Senizdevumu pasaulē 1
LCZB ir lielākā no 16. gadsimta līdz mūsdienām tapušo iespieddarbu glabātāja ne tikai Liepājā, bet arī visā Lejaskurzemē. Neskaitot Rīgu, te glabājas lielākais, bagātākais un vecākais senizdevumu krājums. Nav brīnums, ka tāds izveidojies, jo 1777. gadā dibinātā LCZB ir Latvijā vienīgā publiskā bibliotēka ar tik senām vēstures lappusēm. Grāmatas saglabājušās pat no draudzes mācītāja Johannesa Andreasa Grunta laikiem, kurš aicināja apvienoties Lasīšanas biedrībā, kas arī pēcāk nodibināja bibliotēku. Pašreizējā ēkā Zivju ielā 7 tā atrodas kopš 1923. gada, taču ik uz soļa jaušama jaunas ēkas nepieciešamība. Arhitekts Agris Padēlis-Līnis ir izstrādājis projekta skici, taču tālākais esot kā tāls sapnis bez konkrētām aprisēm.
Vecbibliotēkā ēkas otrajā stāvā krājums iespaidīgs – apmēram 60 000 dažādu senizdevumu vēl no 16. gadsimta. Cita pie citas grāmatas zeltītiem vākiem, lielas un smagas, citas, necilākas, uzvēdī sen aizgājušas pasaules elpu un noslēpumus. Vecākā – no 1510. gada, bet smagākā – 1686. gadā izdotā Bībele vācu valodā. Savukārt pagrabstāvā zem bibliotēkas glabājas 1936. gadā no kolekcionāra Augusta Fišera nopirktā kolekcija ar visu latviešu oriģinālizdevumu pirmizdevumiem. Rainis, Aspazija, visas 20. un 30. gados Latvijā iznākušās, grāmatas no 17. gadsimta līdz 1940. gadam.
Senizdevumu krājumā aci saista savdabīgas poligrāfijas. Kaut izdotas pirms gadsimtiem, grāmatas ar apbrīnojami labām ilustrācijām, kuras nav sabojājis laika zobs. Interesanti poligrāfiskie risinājumi mijas ar pelēki brūnām, necilāka izskata grāmatiņām, bet ir arī spīdīgas, zeltītos vākos. Piemēram, 1689. gadā vācu valodā izdotā grāmata par Kristofora Kolumba ceļojumu poligrāfiskā izpildījuma ziņā izskatās kā no jūras dzelmes izvilkta ar aļģu zīmogu uz vāka.
