Fiksa ciešanas: kā gandrīz nosita kuģu īpašnieku, un cik vielgi vainīgais tika cauri 1
Liepājas tiesas 2017. gada 21. jūnija spriedumu var lasīt kā scenāriju kriminālfilmai. Vienlaikus šī tiesvedība atklāj arī ne visai biežu gadījumu Latvijas tiesu praksē, kad tiesnesis spriedumā secina, ka apsūdzība būtu kvalificējama smagāka – kā slepkavības mēģinājums, nevis, kā to izvirzīja prokuratūra, – tīša viegla miesas bojājuma nodarīšana. Taču tiesa apsūdzību nevarēja grozīt. Ar minēto spriedumu gan lieta nebeidzās – sekoja pārsūdzības un pat disciplinārlieta pret prokurori. Cietušais turpina tiesāties. Bet par visu plašāk – šajā rakstā.
Tikai viegli miesas bojājumi…
Kuģu īpašnieks Igors Fikss Latvijā kļuva plašāk pazīstams 2008. gadā, kad pie Liepājas nogrima viņa kuģis “Beverīna”, paraujot dzelmē sešus zvejniekus. Vēlāk arī kļuva zināms, ka Fikss nav nekāds parauguzņēmējs, vairākkārt sodīts arī par nelegālu zveju. Bet šoreiz stāsts nav par to.
Septiņus gadus pēc šīs nelaimes Fikss iekūlās nepatikšanās, kur pats bija upuris un gandrīz zaudēja dzīvību.
Kā liecina Liepājas tiesas spriedums, 2015. gada 2. oktobra vakarā kuģa kapteinis Vjačeslavs Boičuks (šobrīd 48 gadus vecs), atrodoties Liepājas laivu kooperatīva “Amata 10” elingā (peldlīdzekļu novietnē jeb laivu būdā), sadusmojies par darba jautājumiem, ar galda nazi divas reizes iedūris Fiksam kreisā pleca rajonā, pēc tam viņu žņaudzis, tad vēlāk sitis ar cirvi gan ar tā aso daļu pa galvu, gan ar cirvja kātu pa ķermeni, spēris ar kājām, pēc tam vēlreiz dūris ar nazi.
Neraugoties uz šādu vardarbību, Fiksam ekspertīzē konstatēja tikai vieglus miesas bojājumus: kā var noprast, neskaitāmie zilumi, asins izplūdumi un skrāpējumi pa visu ķermeni, žņaugšanas rieva uz kakla, pat galvas smadzeņu satricinājums, cirstas un grieztas brūces pierē, paurī, atslēgas kaulā un citur ķermenī ne uz ko smagāku nekvalificējušies.
Fikss lietā pieteica materiālā kaitējuma kompensāciju 6888,84 eiro un morālā kaitējuma kompensāciju 100 000 eiro.
Boičuks sevi par vainīgu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā atzina pilnībā, bija gatavs maksāt 2916,86 eiro materiālo kompensāciju, bet morālā kaitējuma kompensāciju atstāja izlemšanai tiesai.
Sastrīdējušies par samaksu
Par notikušo apsūdzētais Boičuks tiesā liecināja, ka tanī dienā bija plānota sapulce, bet Fikss nav ieradies. Boičuks kopā ar vēl diviem kapteiņiem un pāris paziņām devušies uz elingu atpūsties. Cepuši gaļu un lietojuši alkoholu. Pēc 5–6 stundām atbraucis Fikss un piedāvājis noturēt sapulci, kas nenotika pa dienu.
Sprieduši par finansēm, kāpēc kavējušās algas. Boičuks sācis uzdot jautājumus par naudu, viņš uzskatījis, ka darba devējs ir parādā komandai 6000 eiro.
Fikss pateicis, ka viss ir samaksāts, un rupjiem vārdiem viņu pasūtījis. Sācies kautiņš.
Boičuka emocijas esot sakāpinājušās, jo Fikss ar savu uzvedību un attieksmi viņu pazemojis. Viņš reti dzerot, tāpēc alkohols uz viņu iedarbojoties ātri. Vienbrīd gājis projām, bet Fikss kliedzis, ka izrēķināsies ar viņu un atlaidīs. Tad Boičuks emociju iespaidā atgriezies un ar cirvja kātu pāris reizes iesitis un atkal izgājis. Sapratis, ka izdarījis ko briesmīgu. Sēdējis un gaidījis pie koka, kas būs, bijis šokā. Viņš katru dienu atceroties, ko ir izdarījis.
