“Esam parādījuši, ka spējam paveikt lielas lietas.” Saruna ar Liepājas mēru Gunāru Ansiņu 15
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gunārs Ansiņš (dzimis 1970. gadā Liepājā) studējis vides zinātnes Latvijas Universitātē un Berlīnes Brīvajā universitātē Vācijā. Pārstāv Liepājas partiju, ir tās līdzpriekšsēdētājs. Kopš 2021. gada 1. jūlija ir Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs.
Medijos nesen lasījām – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu rūpniecības produkcijas apjoms Liepājā esot krietni palielinājies. Kā jums tas izdevies?
G. Ansiņš: Progress patiesi ir iespaidīgs. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2020. gadu, rūpniecības produkcija augusi par 17,5%. Tās kopējā vērtība – 300 miljoni eiro, eksporta īpatsvars – 77%. Panākumu pamatā ir pareizi izvēlēta attīstības stratēģija. Plus ilgs un neatlaidīgs darbs.
Tas, pie kā esam strādājuši kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, – jaunas, modernas, eksportspējīgas ražošanas veidošana.
Esam piedzīvojuši, kā mainās investoru filozofija. Es vēl atceros laikus, kad kopā ar Liepājas Biznesa centra īpašnieku sapņojām par Skandināvijas uzņēmumu ienākšanu Liepājā. Tagad tā ir realitāte.
Viens piemērs – Kapsēdes ielā, bijušajā Liepājas Gaļas kombināta teritorijā, ko iegādājās dāņu investori, izauguši vairāki jauni uzņēmumi. Tostarp arī smagsvars “Trelleborg Wheel Systems Liepaja”, kas ražo riteņu diskus. Pats “Trelleborg AB” ir zviedru mašīnbūves kompānija, kas dod darbu vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku visā pasaulē, tajā skaitā arī Liepājā.
Kāpēc Liepājā ienāk tieši metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi?
Liepāja tradicionāli bijusi rūpniecības pilsēta. Jau cara impērijas laikos, 19. gadsimta nogalē, aptuveni puse no šejienes strādniekiem bija nodarbināti tieši metālapstrādē. Padomju laikos Liepāja asociējās ar “Sarkano metalurgu”, kas vēlāk tika pārdēvēts par “Liepājas metalurgu”.
Jau pieminētais “Trelleborg AB” pirms ienākšanas Liepājā rūpīgi izvērtēja visas priekšrocības, ko varēja piedāvāt pilsēta. Tās bija: atrašanās vieta, osta, dzelzceļš, lidosta, domes un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas atbalsts, kas garantēja paredzamību un stabilitāti.
Tomēr viena no galvenajām Liepājas priekšrocībām bija un ir šejienes cilvēki, to kvalifikācija, pieredze, atbildības sajūta un darba ētika. Investori redzēja, ka uz liepājniekiem var paļauties. Savukārt viņi paši ienesa ne tikai jaunas tehnoloģijas, bet arī rietumniecisku biznesa ētiku.
Arī mēs paši esam parādījuši, ka spējam paveikt lielas lietas.
Ulda Pīlēna arhitektu birojs neatkarības gados izveidojies par vienu no vadošajiem būvniecības uzņēmumiem valstī.
Braucot pa Cukura ielu, ievēroju jauno UPB dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas korpusu. Tātad pilsētā veidojas vairākas rūpniecības zonas. Bet Liepājas Speciālā ekonomiskā zona – vai tas ir juridisks vai arī ģeogrāfisks veidojums?
Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā ietilpst jūras osta, lidosta un vairākas teritorijas, kur veidojas jaunu uzņēmumu klasteri. Pavisam Speciālā ekonomiskā zona aizņem 65% no pilsētas.
Tās ir teritorijas Karostā, kopā aptuveni 40 hektāri. Vecās ostmalas biznesa parks pašā pilsētas centrā. Arī bijušā “Liepājas metalurga” teritorija, kurai ir liels attīstības potenciāls.
Novembra sākumā pilsētas domes Attīstības komiteja lēma nodot publiskajai apspriešanai “Liepājas metalurga” teritorijas lokālplānojuma projektu. Šobrīd sāktas sabiedriskās debates par to, kāda varētu izskatīties šī teritorija. Piemēram, kur un kādas būs ielas, vai tajās kursēs sabiedriskais transports.
Šajā teritorijā redzam un plānojam modernu, aprites ekonomikas principos balstītu, zaļajā domāšanā veidotu un vadītu industriālo parku.
Atklāti sakot, mani mazliet izbrīna tas, ka ārvalstu investori esot gatavi atjaunot “Liepājas metalurga” darbību. Vai tas nav pretrunā ar Zaļo kursu?
