Liepājas mācītājs Mārtiņš Urdze uzskata – LELB rada baiļu klimatu 4
LELB ķeras pie jurisdikcijas
Liepājas Krusta Evaņģēliski luteriskās draudzes vairākuma lēmums izstāties no Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas (LELB) pēc oficiāli nostiprinātā lieguma sievietes ordinēt par mācītājām pavairojis to draudžu skaitu Kurzemē, kas nepiekrīt LELB nostājai. Taču atdalīšanās no LELB nav vienkārša – liepājniekus sagaida juridiski strīdi (tajā skaitā par mantu), kādus pieredzējuši luterāņi Aizputē un Valtaiķos.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Sinode 4. jūnijā pieņēma grozījumus LELB Satversmē, no kuriem izriet, ka sievietes par mācītājām ordinēt nedrīkst (praksē sievietes LELB neordinē jau sen, par to vienmēr iestājies arhibīskaps Jānis Vanags, kas amatā stājās 1993. gadā). Pēc Sinodes lēmuma jau nākamajā dienā Liepājas Krusta Evaņģēliski luteriskā draudze pieņēma lēmumu izstāties no LELB un pievienoties Latvijas Evaņģēliski luteriskai baznīcai ārpus Latvijas (LELBĀL). Šis lēmums norāda, ka daļa luterāņu – kaut arī neliela – gatava iet citu ceļu. Tādu, kādu jau iepriekš izvēlējušās Aizputes un Valtaiķu luteriskās draudzes. Vēl divas Kurzemes draudzes – Cīravas un Snēpeles – ir autonomas no abām organizācijām, pagaidām domājošās pozīcijās (par to, kā arī par tiesvedībām ar LELB “Latvijas Avīze” rakstīja pagājušā gada 13. aprīlī rakstā “Draudze pret luterisko “jumtu””).
LELB arhibīskaps Jānis Vanags žurnālistiem pēc Sinodes lēmuma norādīja, ka LELB bijusi izvēle starp diviem baznīcas modeļiem – vienā no tiem ticīgie sevi identificē ar mantojumu – tradicionālās izpratnes baznīca, bet otrā – orientējas uz mūsdienu postmoderno realitāti. Sinodes dalībnieku vairākums izvēlējies tradicionālo baznīcas modeli (par 201, pret 59, 22 atturoties).
Pasaules Luterāņu federācija ir “dziļi sarūgtināta” par LELB Sinodes lēmumu un norāda, ka vienotība Kristū pārsniedz etniskās, sociālās un ekonomiskās atšķirības, uzsverot pilnīgu sieviešu un vīriešu vienību Kristū, un ka “nekāda sieviešu un vīriešu diskriminācija baznīcas dzīvē neesot iedomājama, jebkāda veida diskriminācija tajā, kā sievietes piedalās baznīcas kalpošanā (ieskaitot ordināciju), kaitē baznīcas misijas piepildīšanai pasaulē, jo tā ir pretrunā Dieva valdīšanas dabai”.
Liepājas Krusta Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze, kura māte bijusi mācītāja, atzīst: ja LELB atļautu mācītāja amatā ordinēt sievietes, nekādas aiziešanas nebūtu.
“Kad LELB par šo jautājumu pagājušā gadā atkal sāka diskutēt, nolēmām savā draudzē arī par to parunāt. Rīkojām diskusijas un konferenci. 5. jūnijā kopsapulcē ar skaidru balsu vairākumu draudze nolēma izstāties no LELB un pievienoties LELBĀL. Sieviešu ordinācijas jautājums polarizēja viedokļus. Gribējām rast dialogu, diemžēl baznīcas vadība neatrada laiku piedalīties konferencē, bet Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers vispār atteicās sadarboties, vienīgi bīskapa vietnieks Ainārs Jaunskalže atnāca. Bet draudze gribēja dzirdēt abus viedokļus,” saka M. Urdze, kas draudzē kalpo kopš 1998. gada.
Tad sekoja LELB reakcija – LELB vadība pieņēmusi lēmumu atlaist Liepājas Krusta draudzes padomi, valdi un priekšsēdētāju, un tā vietā iecelta pagaidu komisija ar juristu priekšgalā.
“Pirms Jāņiem, 21. jūnijā, LELB Virsvaldes pārstāvji Liepājā tomēr ieradās: ar LELB juristi Anitru Vanagu kā jaunās draudzes valdes priekšsēdētāju priekšgalā. Notika domu apmaiņa par to, kura valde nu būs likumīgā: pašas draudzes vai Virsvaldes ieceltā, kura nu pārstāvēs to draudzes daļu, kas balsoja pret izstāšanos no LELB. Tagad daudz kas būs atkarīgs no tā, kuru no valdēm Uzņēmumu reģistrs atzīs par likumīgu. Skatīsimies, kā risināsies notikumi no tiesiskā viedokļa, bet uzskatu, ka draudzei ir taisnība, un par to arī cīnīsimies. Mēs neko ļaunu nedarām. Mūs vada sirdsapziņa. Bet LELB ar saviem lēmumiem rada baiļu klimatu, izdara spiedienu uz draudzēm,” uzskata M. Urdze.