Boičuks tiesā atvainojās Fiksam. Savu rīcību skaidroja ar to, ka gribējis, lai darba devējs sajustu tādas pašas fiziskas sāpes kā darba ņēmēji morālas sāpes. Nogalināt priekšnieku nav gribējis.
Sajutis nāves elpu
Fikss tiesā liecināja, ka elingā iedzēruši pa glāzei, runājuši par dzīvi. Boičuks prasījis, kāpēc viņš saņemot mazāk nekā citi kapteiņi. Fikss atbildējis, ka viņš neesot strādājis uz tralera tipa kuģiem, tikai uz tīklu kuģiem: lai būtu par kapteini uz šādiem kuģiem, ir jābūt pieredzei. Boičuks laikam iedomājies, ka tiekot apšmaukts. Līdz tam bijis apmierināts ar algu, viss bijis samaksāts savlaicīgi.
Konflikts gruzdējis visu vakaru. Kad Boičuks viņam ar nazi divas reizes iedūris kreisajā plecā, Fikss bijis šokā, nesapratis, kas notiek.
Kad Boičuks atgriezies ar cirvi, abi pārējie kapteiņi centušies viņu noturēt, bet tas nav izdevies. Viņi arī bijuši pārbijušies līdz nāvei. Boičuks fiziski bijis stiprāks arī par Fiksu un viņam nav izdevies izvairīties no cirvja, viņš nokritis zemē un apsūdzētais bijis viņam virsū, sitis kādas desmit reizes, izmantojis gan nazi, gan cirvi. Kādā brīdī Fikss zaudējis samaņu.
Kad atguvies, tad jutis, ka uz kreisā vaiga kaut kas tek: pēc smaržas tā kā šķīdinātājs. Šķidrums tecējis uz jakas, acīs, mutē, bijis grūti elpot. Fikss nodomājis, ka Boičuks grib viņu nogalināt. Gulējis kādas 15 minūtes un gaidījis vai nu sitienu ar cirvi, vai degošu sērkociņu. Līdz beidzot pēc kādām 15 minūtēm ieradusies policijas darbiniece, kura prasījusi, vai viņš esot dzīvs.
Tik lielu morālo kompensāciju – 100 000 eiro – Fikss pieteicis, jo uzskatījis, ka pārdzīvojis slepkavības mēģinājumu un cilvēka dzīvību nav iespējams izrēķināt naudā.
Tiesā pauda uzskatu, ka viņam vienkārši paveicās palikt dzīvam, jo apsūdzētais Boičuks viņu “neaizdedzināja, nenoslepkavoja tikai tāpēc, ka jau veikto darbību dēļ uzskatīja, ka ir viņu nogalinājis, jo viņš gulēja uz grīdas, izliekoties par mirušu, lai Boičuks tam noticētu”. Fikss vairs nevarot dzīvot tā kā agrāk. Gājis pie psihologa, grib likvidēt visas rētas.
Fiksa sievasbrālis kapteinis Igors tiesā liecināja – kad Boičuks ieskrējis elingā ar cirvi, teicis, lai rimstas, taču Boičuks nav reaģējis. Kreisajā rokā viņam bijis cirvis, labajā nazis un viņš meties virsū Fiksam. Igors mēģinājis turēt Boičuku aiz rokas, bet neveiksmīgi, tad pastiepies pēc pudeles, lai to izmantotu kā ieroci, bet Boičuks to pamanījis un metis viņam ar cirvi. Igors izskrējis ārā un izsaucis policiju. Pēc tam pamanījis, ka pudele atšķaidītāja, kas bijusi citā telpā, ir tukša un elingā specifiski ož. Otrs liecinieks, kapteinis Aleksandrs, bijis piedzēries un aizmidzis, neko daudz no notikušā neatceroties, tikai troksni un kņadu.
Tiesnesis vēlas būt bargāks, bet nevar
Liepājas tiesas tiesnesis Ilgvars Jaunģelže Boičukam piesprieda astoņu mēnešu cietumsodu un par labu Fiksam materiālā kaitējuma kompensāciju 2916 eiro un morālo kompensāciju 20 000 eiro.
Un te sākas interesantākais. Prokurore Ieviņa Pickaine apsūdzību Boičukam izvirzīja pēc Krimināllikuma 130. panta 2. daļas par tīšu viegla miesas bojājuma nodarīšanu (maksimālais cietumsods – viens gads).
Taču tiesnesis spriedumā raksta, ka, viņaprāt, apsūdzētā darbības būtu kvalificējamas kā slepkavības mēģinājums atbilstoši Krimināllikuma 15. un 116. pantam: jo ne tikai sitis, spēris, žņaudzis, dūris un cirtis, bet arī aplējis ar degmaisījumu. K
atra no šīm darbībām varējusi izraisīt cietušā nāvi.