Patiesībā Liepājā ir iespējama arī metalurģiskā rūpnīca – ar nosacījumu, ka tā atbilst visiem vides standartiem. Ja uzņēmēji ir gatavi investēt pietiekami daudz līdzekļu, veidot ekoloģiski tīru industriju – nav problēmu. Tepat kaimiņos Zviedrijā tādi piemēri ir.
Lasīju, ka tuvākajos desmit gados Liepājā tikšot izveidoti vismaz trīs tūkstoši jaunu un labi apmaksātu darba vietu. Bet kur ņemt cilvēkus?
Atbilde uz šo jautājumu slēpjas pilsētas pievilcībā. Liepāja sakārtojas, kļūst skaistāka, ērtāka, draudzīga ģimenēm, bērniem, jauniešiem un senioriem. Cilvēki pārceļas uz dzīvi Liepājā no visas Latvijas, pat no ārzemēm.
Tajā brīdī, kad rīdziniekiem sāk dzimt bērni un jaunie vecāki redz, ka bērnu izvadāšana pa dārziņiem, skolām un sporta treniņiem prasa vairākas stundas dienā, viņi sāk raudzīties uz Liepāju.
Jo te ir viss, kas cilvēkam vajadzīgs, – darbs, kultūras iestādes, iespējas sportot, labas skolas, brīnišķīga pludmale. Viens no mājas darbiem, kas pilsētai jāpaveic jau tuvākajos gados, ir jaunu bērnudārzu celtniecība.
Bet vai jaunajiem liepājniekiem būs kur dzīvot? Un, ja būs, vai tas būs samaksājams? Netālajā Palangā dzīvokļu cenas jaunajos projektos jau svārstās robežās no 2000 līdz 3000 eiro par kvadrātmetru. Turklāt lietuvieši pērk dzīvokļus arī Liepājā.
Pie mums cenas vēl nav tik augstas kā Palangā. Tas visdrīzāk skaidrojams ar to, ka Palanga ir vienīgā Lietuvas kūrortpilsēta. Mēs priecājamies par katru ciemiņu, kurš te ierodas, atstāj savu naudu, izmanto pakalpojumus. Arī Lietuvas investori Liepājā iegādājas īpašumus, sakārto, tad pārdod vai izīrē.
Tāpat mājokļus iegādājas atpūtnieki, un tas atstāj iespaidu uz tirgu. Nekustamā īpašuma nodoklis ir paaugstināts mājokļiem, kuros nav deklarēts neviens iemītnieks. Savukārt daudzbērnu ģimenes un vēl dažas iedzīvotāju kategorijas saņem nodokļa atlaides.
Esam pieņēmuši lēmumu, ka pilsēta pati neinvestēs jaunu dzīvojamo namu būvniecībā, ja neskaita sociālās mājas. To labāk un efektīvāk prot privātais uzņēmējs. Viena no perspektīvām apbūves teritorijām atrodas blakus Liepājas–Klaipēdas šosejai pie Dienvidu fortiem.
Diemžēl pilsētā joprojām redzami arī grausti.
Liepājas būvvaldē darbojas tā dēvētais graustu parlaments – speciālistu grupa, kas cenšas panākt degradēto ēku sakopšanu. Viena no metodēm, kā piespiest ēku īpašniekus rīkoties, ir paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. Vai nu pats sakārto savu īpašumu, vai pārdod tam, kurš to var atļauties.
Kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošana ir dārgs prieks. Esam izveidojuši īpašu programmu, kuras ietvaros konkursa kārtībā atbalstām vērtīgu vēsturisko namu un koka ēku atjaunošanu pilsētas vēsturiskajā centrā. Programmu finansē no uzņēmuma “Liepājas enerģija” dividendēm.
Jaunākās ieceres saistās ar Liepājas sanatorijas jeb Peldu iestādes atjaunošanu Jūrmalas parka teritorijā. Šī ēka, kas ir viens no pilsētas simboliem, patlaban vēl ir bēdīgā stāvoklī.
Visā Latvijā būtiski palielinājušies siltuma tarifi. Kā ir Liepājā?
Mums ir izdevies izvairīties no strauja tarifu pieauguma. Te jāsaka paldies arī bijušajam pilsētas mēram Uldim Seskam, kurš savulaik spēja sakārtot faktiski bankrotējušo uzņēmumu “Liepājas siltums”. Tika modernizētas siltumtrases, samazināti zudumi, izbūvētas jaunas katlumājas.
