Liepājas metalurgs ir atjaunojams 4
Egils Kupšis, Liepājas metalurga galvenais inženieris
Varu to atļauties apgalvot, Liepājas metalurgā strādāju kopš 1992.gada, bet kopš 1996.gada esmu uzņēmuma galvenais inženieris un esmu bijis klāt visos pārmaiņu procesos, modernizācijās, jaunu tehnoloģiju ieviešanā, kā arī rūpējies par to, lai iekārtas dīkstāves laikā neiet bojā.
Katram inženierim jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem, kas sevī ietver dažādu procesu vadīšanu, man allaž ir bijis lielāks vai mazāks kolektīvs ar lielākiem un mazākiem uzdevumiem. Lielākoties esmu bijis ne tikai praktizējošs inženieris, bet arī kolektīva vadītājs. Liepājas metalurgā kopš uzņēmuma privatizācijas izaicinājumi bija lieli, gan lai noturētu ražošanu, gan piedalītos modernizācijas procesos. Tas ir liels pagodinājums, tomēr ir arī ļoti liela atbildība.
Protams, viens cilvēks tādos projektos nevar, ir vajadzīga komanda, cilvēki, kas ir palīgi apkārt. Lai var – kā latviski saka – kalnus gāizt.
Tehnoloģijas nomaiņa notika 2010.gadā. Gada beigās tika veikts pēdējais kausējums martena procesā un 2011.gada augustā uzsākām jauno elektro tērauda kausēšans procesu. Modernizācija notika divos etapos. 2006.gadā tika veikts tehnoloģijas gala etapa liešanas iekārtas modernizācija.
Kad 2013.gada tika pasludināta maksātnespēja, uzņēmuma darbība tika atsākta atkal 2015.g., kur procesi beidzās ar ražošanas pārtraukšanu arī velmēšanas cehā 2016.gadā. Primārais uzdevums, ņemot vērā maksātnespējas procesu, bija saglabāt un pārdot uzņēmumu kā strādājošu struktūru.
Laikā no 2016.gada maksātnespējas kreditori tika risinājuši jautājumus par uzņēmuma pārdošanu kopumā, pa daļām. Tas ir vesels process. Neskatoties uz to, ka daļa gan kustamās, gan nekustamo īpašumu ir pārdoti, joprojām visa pamata tehnoloģiskā iekārta, kas nodrošina ražošanu, ir uz vietas un ir iespēja ar ieguldījumiem, ņemot vērā, ka daļai īpašumu ir jauni saimnieki, ir iespējams šo darbību atjaunot.
Šeit nav runa par tukšu ēku pārdošanu. Kausēšanas agregāts, kas sevī ietver ne tikai krāsni, bet arī nepieciešamās komunikācijas, kas nodrošina elektrību, un pārējo visu, kas nepieciešams, lai šī iekārta darbotos.
Mēs – zināms skaits darbinieku – atrodamies šeit visu laiku, lai nodrošinātu šīs iekārtas jeb ķīlas uzraudzību. Sākotnējā periodā gatavība startam bija absolūti augsta, bet pēdējo gadu uzdevums bija nodrošināt, lai tiktu realizēts līdz galam, atrisināts jautājums par tālāko šīs iekārtas likteni valstij un citiem kreditoriem par labu.
Visas šīs iekārtas ir paredzētas nepārtrauktam ciklam 24/7. Protams, tām ir jādarbojas. Nav jēga investēt naudu tehnoloģijās, kuras pēc tam stāv un nedarbojas. Īpaši sāpīgi redzēt, ka iekārtas nedarbojas, bija abos gadījumos, kad darba kolektīvi bija spiesti no darba aiziet. Un kad mēs palikām arvien mazāka saujiņa cilvēku. Mēs nodrošinājām to, lai tas viss saglabātos.
Ir pagājuši gandrīz pieci gadi. Cehos, kuros bija no 400 līdz 600 cilvēku, tagad nav neviena cilvēka. Tās izjūtas ir diezgan nepatīkamas.
Atjaunot iekārtas darbību nebūs vienkārši, bet tas nav neiespējami, ja ir tāds mērķis un vēlēšanās. Ņemot vērā, ka daudzi, kas par iekārtas iegādi ir interesējušies, ir novērtējuši, ka tās kondīcija ir laba. Līdz ar to ir tikai viens jautājums – kādēļ tā joprojām stāv.
Protams, nevajag novienkāršot šo procesu. Ir nepieciešama komanda, ir nepieciešami darbinieki, nepieciešams, lai funkcionētu infrastruktūra. Ir nepieciešami arī naudas līdzekļi, lai sagatavotu visu un to varētu atjaunot.
Protams, uzņēmums nav bijis ne tirgū, ne apritē. Tas viss ir jāņem vērā. Vienīgais pluss – viss šeit ir gatavs un izmēģināts. Nav jābūvē no jauna.
Tirgus situācija pasaules tirgū nemitīgi mainās. Arī Eiropa sper izšķirošus soļus, lai nodrošinātu savus ražotājus. Pasaule mainās katru gadu. Domāju, ka nebūtu prātīgi to, kas ir gatavs darbam, likvidēt. Un neviens investors neieguldīs lielu naudu, lai pēc tam rūpnīcu un iekārtu vienkārši iznīcinātu.
Skaidrs, ka investoram, kurš iegādājas tieši iekārtu, ir interese, lai tā darbotos un nodrošinātu ražošanu. Esmu pārliecināts par jaunā īpašnieka kompetenci un profesionalitāti, jo ne visi investori ir tik zinoši tehniskajos jautājumos, par ko biju ļoti pārsteigts. Te neapšaubāmi bija jūtama milzīgā pieredze nozarē.
