“Liepājas metalurgs”: OIK maksājums uzņēmumu ved uz bankrotu 0
Metalurģijas uzņēmuma AS “Liepājas metalurgs” valde pagājušajā nedēļā nolēmusi uz laiku pārtraukt maksāt AS “Latvenergo” obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas darbojas kā atbalsta mehānisms elektrības ražotājiem, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē informēja “Liepājas metalurga” valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs.
“Saprotam, ka tas ir nesmuks gājiens, bet mums nav citas izvēles,” teica Terentjevs.
Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica atzina, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu “tiešām ved uz bankrotu”, tāpēc nolemts samaksāt nevis “Latvenergo”, bet piegādātājiem. Viņa piebilda, ka radusies vēl viena problēma – bankas nepagarina kredītlīniju.
Ilustrējot ievērojamo OIK ietekmi uz uzņēmuma finansēm, Terentjevs informēja, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet 2013.gadā būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. “Jums ir jāpiekrīt, ka šis kāpums ir nenormāls,” norādīja uzņēmuma vadītājs.
Viņš teica, ka, piemēram, Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā – 9,7%. Savukārt 2015.gadā OIK Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā – līdz 3,7%.
Viņš arī skaidroja, ka OIK maksājumu dēļ nav iespējams palielināt algas darbiniekiem, lai gan tiek runāts, ka tās jāpaaugstina, lai cilvēki nebrauktu prom. Patlaban “Liepājas metalurgā” strādājot 2300 cilvēki, bet vidējā alga rūpnīcā ir 600 lati. “OIK daļa bruto pievienotajā vērtībā strauji iet uz augšu, tas nozīmē, ka līdzekļu, ko varētu novirzīt algas palielināšanai, kļūst mazāk,” teica uzņēmuma vadītājs. Komentējot algas apmēru, viņš norādīja, ka “nav ar ko lepoties”, taču uzņēmumu strupceļā dzinusi situācija.
Terentjevs uzsvēra, ka OIK maksājumi uzņēmumam ir izdzīvošanas jautājums. Uzņēmums nesen pabeidzis modernizāciju, uzstādot vienu no pasaulē modernākajām tēraudkausēšanas krāsnīm, un šim mērķim saņemts valsts galvojums. “Liepājas metalurga” vadītājs norādīja, ka uzņēmums līdz šai baltai dienai ir pildījis savas saistības.
Viņš arī minēja, ka “Liepājas metalurgs” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kas pagājušajā gadā strādājis ar aptuveni 300 miljonu latu apgrozījumu. Aptuveni 97%-98% produkcijas tiek eksportēts. Desmit gadu laikā uzņēmums ir ieguldījis aptuveni 100 miljonus eiro (70 miljonus latu).
Komentējot neatkarīgā deputāta Klāva Olšteina pārmetumus, ka arī pats “Liepājas metalurgs” caur AS “Sātiņi Energo LM” investē zaļajā enerģijā, kurai tiek izteikta kritika, Terentjevs norādīja, ka uzņēmums neiebilst pret pamatpolitiku attīstīt valstī zaļo enerģiju, bet gan iestājas par to, kā šos izdevumus vajadzētu “pareizi salikt pa plauktiņiem”.
“Latvenergo” valdes loceklis Uldis Bariss biznesa portālam “Nozare.lv” pēc komisijas sēdes teica, ka kompānija no “Liepājas metalurga” nav saņēmusi informāciju par lēmumu nemaksāt OIK. Viņš arī pieļāva, ka ražotājs neplāno pārtraukt maksāt energokompānijas rēķinus, bet gan ar šādu paziņojumu izteicis aicinājumu politikas kontekstā. Vaicāts, vai ir bijuši citi gadījumi, kad nav maksāts OIK, Bariss teica, ka uzņēmumam ir klienti, kas nemaksā rēķinus, un OIK ir daļa no rēķina. Tomēr tas, viņaprāt, ir cits jautājums. Viņš atturējās komentēt, ko darītu “Latvenergo”, ja “Liepājas metalurgs” tiešām nemaksātu daļu rēķina.
“Liepājas metalurga” pārstāvji informēja, ka OIK nolemts nemaksāt, kamēr jautājums par OIK tiek atrisināts. Lūgts precizēt, vai jau nākamajā mēnesī netiks apmaksāts “Latvenergo” rēķins, Terentjevs “Nozare.lv” teica, ka patlaban ir pieņemts šāds lēmums, taču ir pagājušas tikai trīs dienas. “Redzēsim, kā attīstīsies situācija, kā vienosimies, ar kādiem nosacījumiem, kā reaģēs “Latvenergo”. Protams, viņu reakcija nebūs no labākajām. Tajā pašā laikā vēl starp “Latvenergo” un “Liepājas metalurgu” atrodas attiecīgās ministrijas, acīmredzot vēl runāsim kopā,” vērtēja Terentjevs.