Atbilstoši šādai apsūdzībai mazākais sods ir pieci gadi cietumā… Taču, kā norāda tiesnesis, apsūdzības uzturētājs ir prokurors un tiesai nav tiesību grozīt apsūdzību uz smagāku.
Un tā arī palika tikai pants par viegliem miesas bojājumiem. Neko nelīdzēja arī tiesas nozīmētā papildu tiesu medicīniskā ekspertīze, kas atzina, ka Fiksam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi. Bet morālā kompensācija – 20 000 eiro – par viegliem miesas bojājumiem fantastiska: tādu bieži pat par smagiem sakropļojumiem tiesa nedod…
Spriedumu pārsūdz gan cietušais, gan apsūdzētais
Spriedumu Kurzemes apgabaltiesā pārsūdzēja gan apsūdzētais, gan cietušais. Boičuka advokāte Ināra Freidenfelde norādīja, ka astoņu mēnešu reāls apcietinājums viņas klientam neesot samērīgs: tas ir tuvu maksimālam sodam, ko paredz pants, bet Boičuks esot pozitīvs cilvēks, kura aprūpē ir nepilngadīgi bērni. Tāpēc nebūtu pareizi viņu izolēt no ģimenes, darba un sabiedrības. Nekad agrāk ar vardarbību Boičuks problēmas neesot risinājis. Viņš noliedzot, ka gribējis nogalināt, Fiksam nodarītie miesas bojājumi bijuši virspusēji. Nodarīto nožēlojot.
Tāpat advokāte pārmeta pirmās instances tiesnesim, ka viņš spriedumā rakstījis “… katra apsūdzētā prettiesiskā darbība pati par sevi jau varēja izraisīt cietušā nāvi” un ka cietušā notikumu objektīva un pareiza restaurēšana ir apšaubāma. Tiesnesis, sodu nosakot, vērtējis cietušā apliešanu ar degmaisījumu, kaut gan apsūdzībā tas neesot bijis norādīts.
Advokātei neesot arī saprotams tiesneša pārmetums prokurorei, ka viņa negroza apsūdzību uz smagāku. Arī 20 000 eiro morāla kompensācija esot par lielu.
Savukārt Fikss pirmās instances spriedumu lūdza pārsūdzēt, jo uzskatīja, ka Boičuks jātiesā par slepkavības mēģinājumu un attiecīgi lielākai jābūt morālā kaitējuma kompensācijai – 100 000 eiro –, un jāuzliek arests Boičuka mantai. Fikss uzskata, ka apsūdzētais viņu, aplietu ar degmaisījumu, neaizdedzinājis tikai tāpēc, ka viņš izlicies par mirušu un Boičuks tam noticējis.
Arī cietušā advokāts Ēriks Štālbergs norādīja, ka divu prokuroru rīcības dēļ apsūdzība celta nepareizi un tieši cietušais visu kriminālprocesa gaitu juties kā apsūdzētais.
Arī otrā instance neko nespēj
Kurzemes apgabaltiesa (tiesneši Ingrīda Junghāne, Silva Reinholde un Krists Līcis) savā 2017. gada 28. novembra spriedumā raksta, ka viņi var piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu tikai tad, ja to lūdzis vai atbalstījis prokurors.
Tā nu sanāk, ka šajā gadījumā prokurore Pickaine ir nostājusies apsūdzētā pusē, viņa nelūdza grozīt apsūdzību un apgabaltiesai nav iespējams to izdarīt pašai.
Likums apgabaltiesā to liedz arī prokuroram. Izskatās, ka tādu prokurora gājienu, kādu veikusi Pickaine, likumdevējs nav paredzējis: ne velti apgabaltiesa savā spriedumā norāda, ka šādā situācijā Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6. pantā un Latvijas Republikas Satversmē garantētās cietušā tiesības uz taisnīgu tiesu nav līdz galam realizētas.
Un tieši arī prokurores Pickaines apsūdzība bija par pamatu, lai apgabaltiesa ne tikai nepiešķirtu morālo kompensāciju 100 000 eiro, bet jau pirmās instances piešķirtos 20 000 eiro samazinātu līdz 2000 eiro, jo tāda ir tiesu prakse: ņem vērā ne tikai nodarījuma smagumu un ciešanas, bet arī apsūdzības pantu…
Kurzemes apgabaltiesa secināja, ka cietušā apliešana ar degmaisījumu notikusi un, kaut arī tas nav radījis miesas bojājumus, pirmās instances tiesnesis neesot pārkāpis likumu, to iekļaujot spriedumā, jo sabiedrības un cietušā interesēm tas esot nepieņemams fakts.
