Uldis Sesks: Liepājā NATO ir jau desmit gadus 2
Aizsardzības ministrija norāda, ka jebkurš Latvijas armijas karavīrs ir arī NATO karavīrs.
Raidījums “Nekā personīga” nesen ziņoja, ka Liepājas krievu kopiena iebilstot pret NATO karakuģu izvietošanu pilsētā. “Ja rīt Liepājā būs NATO, tad rīt uz šejieni tiks notēmētas trīs četras kaujas galviņas. Bet uz ko tās būs tēmētas? Tas vēl ir jautājums. Es negribētu, lai uz manu pilsētu ir notēmētas kaujas galviņas no Omskas vai Krasnojarskas,” raidījumā paziņojis V. Kravcovs. Arī laikraksts “Vesti segodņa” V. Kravcova izteikumiem veltījis rakstu, kam devis virsrakstu “Liepāja pret NATO”. Tajā vēl uzsvērts, ka Liepājā dzīvojot 40 000 cilvēku, kam krievu valoda esot dzimtā, un 10 000 no tiem esot Krievijas pilsoņi. Laikraksts nedod atsauci, no kurienes šādi dati ņemti. Liepājas mērs Sesks izvairījās komentēt avīzē minētos “faktus”. “Latvijas Jūras spēku kuģi Liepājas ostā uzturas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, un jau desmit gadus uz tiem plīvo NATO karogs. Neesmu dzirdējis, ka kāds no liepājniekiem būtu izteicis pretenzijas,” argumentēja U. Sesks. Kravcova izteikumus atteicās komentēt arī Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins. Viņš sacīja, ka NATO lēmumu vēl nav pieņēmusi. “Tajos reģionos, kur ir notikušas militārās mācības un bruņoto spēku vienību kustība, esam ievērojuši visus likumus un kārtību,” uzsver K. Galkins. Viņš atgādina, ka Latvijai ir liela pieredze NATO un tās partneru militārā kontingenta uzņemšanā dažādās militārās mācībās un vingrinājumos, turklāt to intensitāte pieaugot un nav novēroti incidenti starp vietējiem iedzīvotājiem un ārvalstu karavīru kontingentu. Tāpat viņš atgādina, ka uz visiem karavīriem darbojas militārais reglaments un ka ikviens Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīrs ir arī NATO karavīrs
U. Sesks uzsver, ka pašvaldības nostāja attiecībā uz karakuģiem Liepājas ostā esot līdzīga aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa pozīcijai – jau šobrīd Liepājas ostā atrodas NATO kontingenta kuģi un karavīri Latvijas armijas veidolā, un, ja tajā parādīsies lielāki vai mazāki jauni karakuģi, viņš neredz iespēju, ka tas kādā veidā ietekmēšot liepājnieku ikdienu. Tas esot vairāk valdības nekā pilsētas domes jautājums.
Iepriekš nepatiku pret NATO spēku vairošanu Latvijā izteicis Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš uzskata, ka tā būtu uztverama kā “valsts okupācija” un pielīdzināma 1940. gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā. K. Galkins norāda, ka aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis jau iepriekš A. Lemberga teiktajam nav piekritis un norobežojas no Lemberga izteikumiem. Jautāts, vai Aizsardzības ministrija negatavojas pievērst īpašu uzmanību Ventspilij un skaidrot tās iedzīvotājiem jautājumus par Latvijas armiju un NATO, K. Galkins atbildēja, ka šādas aktivitātes ministrija neplānojot un ministrs savu attieksmi paudis komentāros interneta sociālajos tīklos.
