Liepājā jauns dvēseļu gans – zviedrs Jensons 3
Par Liepājas diecēzes jauno bīskapu ievēlēts Hanss Jensons, bet sievietes turpmāk nedrīkstēs lūgt ordināciju mācītājas amatā – tie ir divi nedēļas nogalē Rīgas Domā notikušās Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas (LELB) 27. sinodes nozīmīgākie lēmumi.
Ar 77 procentiem balsu sinode kā LELB augstākā lēmējinstitūcija grozīja baznīcas satversmes 133. pantu, ar kuru līdz šim bija noteikts, ka “ordināciju var lūgt ikviens, kurš ir atbilstoši LELB kārtībai Dieva aicināts un sagatavots mācītāja amatam”. Turpmāk kļūt par mācītāju Latvijā drīkstēs pretendēt tikai vīrietis. Tā LELB apliecina turēšanos stingri konservatīvās pozīcijās: tikai septiņi procenti no visām Pasaules luterāņu federācijā esošajām baznīcām sievietes neordinē. Pirms tam, kopš par arhibīskapu kļuva Jānis Vanags, sievietēm mācītājas amats nebija liegts. Tāpēc pašreiz vēl draudzēs kalpo trīs mācītājas un 16 evaņģēlistes. Viņām tas tikšot ļauts arī turpmāk, apstiprināja Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers. Priekšlikums veikt šo grozījumu satversmes 133. pantā nācis no Cēsu, Valkas un Ikšķiles prāvestu iecirkņiem, sacīja P. Brūvers. Pats Vanags šajā balsojumā neesot piedalījies.
“Man šķiet, ka tas balsojums, kas pašreiz notiek sabiedrībā, ir svarīgāks par to, kas notika sinodē,” vērtē Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības vadītāja Rudīte Losāne, kas sinodi apmeklēja kā viesis. Viņa pamanījusi, ka plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos “daudzi atceras, ka ir nomināli luterāņi, un teic, ka viņi tam nepiekrīt. Tas priecē, ka tādā veidā šie Dieva aicinātie atkal ir iedegušies. Šķiet, Karls Barts reiz teicis “ecclesia semper reformanda est” – baznīca vienmēr tiek reformēta”.
Pēc deviņiem Liepājas bīskapa amatā aizvadītiem gadiem šoruden pensijā dosies Pāvils Brūvers. Par viņa pēcteci kļūs līdzšinējais Madonas iecirkņa prāvests Hanss Jensons, kuram izšķirīgajā balsojumā sinodē bija par dažiem desmitiem balsu vairāk nekā otram pretendentam – Ikšķiles iecirkņa prāvestam Dzintaram Laugalim.
“Jensonam ir labs stratēģisks redzējums par baznīcas attīstību,” tā Jensona uzvaru skaidro Bērzaunes draudzes mācītājs Ivars Cišs. Madonas prāvesta iecirknī ļoti izvērsts ir diakonijas darbs, un tie, kuriem nepieciešams, saņem humāno palīdzību.
Zviedrijā dzimušais H. Jensons teoloģijas studijas Lundā pabeidza 1995. gadā, taču savu konservatīvo uzskatu dēļ Zviedrijā, kur luterāņu baznīca attīstījusies liberālā virzienā, darbu nedabūja. (To viņš kā toreizējais Cesvaines draudzes mācītājs pieminēja publikācijā “Kopš bērnības aizlūdzu par Baltiju” “Latvijas Avīzē” 2011. gada 3. augustā). 2000. gadā atbraucis uz Latviju, Jensons pieteicās arhibīskapam J. Vanagam. Iemācījās latviešu valodu un apņēmās, ka pēc ordinēšanas vismaz piecus gadus kalpos Latvijā. Pirmos piecarpus gadus, lai nenoslogotu Latvijas baznīcas budžetu, saņēmis materiālo atbalstu no Zviedrijas nevalstiskajām organizācijām. Tagad Jensonam ir radu saites Latvijā, jo dzīvesbiedri sastapis šeit. Māra Jensone strādā LELB arhibīskapa kancelejā, ir arhibīskapa J. Vanaga sekretāre.
