs zem ledaina ūdens var uzturēties līdz pusstundai, neelpojot svaigu gaisu. Tādēļ viņa zemādas tauku slānis var sasniegt pat 15 centimetrus. Un rodas priekšstats, ka dzīvnieka masa padara to lēnīgu. Tomēr mednieka instinkti ļauj tam sasniegt lielus ātrumus. Savukārt dzīvnieka ilkņi var sasniegt pat metra garumu. Tie lieti noder brīžos, kad jāizcērt āliņģis, nepieciešams izkāpt ledainā krastā vai cīņas laikā.
Daudzas tautas ir medījušas valzirgus, izmantojot tā gaļu, taukus un ādu sadzīvē. Pēdējās desmitgadēs populācijas līdzsvaru izjauca profesionālie mednieki, kuri apdraudēja Atlantijas okeāna ziemeļos mītošo valzirgu populāciju un tuvināja tos izmiršanas robežai. Šis dzīvnieks joprojām tiek atzīts par apdraudētu. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka valzirgs lēni vairojas un dzīvo teritorijās, kuras tiek piesārņotas ar naftu un ķīmiskiem atkritumiem.
