Liepājā no telpām izlikta draudze, kas gadiem ilgi bijusi glābiņš grūtībās nonākušajiem. Pašvaldība to pamato ar likumu, draudzei – cits viedoklis
122
2000. gadā tika dibināta reliģiskā organizācija “Bhakti joga Liepājas draudze”, kas jau daudzus jo daudzus gadus nodarbojās gan ar grūtībās nonākušu cilvēku barošanu, gan garīgu kalpošanu. Tās vadītājs Dainis Bērziņš Liepājā izskatīja dažādas iespējas un izvēlējās telpas, kur kādreiz bijis bērnudārzs. 2003. gadā telpas nonāca pašvaldības īpašumā, pamatojoties uz to, ka iepriekšējie līgumi nebija noslēgti korekti. Lai gan telpas tika izremontētas un iekārtotas draudzes spēkiem, ieguldot prāvus naudas līdzekļus, pēc gadiem ilgas tiesvedības tiesa pilnībā apmierināja pašvaldības prasību un lēma draudzi no šīm telpām izlikt.
Draudzes vadītājs uzsver, ka pret viņu reliģisko organizāciju tiek izdarīts spiediens. Ir bijuši vismaz pieci mēģinājumi telpas piešķirt citiem, cenšoties viņus no turienes izdzīt. Viņaprāt, tas notiek tāpēc, ka draudze nenes peļņu, nav komerciāli izdevīga, bet darbojas sabiedrības labā. Līdzekļus iegūt ir gandrīz neiespējami, un, lai gan gadiem ilgi notikušas sarakstes ar iestādēm, saņemti atteikumi, tostarp atteikums privatizēt telpas. Pavisam nesen rakstītas vēstules Valsts kancelejai, Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai un pat Valsts prezidentam, bet viņš palicis bez atbildes, problēma nav atrisināta, un 7.februārī organizācija no telpām izlikta.
Reliģiska diskriminācija?
Lai gan cilvēki tur gadiem varēja saņemt palīdzību – ēdienu, apģērbu –, draudzei netika piešķirti regulāri pabalsti, un palīdzība no pašvaldības atteikta. Draudze vēlējusies noslēgt juridiski korektu līgumu, bet līdz šim visi piedāvātie līgumi ir bijuši nepieņemami, jo viņiem nav ļauts telpās nodarboties ar reliģiskām darbībām, piedāvāts vien turpināt cilvēkiem izsniegt ēdienu. “Gluži kā bufetē,” skaidro Dainis Bērziņš. Pašvaldība piedāvājusi citas telpas, taču tās ir nepiemērotas – tajās neesot nepieciešamo noliktavu, piemēram, kartupeļu glabāšanai, izlietņu un citu telpu, kas nepieciešamas sociālajai darbībai.
Viss būtu jāiekārto no nulles, kas nozīmētu milzīgus ieguldījumus.
Ja pašvaldība būtu gatava veikt nepieciešamos uzlabojumus jaunajās telpās, draudze būtu ar mieru pārcelties, bet pašlaik šādu piedāvājumu neesot bijis. Tā vietā tiek veidoti aizliegumi – pat malkas apkurei ziedojumus pieņemt beigās nebija atļauts.
Draudze norāda arī uz reliģisku diskrimināciju. Reliģiskās komisijas vadībā ir kristieši, un ir izskanējis viedoklis, ka citas, tostarp Austrumu draudzes, nav vēlamas. Pēc viņa teiktā, tiek aizliegts vākt ziedojumus uz ielām un dziedāt. Viņaprāt, tas rada netaisnīgas konkurences apstākļus. Dainis Bērziņš uzsver, ka Reliģijas likumā noteikts, ka nevienai reliģiskajai kopienai nedrīkst būt prioritāte, tomēr prakse rāda pretējo.
Pieņēma visus, kuriem bija nepieciešama palīdzība
Draudzes mērķis ir ne tikai veidot garīgu sabiedrību, bet arī praktiski palīdzēt – galvenokārt ar ēdināšanas nodrošināšanu. Arī pašvaldība apzinās, ka darbs, ko tā veic, ir nozīmīgs, tomēr valstī ir stingri likumi par ēku izmantošanu, un Reģionālajai ministrijai ir izšķiroša loma šī jautājuma risināšanā. Līdz šim draudze ir jutusies ekspluatēta –
pašvaldība sūtījusi pie viņiem cilvēkus, bet draudze nav saņēmusi nekādu finansiālu atbalstu, iztikuši vien no uzrunāto uzņēmumu un līdzcilvēku atbalsta, ziedojumiem.