Apgabaltiesa atzina, ka pirmās instances bargais – atbilstoši pantam – cietumsods ir pamatots, tikai, ņemot vērā Boičuka pozitīvo personību un attieksmi pret nodarīto, šo astoņu mēnešu cietumsodu var noteikt nosacīti ar gada pārbaudes laiku.
Tiesa lūdz vērtēt prokurores rīcību
Tomēr prokurores rīcību kā nepareizu vērtēja ne tikai cietušais un viņa advokāts, bet arī apgabaltiesa, spriedumam līdzās pieņemot blakuslēmumu, ar kuru lūdza Liepājas pilsētas prokuratūras virsprokuroram izvērtēt Pickaines rīcību.
Kādi tad ir galvenie apgabaltiesas pārmetumi? Prokurore nav ņēmusi vērā papildu ekspertīzi, ar kuru noteikts, ka Fiksam ir vidēji miesas bojājumi, un grozījusi apsūdzību uz smagāku, vēl vairāk – apstrīdēja ekspertīzes pamatotību, ko tiesa noraidīja. Prokurorei par šo tiesas lēmumu bija vajadzējis iesniegt protestu, ja jau uzskatījusi to par nepamatotu. Un nedz otrās instances tiesai, nedz prokuroram šajā tiesā likums neļauj grozīt apsūdzību uz smagāku.
Prokurore Pickaine ir saņēmusi disciplinārsodu un turpina strādāt prokuratūrā.
Toties karjera aprāvusies citai Liepājas prokurorei Ligitai Arājai, kura bija uzraugošā prokurore laikā, kad Fiksa lietu izmeklēja policija, kas uzskatīja – noticis slepkavības mēģinājums. Tomēr Arāja spītīgi uzstājusi, ka nodarīti tikai viegli miesas bojājumi, un tāda arī bijusi apsūdzība. Kad lieta nonāca tiesā, Fikss šai prokurorei pieteica noraidījumu, to pamatoja ar viņas neobjektivitāti un izteikumiem pilsētā, ka Fikss esot neģēlis, ka viņa dēļ uz kuģa gājis bojā kāds paziņas vīrs… Tiesnesis šo lūgumu toreiz apmierināja, un pēc kāda laika Arāja aizgāja pensijā. Un tad viņas vietā nāca prokurore Pickaine.
Fiksam jājūt gandarījums, ka prokurore sodīta
Fikss Kurzemes apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja Augstākās Tiesas Senātā, bet tas lietu nepieņēma, jo uzskatīja, ka tā nav Senāta kompetencē. Neko nedeva arī sūdzība ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. Tad Fikss griezās administratīvajā rajona tiesā, kas ar trešo mēģinājumu prasību pieņēma: Fikss vēlas, lai tiesa izdod administratīvu aktu, ar kuru viņam tiktu atlīdzināts kaitējums 18 000 eiro, tas ir, tik, cik otrā instances tiesa “nogrieza” no pirmās instances tiesas piespriestā.
Vēl nav zināms, kad notiks tiesas sēde, bet tiesa jau lūgusi un šā gada 1. martā saņēmusi paskaidrojumu par notikušo no Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurores Lienes Januševskas.
Januševska konstatē, ka Liepājas рrоkurаtūrаs virsprоkurоrs izvērtējis prokurores Pickaines rīcību un atzinis, ka viņa rīkojusies atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām un pārkāpumi nav konstatēti, līdz ar ko neesot tiesiska pamata kaitējuma atlīdzināšanai. Tiesa gan, vienlaikus Ģenerālprokuratūra izvērtējusi Pickaines rīcību par to, ka viņa neiesniedza protestu par pirmās instances pretrunīgo spriedumu, tādējādi lietā saglabājušās šaubas un netika sasniegts taisnīgs krimināltiesisko attiecību noregulējums. Par to prokurorei piemēroja disciplinārsodu.
Tāpat Ģenerālprokuratūra atzinusi, ka Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6. pantā un Latvijas Republikas Satversmē garantētās cietušā tiesības uz taisnīgu tiesu nav līdz galam realizētas.
Runājot konkrēti par kaitējuma summu, Januševska norāda, ka nav pamatots Fiksa pieņēmums, ka, grozot apsūdzību uz smagāku, vienlaikus kaitējuma summa būtu lielāka. Arī likums “Par valsts kompensāciju cietušajiem” nosakot, ka par vidēja smaguma miesas bojājumiem maksimālā kaitējuma kompensācija ir 1800 eiro.
