“Viņa mums zvanīja bieži” 0
Pagājušās piektdienas pasākumā, kurā tā dalībnieki neskopojās ar pateicībām, uzslavām un veiksmes vēlējumiem, cita starpā Laimdota Straujuma spieda roku maksātnespējas administratoram Haraldam Velmeram, uzteicot viņu par to, ka nav ļāvis izvazāt un izlaupīt rūpnīcu. Savukārt Igors Kovaļenko pateicās Laimdotai Straujumai par atbalstu uzņēmuma atjaunošanā. “Viņa zvanīja mums bieži, izvaicādama, kā sokas un ko dažos mēnešos esam izdarījuši. Patīkami, ka Latvijas valdība interesējas par mums un uzņēmumu,” viņš secina.
Valdības vadītāju pastiprinātās uzmanības pamatā gan varētu būt arī cits iemesls – saistīts ar valsts galvojumiem. Mēģinot glābt “Liepājas metalurgu” no bankrota, 2013. gada jūlijā Valsts kase no valsts budžeta samaksāja Itālijas bankai “UniCredit” rūpnīcas parādu – 67 465 056 eiro, ko bija sataisījuši agrākie rūpnīcas akcionāri – Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts agrāk galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro apmērā. Vēlāk toreizējais finanšu ministrs Vilks atzina, ka valsts galvojuma izsniegšana “Liepājas metalurgam” bijusi politiska kļūda.
Kad 2013. gada novembrī Liepājas tiesā pasludināja “Liepājas metalurga” maksātnespēju, sākās darbinieku masveida atlaišana un darbu zaudēja vairāk nekā 1500 cilvēku. “Liepājas metalurga” kreditoru prasījumi sasniedza vairāk nekā 200 miljonus eiro. Arī pēc īpašnieku maiņas maksātnespējas procedūra turpināsies līdz augustam.
Darījums ar atskaņām
Kā zināms, 2014. gada 2. oktobrī Latvijas valdība pārdeva “Liepājas metalurga” pamatražotni Ukrainas holdinga kompānijai “KVV Group” par 107 miljoniem eiro, divus mēnešus vēlāk pārrakstot īpašuma tiesības zemesgrāmatā par labu jaunajam īpašniekam. Pirmajā maksājumā iemaksājot 18 miljonus eiro, atlikusī summa pilnībā tiks samaksāta desmit gados – ar gada maksājumu deviņi miljoni eiro. Šī gada 12. janvārī Liepājā “Liepājas metalurga” maksātnespējas administrators Haralds Velmers nodeva uzņēmuma atslēgas jaundibinātā uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” valdes loceklim Igoram Kovaļenko.
Šo darījumu sabiedrībā uzņēma bez lielām gavilēm, vismaz toreiz. Jo sprieda, ka uzņēmuma glābšanā valsts līdzīgi kā “Parex bankā “iegrūdusi lielas summas, ko nekad neatgūs, un ka uzņēmums neatjaunos darbību. Valdībai tika pārmests, ka tā nav laikus sekojusi uzņēmuma grimšanai parādos, uzņēmuma pārdošana notiek slepus, sabiedrībai neko nezinot par pircējiem. Tāpēc vēl jo vairāk Latvijas valdībai ir svarīgi pierādīt, ka pircēju izvēle bijusi pareiza – uzņēmums atdzīvojies.
Līdz darbības apturēšanai 2013. gadā “Liepājas metalurgs” bija vienīgais metalurģiskais uzņēmums Baltijas valstīs, viens no lielākajiem ražotājiem un eksportētājiem Latvijā, veidojot aptuveni 0,7 – 1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Ukrainā “KVV Group” uzņēmumu galvenie darbības virzieni ir metāllūžņu iepirkšana, pārstrāde un piegāde pašu valstī un ārzemēs, metāla ražošana, celtniecības bizness un ostu pakalpojumi. Tas ir viens no līderiem Ukrainā metāllūžņu iepirkšanas nozarē, savukārt holdinga būvapjomi gadā sasniedz vienu miljonu kvadrātmetru. “KVV Liepājas metalurgs” ir otrais metalurģijas nozares uzņēmums, kura darbību tagad būs atjaunojusi “KVV Group”. Pirms diviem gadiem tā nopirka metalurģijas rūpnīcu Doņeckā, bet tur ukraiņiem viss pajuka kara dēļ.