Katru reizi pie viņiem atnākuši ap 30–40 cilvēku, bet mēneša beigās, kad cilvēkiem beigušās pensijas, skaits pieaudzis. Ir bijušas dienas, kad tiek apkalpoti pat 200 cilvēki, kuri var nākt pie viņiem arī tad, ja viņiem nav piešķirts trūcīgo vai maznodrošināto statuss. Pieņemti visi, kuriem tajā brīdī tas bijis nepieciešams.
Vēl viena būtiska problēma, uz ko norāda Dainis Bērziņš, ir komunikācijas trūkums ar pašvaldību. Neviens no pašvaldības pārstāvjiem nav apmeklējis draudzi, lai pārliecinātos par tās darbību. Tā vietā draudzes pārstāvji ir saņēmuši attieksmi, kas balstīta uz aizspriedumiem: “Jūs gadījumā neesat tie, kas dzied uz ielām? Tad lai Dievs jums palīdz.”
Draudze vēlas panākt skaidrus un taisnīgus nosacījumus savai darbībai, tomēr saskaras ar juridiskām un administratīvām barjerām. Sarakste ar pašvaldību pārtrūka, un uz iedzīvotāju iesniegumiem, kurus tie rakstījuši, nav reakcijas. Spiediens turpinās, bet draudze negrasās padoties un cīnās par savu iespēju turpināt palīdzēt tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams.
Liepājas pašvaldības atbilde
Liepājas Centrālās administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Enģele LA.LV, atbildot uz jautājumu, kāpēc reliģiskā organizācija nevarēja turpināt darbu pašreizējās telpās, skaidro, ka “Liepājas valstspilsētas pašvaldības nekustamo īpašumu Mucenieku ielā 3A, Liepājā, reliģiskā organizācija “Bhakti joga Liepājas draudze” ilgstoši izmantoja bez tiesiska pamata. Par ēkas nodošanu biedrības lietošanā bez atlīdzības bija pieņemts Domes lēmums, kas paredzēja noslēgt līgumu par ēkas lietošanu viena mēneša laikā, bet biedrība neakceptēja sagatavotā līguma redakciju un līgumu neparakstīja. Tā šī situācija izveidojās un pašvaldībai bija jāvēršas tiesā, jo labprātīgi ēka netika atbrīvotas. Ņemot vērā, ka puses nespēja rast risinājumu ārpus tiesas, pašvaldība vērsās tiesā ar prasību par reliģiskās organizācijas “Bhakti joga Liepājas draudze” izlikšanu no īpašuma. Tiesas spriedums stājās spēkā, bet netika labprātīgi izpildīts, tādēļ tika nodots zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu izpildei”.
Tāpat viņa uzsver, ka pirms vēršanās tiesā reliģiskajai organizācijai “Bhakti joga Liepājas draudze” tika piedāvātas arī citas pašvaldības brīvās telpas darbības veikšanai, taču saņemts atteikums. Dainis Bērziņš uzsver, ka telpās, kuras pašvaldība piedāvāja, varēja ievietot vien piekto daļu no tā, kas bijis iepriekšējās un nepieciešams, lai turpinātu darbu sabiedrības labā.
Par šo telpu turpmāko nākotni skaidrības gan vēl neesot. Evita Enģele skaidro, ka, ņemot vērā to, ka piespiedu izlikšana notika 7. februārī, pirms telpu fiziskas atbrīvošanas nav bijis iespējams lemt par konkrētu īpašuma izmantošanas pašvaldības funkcijai uzsākšanas termiņu. Pēc piespiedu izlikšanas procesa pabeigšanas tiks apsekotas telpas, noteikts to tehniskais stāvoklis, lai lemtu par turpmāko. Liepājas valstspilsētas pašvaldība neplānojot šo īpašumu atsavināt.
Raksta publicēšanas brīdī Dainis Bērziņš vēl joprojām nav saņēmis atbildi no iestādēm, pie kurām vērsies ar iesniegumiem.