Januševska arī piebilst, ka konstatētie pārkāpumi un prokurores disciplinārsodīšana esot atbilstoša atlīdzība par morālo kaitējumu. Tas gan interesanti – varētu domāt, ka cietušajam Fiksam no tā kāds labums…
Fikss tagad man daudz negribēja komentēt notikušo, vien paliek pie pārliecības, ka pārdzīvojis slepkavības mēģinājumu un valsts neesot spējīga viņu aizstāvēt.
Viņš joprojām nodarbojoties ar zvejniecību un ārstē aci, kurai pasliktinājusies redze pēc Boičuka nodarītās pārestības.
Advokātiem domas dalās
Advokāts Štālbergs šādu situāciju, kad prokurors tik atklāti nostājas pret cietušā interesēm un virza visiem tik acīmredzamu vieglāku apsūdzību, savā 25 gadus praksē redz pirmoreiz un uzskata, ka tas ir robs likumdošanā.
Savukārt advokāte Freidenfelde domā, ka ar likumiem problēmas neesot. Tiesa, viņa piebilst, ka agrāk tiesa varēja šādos gadījumos nosūtīt krimināllietu atpakaļ uz prokuratūru un varbūt no cilvēktiesību viedokļa tas pat bijis pareizi.
“Bet, runājot par konkrēto lietu, es problēmas nesaskatu. Jā, Boičuka darbības bija riebīgas, bet miesas bojājumi tiešām bija viegli un vēlāk tikai vienu atrada kā vidēji smagu. Ir pilnīgi skaidrs, ka tad, ja būtu gribējis, Boičuks Fiksu būtu nogalinājis. Cietušais ir aktīvs uz sūdzēšanos, bet viņam daudz uz sevi jāuzņemas: visā Liepājā Fikss ir slavens ar savu slikto attieksmi pret padotajiem,” man komentē Freidenfelde.
Kapteinis turpina zvejot
Boičuks šobrīd strādā kādā Ventspils uzņēmumā un tā uzdevumā zvejo zivis pie Polijas krastiem.
Slavē prokurores, kas nav baidījušās par savu amatu un, viņaprāt, nostājušās taisnības pusē.
Atkārto, ka neesot gribējis nogalināt un neesot rīkojies tik traki, kā liecinot Fikss un viņa sievasbrālis, savukārt otrs liecinieks izliekoties, ka neesot neko redzējis, jo negribot zaudēt darbu pie Fiksa.
VIEDOKĻI
Apsūdzību var grozīt tikai prokurors
Ģenerālprokuratūras un Augstākās Tiesas pārstāvjiem lūdzu komentēt notikušo tiesvedību.
Laura Majevska, LR Prokuratūras darbības analīzes un vadības departamenta preses sekretāre: “Prokurore [Ieviņa Pickaine] norāda, ka apsūdzību uzturējusi un noziedzīgu nodarījumu kvalificējusi, pamatojoties uz ekspertīzi, kas veikta uzreiz pēc miesas bojājumu nodarīšanās un balstīta uz medicīniskiem izmeklējumiem, tostarp kompjūtertomogrāfiju galvai, kas veikta uzreiz pēc notikuma. Otra ekspertīze tika veikta gadu pēc notikuma, balstoties uz cietušā izmeklējumu piecus mēnešus pēc notikuma, un, prokurores ieskatā, bija mazāk attiecināma uz pierādījumiem.
Prokurore izmantoja savas pilnvaras, proti, lēmumu pieņēma, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju.
Prokuratūra nevar komentēt, vai šādi gadījumi, kad prokurors saņem sodu konkrēti par šādu pārkāpumu, Latvijā ir bieži vai nav, jo katrs gadījums ir jāvērtē individuāli. Šajā gadījumā prokurore saņēma disciplinārsodu par pieļauto nolaidību: amata algas samazināšanu par 5% trīs mēnešus.”
Pēteris Dzalbe, Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs: “Kriminālprocesa likums noteic, ka krimināllietā tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību. Valsts apsūdzību tiesā uztur prokurors. Apsūdzību grozīt uz smagāku (pirmās instances tiesā) vai vieglāku (pirmās instances tiesā un apelācijas instances tiesā) drīkst tikai prokurors.
Tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību. Spēkā esošais Kriminālprocesa likums neparedz tiesas tiesības nosūtīt krimināllietu papildizmeklēšanai. Šāds tiesību institūts bija paredzēts Latvijas PSR kriminālprocesa kodeksā un Latvijas kriminālprocesa kodeksā.”