“Esam gatavi iesaldēt šo rēķina daļu līdz zināmam laika periodam. Mums ir jāredz situācija. Tas ir nevis principa, bet naudas trūkuma dēļ. Apgrozāmo līdzekļu mums vairs nepietiek, lai mēs varētu piedalīties arī šajā varbūt valstij nozīmīgajā projektā – zaļās enerģijas attīstībā. Tādā tempā, kā tas viss notiek, to mēs nevaram atļauties,” norādīja “Liepājas metalurga” vadītājs.
Viņš norādīja, ka Eiropas Savienībā patlaban ir krīze – 20 metalurģijas uzņēmumi ir vērsušies Eiropas Parlamentā ar lūgumu sniegt oficiālu atbalstu no valsts un pašvaldības puses, un parlaments ir uzdevis Eiropas Komisijai šo jautājumu atrisināt. Savukārt “Liepājas metalurgam” klāt vēl nāk OIK daļa, kas “aug nesaprotamā tempā”. Esošo sistēmu viņš vērtējā kā neefektīvu, nesaprotamu un neprognozējamu.
Terentjevs nevarēja atbildēt, cik ilgi OIK netiks maksāta. Vaicāts, vai neuztraucas par “Latvenergo” sankcijām nemaksāšanas gadījumā, viņš teica, ka ir grūti paredzēt. “Runāsim ar “Latvenergo”, visu laiku esam kontaktā. Sadarbojamies jau labu laiku, un ir bijuši gadījumi, kad “Latvenergo” atbalstījis.”
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kurš arī piedalījās komisijas sēdē, tās laikā iepazīstināja deputātus ar Ekonomikas ministrijas ziņojumu par elektroenerģijas cenu pieauguma risku, bet vēlāk sociālajā tīklā “Twitter” vērtēja, ka “Latvijas lielākā ražotāja paziņojums ir ļoti nopietns signāls”. Viņš arī vēstīja: “Trauksme, ko ceļam par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu, nav nekāds joks. Riski ir un būs taustāmi un reāli.”
Sēdē piedalījās arī citu būvmateriālu ražotāju – SIA “Cemex” un AS “Valmieras stikla šķiedra” – pārstāvji. “Cemex” pagājušajā gadā OIK izmaksas bijušas tuvu diviem miljoniem latu, kas veidojot lielu procentu no izmaksām. Savukārt “Valmieras stikla šķiedras” valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns norādīja, ka ražotājam jāņem vērā ne tikai OIK, bet arī gāzes cenu nenoteiktība. Viņš piebilda, ka eksporta tirgi ir valstis, kurās ir zemāka OIK, līdz ar to konkurentiem ir zemākas izmaksas. Arī viņš uzskata, ka strādājošajiem jāpaaugstina algas. Turklāt, pēc Brutāna domām, cieš ne tikai lielie ražotāji, bet arī mazie.
Savukārt enerģijas ražotāja SIA “Fortum Jelgava” valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa uzsvēra, ka arī viņas pārstāvētais uzņēmums ir veicis investīcijas, balstoties uz esošo politiku. Investētā summa no 2007.gada sasniedz 70 miljonus latu. Viņasprāt, ir jāredz gan viena, gan otra puse un izmaiņas jāveic sabalansēti.
OIK ir viens no maksājumiem, kas elektroenerģijas tirgus klientiem jāsedz līdz ar elektrības cenu un tīklu maksājumu. Lietotājiem, kas pērk elektrību par regulētu cenu, OIK tajā jau ir iekļauta. Obligātajā iepirkumā elektroenerģiju no ražotājiem iepērk publiskais tirgotājs – “Latvenergo” – par noteiktu cenu. Gada sākumā “Latvenergo” iesniedz regulatoram atskaiti par obligātajā iepirkumā iepirkto elektroenerģiju iepriekšējā kalendārajā gadā un aprēķina maksu latos par kilovatstundu, kas jāsedz galalietotājiem proporcionāli savam patēriņam kā OIK. Regulators pārbauda iesniegtos aprēķinus un apstiprina OIK, kas stājas spēkā attiecīgā gada 1.aprīlī.
Kā ziņots, lielie ražotāji ir aicinājuši pārdalīt OIK maksājumus un samazināt to apjomu eksportējošajiem uzņēmumiem.
