Liepājā atdzimst bohēmas gars 0
Liepājas teātris Latvijas valsts simtgades svinību gaidās pārskatat padomju laika bohēmas radošo mantojumu – režisora Valda Lūriņa vadībā top izrāde “Esi sveicināta, bohēma”, kas pirmizrādi piedzīvos 11. novembrī.
“Šis ir stāsts ne tikai par padomju laika bohēmu, bet par Latviju tolaik un par tās cilvēkiem un viņu apbrīnojamo drosmi sapņot un vēlēties neiespējamo. Nevienai diktatūrai un varai nav izdevies uzvarēt cilvēkā brīvības alkas,” teic Valdis Lūriņš. Kopā ar 11 Liepājas teātra aktieriem veidotais iestudējums ir pirmais radošais darbs, kas par padomju laika bohēmas vidi runās teātra valodā.
Par tiem, kas prata svinēt dzīvi
Netradicionāla, jautra, vieglprātīga vai izlaidīga dzīvesveida cilvēki un viņu aprindas – tā jēdzienu “bohēma” skaidro definīcijas. Sākotnēji šis vārds nav apzīmējis neko vairāk par čigānu dzīvi, bet kopš 19. gadsimta par bohēmiskām Rietumeiropā dēvēja mākslinieku un intelektuāļu grupas, kas gana izaicinoši norobežojās no mietpilsoniskās sabiedrības. Līdzīgā garā Rīgā bohēma darbojās starpkaru periodā, bet padomju gados tā kļuva par ko citu – vienoja brīvdomātājus, radot vidi, kurā plaukuši mūsu mākslas un literatūras dižgari.
“Bohēma nav tikai klaja dzeršana, tā ir brīva dzīvošana par spīti laikmeta noteiktajiem apstākļiem – padomju laikos tās bija laikmeta uzstādītās cietuma sienas. Padomju bohēma līdzīgi citām piedzima tad, kad sabiedrībā parādījās tā dēvētie autsaideri vai vispār – citādi domājošie,” uzskata V. Lūriņš.
Kādēļ par to runāt mūsdienās? “Viņi svinēja dzīvi, to mirkli, kurā esi. Šobrīd cilvēki zināmā mērā dzīvi balsta nākotnē, un mirkļa izgaršošanas nav. No Latvijas lielajiem vēstures notikumiem kaut kas bohēmisks bija barikādēs. Tur bija reāls risks, jo “x stunda” ar nopietnām sekām vai upuriem varēja pienākt jebkurā mirklī un tajā brīdī notika pašas dzīves apzināšanās, saprotot, ka tieši šajā momentā dzīve ir brīnišķīga,” teic režisors.
Liepājas teātra izrādes notikumi gan nerisināsies Atmodas laikā, bet pirms tās – 70. un 80. gados –, ļaujot ielūkoties stāstos par to, cik brīvi nebrīvos apstākļos un laikos ir jutušies un elpojuši cilvēki. Dzīvē atgriezīsies Liepājas bohēmas saliņa – fotogrāfa Ulda Brieža dzīvoklis, dēvēts par “Vāgūzi”, uznirs arī Rīgas bohēmas kafejnīcas “Kaza” un “Skapis”, kur pulcējās tā laika mākslinieki, dzejnieki un rakstnieki. “Jānis Rokpelnis, Māris Čaklais, Jānis Peters, kurš arī daļēji piedalījās bohēmiskajos izgājienos, Mirdza Ķempe un Ojārs Vācietis. Turpat – Maija Tabaka un viņas bildes, Uldis Briedis un viņa fotogrāfijas, Raimonds Pauls, kurš savās dziesmās ievilka latvisko spīvumu, Māra Ķimele, Andžils Remess Liepājā, Ēriks Hānbergs Rīgā. Protams, tur bija Imants Ziedonis, kurš bija nostāk, tomēr ar asprātībām, dullībām rosināja uz dzīvu dzīvošanu jaunos dzejniekus, laikabiedrus. Apbrīnojami, ka jaunā paaudze joprojām dzied Imanta Kalniņa dziesmas – acīmredzot tajās ir tik spēcīgs dzīves dinamīts, ka tās pakāpeniski pāriet no paaudzes paaudzē,” tā režisors.
Atdzimst Andra Bergmaņa memuāri
“1988. gadā, kad politiskā situācija vēl bija neskaidra, organizēju akciju ar Staļina krūštēlu. Ar ragaviņām pa sniegu vilkām to uz Liepājas muzeju, un dēls gājienu ar videokameru nofilmēja. Ak, kādas tik replikas varēja noklausīties, jo vēl jau nebija nojausmas, kā tas viss beigsies,” šo un citus, vienu par otru košākus notikumus atmiņu krājumā “Vāgūzis” apraksta tā autori – fotogrāfs Uldis Briedis un rakstnieks Ēriks Hānbergs. Jaunajā izrādē zinātājs atpazīs arī ilggadējā galvenā redaktora, žurnālista un rakstnieka Andžila Remesa grāmatas “Reiz Liepājā” notikumus.
