“Grāmatēžiem” asi zobi. Liepājā pulcējušies izvēlīgi lasītāji 1
Lasītības sacensībā
Iepirkums, bibliotēku piedāvājums un lasītāju pieprasījums saistībā ar grāmatām ir jautājumi, kas nezaudē aktualitāti. Neapšaubāmi, bibliotēkas pēta lasītāju intereses un vēlmes, atbilstoši savai rocībai cenšas tās īstenot. Taču cik lielā mērā bibliotēkas cenšas veidot lasītāju gaumi? Vai neiet tai pavadā? Vai visvairāk lasītās grāmatas ir arī vērtīgākās? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, “Kultūrzīmes” viesojās Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā un tās filiālbibliotēkā “Valtera bibliotēka” lasītāju kluba “Grāmatēži” diskusijā.
Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas (LCZB) direktore Ilga Erba stāsta, ka bibliotēkai ir sava rūpīgi izstrādāta krājumu komplektēšanas koncepcija, nopietns un skrupulozs dokuments kā LCZB, tā visām piecām tās filiālēm – bērnu bibliotēkai “Vecliepājas rūķis”, “Valtera bibliotēkai”, bibliotēkai “Varavīksne”, bibliotēkai “Libris” un “Zaļās birzs bibliotēkai”. Tiek vērotas un analizētas lasītāju vēlmes un atkarībā no rocības bibliotēka veido savu iepirkumu. Direktore nenoliedz, ka pienākas ne vien ieklausīties lasītājos, bet, protams, zināmā mērā arī veidot un virzīt viņu intereses un gaumi. Te liela loma ir tieši tiem bibliotēkas darbiniekiem, kuri nodarbojas ar grāmatu iepirkuma komplektēšanu. LCZB iepērk gan augstvērtīgu literatūru par zinātni, gan daiļliteratūru, īpaši akcentējot tieši latviešu oriģinālliteratūru. Kā teic “Valtera bibliotēkas” vadītāja Elita Pola, viņas princips ir – lai ikviena jauna latviešu daiļliteratūras grāmata būtu plauktā. Jau kādu laiku tiek īstenots Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts par augstvērtīgas daiļliteratūras iepirkumu publiskajām bibliotēkām. Kad ekspertu ieteiktais grāmatu saraksts gada beigās nonāk Liepājā, 90 procenti no tā jau ir mūsu plauktos, palepojas Ilga Erba.
Būtisks lasītāju interešu veidotājs ir jaunumu galds, kurā bibliotekāri izliek, viņuprāt, vērtīgākās grāmatas. Tā, piemēram, droši vien arī Jaunā Rīgas teātra izrādes ietekmē, no šīs letes zibenīgā ātrumā pazuda Mišela Velbeka romāns “Pakļaušanās”. Lasītāju gaumi var veidot, arī aicinot bibliotēkā uz sarunu jaunāko grāmatu autorus. Nupat apritējuši divi gadi, kopš dzejniece Linda Skranda jeb pedagoģe Linda Ulāne “Valtera bibliotēkā” izveidojusi lasītāju klubu “Grāmatēži” dāmām sievietes gados un kungiem briedumā. Savukārt “Vecliepājas rūķī” darbojas viņas rosināts lasītāju klubiņš “Jaunie grāmatēži” ar dalībniekiem vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Kā stāsta Linda Skranda, kad viņa pārcēlusies uz Liepāju, izjutusi, ka vēlas ar kādu no sirds izrunāties par literatūru un jaunākajām grāmatām, bet īsti nebijis kur, turpretim “Valtera bibliotēkā” izrādījusies atsaucīga un pretimnākoša vide. Tā kā esmu ieradusies tieši Dzejas dienās, lasītāju kluba aktualitāte ir dzeja – dienas kārtībā Maijas Laukmanes “No zila gaisa” un Annas Auziņas “Annas pūra govs”. Iepriekšējā gadā cilāts un svērts, un galu galā par labu atzīts Toma Treiberga “Drudzis”.
Izdevniecības “Latvijas Mediji” (iepriekš – “Lauku Avīze”) klajā laistā Janas Egles stāstu grāmata “Gaismā” vēl nebija nominēta Latvijas Literatūras gada balvai, kad jau nokļuva Liepājā, un “Valtera bibliotēkā” “Grāmatēži” un citi lasītāji tikās ar autori, kura tagad, starp citu, pati kļuvusi par “Valtera bibliotēkas” lasītāju. Kā teic, dzīvojot taču bibliotēkai turpat blakus. Sākumā domājusi – nez vai darbs ies pie sirds vecākās paaudzes cilvēkiem, it īpaši kungiem, bet izrādījies, ka tieši viņiem bijuši ļoti interesanti viedokļi.
Kā mūsu sarunā saka viens no “Grāmatēžiem” – vīrs cienījamos gados Elmārs Virkavs, kurš vairāk aizraujas ar populārzinātnisko literatūru un vēstures grāmatām, Janas Egles “Gaismā” viņu ļoti iespaidojusi, un viņš to vērtē kā pēdējo gadu vienu no labākajiem darbiem latviešu daiļliteratūrā emocionālā dziļuma un atklātās problemātikas dēļ. “Mani ļoti iespaidoja arī Māra Bērziņa “Svina garša,” turpina Elmārs Virkavs, “un, godīgi sakot, Ingas Ābeles “Dunu” es vērtēju pakāpi augstāk nekā viņas “Klūgu mūku”.”
