Liepājā pēc šķiltavu gāzes ostīšanas jaunieša veselība smagi iedragāta – jāaprūpē kā mazs zīdainis 1
Augusta beigās Liepājas Reģionālajā slimnīcā (LRS) ieveda 14 gadus vecu jaunieti, kurš draugu kompānijā bija saostījies šķiltavu gāzi. Sekas bija gandrīz letālas. Ātrās palīdzības brigādei gan izdevās jaunieti atdzīvināt, bet vai viņš spēs pilnvērtīgi dzīvot tālāk, – tas pagaidām ir neatbildams jautājums, šodien vēstī portāls “liepajniekiem.lv” un laikraksts “Kurzemes Vārds”.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsts Aleksandrs Osipovs bija brigādē, kura jaunieti izglāba. Dakteris “Kurzemes Vārdam” stāsta, ka puisi atrada klīniskās nāves stāvoklī.
Viņam nebija sirdsdarbības, nebija nekādu dzīvības pazīmju.
Jaunieti izdevās izglābt tikai tāpēc, ka ostīšanas kompanjons tomēr noreaģējis adekvāti un izsaucis NMPD – “ātrās palīdzības” mediķus. Draugs acīmredzot bijis vai nu izturīgāks, vai tik dziļi nebija ieelpojis gāzi, jo spēja atbildēt uz mediķu jautājumiem.
“Glābšanas apstākļi bija apgrūtināti. Puikas to gāzi bija elpojuši zem vecā dzelzceļa tilta Ezermalas ielas galā. Piekļūt notikuma vietai bija sarežģīti, puisi nācās reanimēt esošajos apstākļos,” notikušo atceras ārsts.
“Pēc klīniskās nāves iestāšanās svarīga ir katra sekunde – jo ātrāk mēs nonākam pie pacienta, jo lielākas iespējas, ka smadzeņu darbība atjaunosies. Mēs nezinām, cik sen jau puikam bija iestājusies klīniskā nāve. Ja šādā stāvoklī cilvēks ir vairāk par piecām minūtēm, tad smadzeņu darbība var pilnībā neatjaunoties,” skaidroja dakteris Osipovs.
Sākotnēji jaunieti ievietoja slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā, vēlāk viņu nogādāja uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu Rīgā, jo bija nepieciešami papildu izmeklējumi.
Kopš septembra vidus jaunietis atkal ir Liepājā, šobrīd jau Vispārējā bērnu slimību nodaļā. “Kurzemes Vārds” bija aizbraucis uz slimnīcu apciemot jaunieti.
Tagad puisim ir iekārtots matracis uz grīdas, jo no gultas viņš regulāri izkrītot. Kad žurnālisti ieradušies, puisis bija tikko kā pabarots ar putriņu, jo sakošļāt ēdienu jaunietis pats nespēj. “Viņš šobrīd ir 10 mēnešus veca bērna stadijā,” laikrakstam pastāstīja ārstējošā daktere Jūlija Cīrule-Galuza.
“Stāvoklis vēl joprojām ir ļoti sarežģīts, bet tas tik un tā ir brīnums, jo parasti pacienti šādā stāvoklī neizdzīvo. Par to, ka kāds būtu izdzīvojis, zinu tikai vienu gadījumu Lietuvā. Tur jaunais vīrietis ar laiku atguva kognitīvās spējas (smadzeņu funkcijas), bet kustību traucējumi viņam būs uz mūžu. Skaidrs ir viens, mēs nevaram prognozēt šobrīd neko, bet tāds, kāds viņš bija, viņš vairs nebūs nekad,” par notikušā sekām stāsta ārste.
Puisim viss būs jāmācās no jauna – staigāt, runāt, nokārtoties, ēst. Līdzīgi kā zīdainim.
Tomēr neviens nespēj prognozēt, cik daudz no visām funkcijām viņam izdosies atgūt. Bērnu nodaļā, kur pagaidām jaunietis ārstējas, personāls priecājas par katru puiša jaunatgūto prasmi. “Viņš mums ir cīnītājs. Nedēļas laikā jau apguvis funkcijas, kas būtu jāapgūst vairāku mēnešu laikā,” cerību pilna ir nodaļas māsiņa, kas ikdienā puisi aprūpē.
Daktere Cīrule-Galuza jaunieša stāvokli raksturo kā stabilu. “Viņš spēj ēst, tomēr ne bez barošanas, spēj saprast apkārt notiekošo, kā arī nedaudz komunicēt ar dažādu skaņu palīdzību, jo runas spējas puisim vēl nav atjaunojušās, viņš var norādīt uz priekšmetiem, atpazīt savējos. Puisis brīžiem jūtas ļoti apjucis. Tā kā pats viņš tualeti neapmeklē, nedz arī pats mazgājas, tad viņam palīdz mūsu nodaļas personāls.
Šajos momentos mēs saprotam, ka jaunietis aptver notiekošo. Situācijās, kad viņam maina autiņbiksītes, viņš apraudas,” detalizēti izklāsta daktere.
“Nenoliedzami, veiksmīgai rehabilitācijai ļoti nozīmīgs būs ģimenes atbalsts. Bez tā nekas nenotiks,” turpina daktere. Viņa skaidro, ka progress parādījās tad, kad pie puiša sāka nākt viņa tuvinieki un draugi. Skolas biedri nes viņam savas fotogrāfijas, līmē pie sienām uzmundrinošus uzrakstus, runājas ar viņu, tāpēc puisim ir motivācija reaģēt un progresēt.
Šobrīd jaunietim tiek doti dažādi medikamenti smadzeņu darbības atjaunošanai, kā arī viņš tiek sagatavots rehabilitācijai. “Ar viņu būs jānodarbojas visu laiku. Logopēdi un fizioterapeiti vieni paši neko daudz nespēs izdarīt. Runāsim ar tuviniekiem par šādas iespējas nodrošināšanu,” laikrakstam “Kurzemes Vārds” skaidroja Cīrule-Galuza.