Izrāde būs arī pirmā iespēja plašākai publikai ieskatīties traģiski aizsaulē aizgājušā dzejnieka, žurnālista un bohēmas aktīva dalībnieka Andra Bergmaņa nepublicētajos memuāros – dzejnieks gāja bojā 2009. gadā, nosalstot Rīgā uz ielas, un viņa rakstītais pie lasītāja tā arī nenonāca. Īsi pirms nāves Bergmanis uzrunājis Valdi Lūriņu Doma laukumā netālu no Radio mājas, stāstot, ka sācis rakstīt memuārus par sociālisma laika bohēmu. “Palasi, varbūt tur kaut ko var uztaisīt!” – toreiz teiktais iespiedies atmiņā, un nu, atsaucoties Liepājas teātra direktora Herberta Laukšteina aicinājumam, top izrāde par “neoficiālo, neformālo dzīvošanu padomju laikā”.
Andra Bergmaņa tēlā iejutīsies aktieris Kaspars Kārkliņš. “Pirmajā mirklī šķita, ka Andris Bergmanis ir notikumu vērotājs, bet pēcāk sapratu, ka viņš bijis gana aktīvs bohēmas dalībnieks un svarīgs zobrata posms,” stāsta aktieris. “Mēs gan nespēlējam tā laika notikumus, precīzi restaurējot tos, un neveidojam arī Andra Bergmaņa un Ulda Brieža (Edgars Ozoliņš) portretus. Mēs, jaunie aktieri, esam tālu no šā laika, tāpēc veidosim mūsu redzējumu ar skatu no mūsdienām uz tā laika notikumiem,” atklāj K. Kārkliņš.
“Jāatzīst, spēlēt literatūru un literārus varoņus ir daudz vienkāršāk nekā reālus personāžus. Esmu pieredzējis tikai vienu reizi, kad tas izdevies – Jaunajā Rīgas teātrī “Ziedonis un Visums”, kur Kaspars Znotiņš bija perfekti iejuties Ziedoņa tēlā un var tikai apbrīnot, cik brīnišķīga ir šī saplūsme, bet tas bija unikāls gadījums, ko nevar un nevajag atkārtot,” piebilst V. Lūriņš.
Vieniem atgādināt, citiem – pastāstīt
Režisors atzīst – šobrīd bohēmas gars nodzisis un, viņaprāt, pēdējā laikā arī Rietumu kultūrā nav parādījušās nekādas jaunas jauniešu kustības, kas līdzinātos hipijiem, kuri kopš 60. gadu vidus bija sastopami visā pasaulē, vai vēlāk nākušajai panku kustībai. “Varbūt šobrīd sabiedrība nav noformulējusi, kas ir tas, kas to apdraud, jo bohēma rodas zināmā apdraudētībā. Bohēmas laikā tapis vesels, pat mazliet biedējošs kalns kultūras bagātību, par ko arī vēlamies vieniem atgādināt, bet citiem pastāstīt. Ja izdosies uzrādīt to absurda sociālisma laika dzīvošanu, varbūt jaunākā paaudze sapratīs, par ko ir runa.”
“Toreiz draudzības, mīlestības, attiecību saites bija citādas – savā ziņā stiprākas un vērtīgākas. Mūsu laikā ātrums, kurā dzīvojam, ir licis mums noslēgties, un šādu komūnu rašanās īsti nav iespējama. Man šķiet, skatītājiem būs vērtīgi iedziļināties un sev pajautāt, vai neesam pazaudējuši šīs ļoti nozīmīgās lietas,” teic K. Kārkliņš.
“Esi sveicināta, bohēma!”
* Iestudējums Liepājas teātrī, radīts, iedvesmojoties no Andžila Remesa, Ērika Hānberga, Ulda Brieža, Andra Bergmaņa dzīves un darbiem.* Režisors un skatuves versijas autors Valdis Lūriņš, scenogrāfs Ivars Noviks, kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa, horeogrāfe Inga Krasovska, gaismu mākslinieks Toms Urstiņš, video mākslinieks Uldis Ligers.
* Lomās: Ilze Jura, Edgars Ozoliņš, Kaspars Kārkliņš, Edgars Pujāts, Armands Kaušelis, Viktors Ellers, Sandis Pēcis, Pēteris Lapiņš, Agnese Jēkabsone, Karīna Tatarinova un Sigita Jevgļevska.
* Izrādē Normunda Kalniņa un citu mūziķu pavadījumā aktieri izdziedās arī Imanta Kalniņa un citu komponistu dziesmas.
* Izrādes: 11. (pirmizrāde), 12., 14., 26. novembrī; 6. decembrī.