Šodien 2006. gadā dibinātais uzņēmums “Liepājas enerģija” savā nozarē ir viens no stabilākajiem visā valstī. Liepājā siltuma tarifi būtiski nepalielinās tāpēc, ka apkurei daudz izmantojam vietējo materiālu – šķeldu. Patlaban tiek uzstādīta jauna konteinertipa šķeldas katlumāja Karostā.
Tiek domāts arī par enerģijas taupīšanu. Šogad Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā” uzvarēja atjaunotā Liepājas pašvaldības ēka Peldu ielā 5, kas atrodas tieši blakus Pētertirgum.
Pateicoties liepājnieku atsaucībai, pēdējos divdesmit gados pilsētā renovētas daudzas padomju laiku daudzdzīvokļu mājas. Pēc siltināšanas un individuālo siltuma skaitītāju uzstādīšanas rēķinu starpība ir ievērojama.
Izskatās, ka pie horizonta jau manāma vēl viena administratīvi teritoriālā reforma, valstspilsētu un apkārtējo reģionu apvienošana. Kā jūs vērtējat šo ieceri?
Nupat kā esam piedzīvojuši kārtējo reformu. Mums blakus atrodas Dienvidkurzemes novads, kurā apvienojušies astoņi novadi un centrs ir Grobiņā. Nenoliedzami Liepāja ir šī reģiona attīstības centrs. Te atrodas teātris, koncertzāle, sporta būves, slimnīca, galvenie transporta mezgli.
Tomēr jāņem vērā, ka jaunās Dienvidkurzemes pašvaldības dzīves cikls tā pa īstam sāksies tikai nākamajā gadā ar kopēja budžeta pieņemšanu. Tad arī tiks sperti pirmie soļi šīs nu jau vienotās teritorijas attīstībā.
Tāpēc runas par to, ka jau ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā būtu nepieciešams veikt nākamo apvienošanos, bija sasteigtas un nelietderīgas.
Manuprāt, vispirms nepieciešams izvērtēt rezultātus, ko dos pašreizējā reforma, un tad pieņemt lēmumu, kā dzīvot tālāk.
Labi, ka pie šāda secinājuma nonākuši arī Saeimas politiķi. Ar Dienvidkurzemes novadu mums jau tagad nav nekādu šķēršļu sadarboties tūrismā, izglītībā, atkritumu saimniecībā. Iespējamās četru joslu ātrgaitas automaģistrāles Rīga–Liepāja celtniecība būtu jāsāk posmā Liepāja–Grobiņa, kas jau kļuvusi par Liepājas pavadoņpilsētu. Liepājā strādā daudzi Grobiņas iedzīvotāji.
Šajā pandēmijas laikā, kad ārvalstu tūrisms ierobežots, teju visi mani paziņas pabijuši Liepājā. Vai ir kas tāds, ko jūs īpaši ieteiktu apskatīt pilsētas viesiem?
Jaunumu jau tagad ir daudz. Tiek renovēts gājēju tilts pāri Tirdzniecības kanālam, tā vienā krastā izbūvēta promenāde, kas savienojas ar pilnībā atjaunoto Roņu ielu. Tagad domājam par promenādes izveidi arī Jaunliepājas pusē, atverot cilvēkiem daļu šobrīd noslēgtās ostas teritorijas.
Labiekārtotas vairākas izejas uz jūru. Patiesi sirsnīgs projekts ir jaunā koncertzāle “Pūt, vējiņi!”, turpat blakus durvis vērs no jauna uzceltais Jūrmalas parka paviljons, saukts arī par “ķeizara paviljonu”.
Pilnībā renovēta 17. gadsimtā celtā Hoijeres kundzes viesnīcas ēka, kurā tiks iekārtots Interjera muzejs. Parkā blakus Porziņģa basketbola laukumam top jauns skeitparks.
Maz zināms, bet patiesībā apslēpts dārgums ir Beberliņu karjers Karostas teritorijā.
Te ir lieliska peldvieta, aktīvās atpūtas zona un veikborda trase. Atdzīvojusies Zirgu sala Liepājas ezerā, kur iekārtotas pastaigu takas, uzcelta Dabas māja un putnu novērošanas tornis. Šī vieta atgriezta sabiedrībai gluži burtiskā nozīmē, jo līdz pat sešdesmitajiem gadiem šajā teritorijā tika izbērti izdedži un atkritumi.
Mums ir iecere atvērt iedzīvotājiem ostas kanāla krastmalu Jaunliepājā, no kurienes paveras iespaidīgs skats uz Vecliepājas centru.
Un vēl viens, jau nedaudz tālāks mērķis – iegūt Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā. Šajā pieteikumā startējam kopā ar Dienvidkurzemes novadu un Kuldīgu. Tā nav tieksme pēc titula, bet gan ambīcija, kas mums liks vēl vairāk mobilizēties.
