Liepas un kļavas produktivitāte Latvijas mežaudzēs 0
Nobeigums. Sākumu lasiet žurnāla Agrotops jūlija numurā.
Liepas un kļavas augšanas gaita un produktivitāte
Parastā liepa jaunībā aug lēni un 11 gados vidēji sasniedz 3,5 m augstumu. Auglīgās augsnēs parastā liepa uzrāda izcilus parametrus – 35–40 m augstumu –, un normālas biezības augsnēs stumbri dabiski atzarojas un veidojas bezzaraini stumbri, kuru garums sasniedz apmēram divas trešdaļas no koka augstuma.
Krājas pieauguma kulminācija parastajai liepai atzīmēta 35–40 gadu vecumā un sasniedz 11,2 m3/ha gadā. Vidējais krājas pieaugums liepu audzēs sasniedz 7,7 m3/ha gadā I bonitātes audzēs un 3 m3/ha gadā V bonitātes audzēs.
LVMI Silava zinātnieki veica pētījumu par parastās liepas audžu produktivitāti gan meža zemēs, gan bijušo lauksaimniecības zemju apmežojumos Kokneses, Bauskas, Tukuma, Priekules, Viesītes novadu teritorijās. 80–115 gadu vecās parastās liepas mežaudzēs, gan dabiskās, gan stādītās, iespējams iegūt 316–500 m3 lielu krāju no 1 ha. Krājas tekošais pieaugums šādās audzēs sasniedz 4,6–10 m3 no ha gadā.
Pēdējo gadu stādījumi lauksaimniecības zemēs parāda, ka liepas stādījumu produktivitāte būs augsta. Pētījumi apliecināja, ka, izvēloties liepas augšanai piemērotas vietas, galvenā uzmanība jāpievērš augsnes mehāniskā sastāva un hidroloģiskā režīma parametriem, jo smags māls un pārmitras vietas apgrūtina liepas iesakņošanos un aizkavē tās augšanas gaitu. Turklāt īpaša vērība jāvelta liepas aizsardzībai pret pārnadžu apgrauzumiem, jo nereti kociņi tiek pilnībā nolauzti.
Parastās kļavas augšanas gaitai raksturīga strauja augšana jaunībā (līdz 20–25 gadiem), kas vēlākos gados samazinās. Labos augšanas apstākļos kļava 20 gados var sasniegt līdz 19,5 m augstumu, bet nabadzīgās augsnēs – tikai 6,5 m augstumu.
Kļavas augšanas kulminācija, t. i., tekošais krājas pieaugums, visaugstākais ir 21 gada vecumā un sasniedz 19,5 m3/ha gadā. Labos augšanas apstākļos vidējais ikgadējais krājas pieaugums sasniedz 15 m3/ha gadā 27 gadu vecumā.
Pētījumi apliecināja, ka parastās kļavas augšanas gaita labos augšanas apstākļos ir līdzvērtīga parastās liepas augšanas gaitai (2. tabula), lai gan krājas ir mazākas. Galvenokārt tas izskaidrojams ar audžu biezumu, kas kļavas audzēm ir mazāks nekā liepas audzēm.
Liepas un kļavas audžu ekonomiskais novērtējums
Liepa un kļava kā vērtīgas, ekonomiskas koku sugas tiek plaši audzētas visā to izplatības reģionā. Liepa (Tilia cordata. L.) un kļava (Acer platanoides L.) saimniecisko gatavību jeb visaugstāko ekonomisko produktivitāti sasniedz 60–80 gados. Ārzemju autoru pētījumi rāda, ka, neraugoties uz to, ka šo koku sugu ilgmūžība var sasniegt pat 200 un vairāk gadu, viskvalitatīvāko koksni iegūst tieši vecuma grupā 60–80 gadi. Iegūtā krāja no liepas un kļavas audzēm svārstās no 300 līdz 500 m3/ha.
Mūsu pētījumā iekļauto mežaudžu un stādījumu dati to apliecina (1., 2. tabula). Pamatojoties uz augšanas gaitas datiem, tika veikti lietkoksnes iznākuma un sortimentu iznākuma aprēķini pēc pastāvošajiem normatīviem (MK noteikumi nr. 647 Mežaudzes novērtēšanas kārtība, spēkā no 25.06.2009.; Normatīvi meža taksācijai, 1989).
Lietkoksnes iznākums 70–115 gadu vecās liepas audzēs sasniedz 62–85% no visas audzes krājas. Jaunākās audzēs lietkoksnes procents vēl ir zems. Sortimentu iznākums liepas audzēs atkarīgs no koku parametriem, krūšaugstuma caurmēra un koka augstuma. 15 gadu vecās liepas audzēs iespējams iegūt vēl tikai balsteņus, bet jau 70–90 gadu vecās audzēs iespējams iegūt zāģbaļķus, celtniecības apaļkokus, taras klučus, balsteņus, malku.
Pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem secināts, ka 55–90 gadu vecās mežaudzēs kļavas lietkoksnes iznākums ir mazāks – 39–58%. Galvenokārt tas izskaidrojams ar nekvalitatīviem stumbriem, daudzzarainību, jo nav tikusi veikta koku savlaicīga atzarošana. Tomēr pasaules prakse pierāda, ka kļavas mežaudzēs iespējams iegūt finierklučus, zāģbaļķus u. c. sortimentu, ja veic savlaicīgu un kvalitatīvu mežaudzes kopšanu un stumbru atzarošanu.
Galvenās problēmas
Liepas mežaudzēs iespējams iegūt pirmos sortimentus jau 20–30 gados, bet kļavas audzes prasa daudz lielāku uzmanību, gan veicot savlaicīgas kopšanas cirtes, gan atzarošanu.
Mūsu kļavas izmēģinājumu stādījumos lauksaimniecības zemēs saskārāmies ar vairākām problēmām:
– kļavas stādu salizturība ir ievērojami zemāka nekā liepas stādiem, un bez sedzējsugas kļavas stādījumu atklātā vietā ir grūtības ieaudzēt;
– nepieciešama ļoti rūpīga vietas izvēle, nekādā gadījumā nav pieļaujama kļavas stādīšana zemās, mitrās vietās, tā sauktajās salnu bedrēs;
– obligāta prasība: aizsardzība pret grauzēju – peļu, zaķu un pārnadžu – postījumiem;
– pozitīva rezultāta sasniegšanai nepieciešams veidot mistrotus kļavas un citu koku sugu, piemēram, melnalkšņa, egles, lapegles u. c., stādījumus.
Secinājumi
Iepazīstoties ar ārvalstu mežzinātnieku un praktiķu pieredzi, kā arī ar pašreizējo mežsaimniecības praksi un tās attīstības tendencēm Latvijā, gūts apliecinājums, ka liepa un kļava ir vērtīgs papildinājums daudzfunkciju mežsaimniecībā – vērtīgas lietkoksnes, nektāra ražotāji, augsnes uzlabotāji (lapu nobiras); pārtikas – sulas, medus, ārstniecības izejvielu – ražotāji; tradicionāli dekoratīvie kokaugi ārvalstīs un Latvijā.
Izanalizējot meža statistikas datus, uzskatāmi redzams, ka gan parastās liepas, gan parastās kļavas audzes laika periodā no 2001. līdz 2015. gadam platības ziņā palielinās – liepas kā galvenās koku sugas audžu aizņemtās platības vidēji par 31%, bet kļavas pēdējo 5 gadu laikā – par 32%.
Parauglaukumu datu analīze liecina, ka liepas tīraudzes un mistraudzes ar liepu pirmajā stāvā veido produktīvas audzes, kur jau I vecuma klasē labos augšanas apstākļos iespējams iegūt līdz 100 m3 krājas, bet 4. un 5. vecuma klasē līdz pat 327–635 m3/ha.
Kļavas tīraudzes un mistraudzes ar kļavu pirmajā stāvā produktivitātes ziņā atpaliek no liepas audzēm galvenokārt nepiemērotas mežsaimnieciskas apsaimniekošanas dēļ, piemēram, nekvalitatīva kopšana, stumbru kvalitātes izvērtēšana, atzarošanas trūkums u. c. Kvalitatīvākās audzēs 3.–5. vecumklasē iespējams iegūt līdz pat 276 m3/ha un vairāk.
Lietkoksnes iznākums liepas audzēs 4.–5. vecumklasē veido vidēji 62–88% no audzes krājas, bet kļavas audzēs – 39–59% (pēc analizēto parauglaukumu datiem).
Parastās kļavas raksturojums
-Kļavu ģintī (Acer L.) ir ap 150 sugu, no tām Latvijā izplatīta tikai viena suga – parastā kļava (Acer platanoides L.).
-Parastā kļava ir pirmā lieluma koks. Stumbrs taisns līdz 1–1,3 m diametrā. Miza ar šaurām, gareniskām rievām, tumši pelēkbrūna, veciem kokiem krevaina, gandrīz melna. -Koksne gaiša un caurspīdīga, bez iekrāsotas kodolkoksnes un ar labi saskatāmām gadskārtām, bet vāji izteiktiem serdes stariem, smalkšķiedraina un blīva. Vainags plašs, ieapaļš un blīvs, ar vidēji rupju zarojumu. Pamatzari spēcīgi.
-Parastā kļava zied maijā reizē ar lapu plaukšanu. To apputeksnē bites un citi kukaiņi. Augļi un sēklas nogatavojas septembrī, nobirst oktobrī, novembrī. Mežā pavairojas ar sēklām, retāk ar celma atvasēm. Latvijas mežos sastopama gan kā pirmā, tā otrā stāva koks. Aug galvenokārt upju krastos, gravās, uz akmeņainām morēnu augsnēm kopā ar egli, ozolu, osi u. c. koku sugām; tīraudzes neveido.
-Jaunībā ļoti ātraudzīga, apmēram 50–60 gadu vecumā sasniedz pilnu augumu. Mūža ilgums līdz 150–200 gadiem. Sasniedz 26–35 m augstumu un 1–1,2 m caurmēru. Labi aug tikai auglīgās augsnēs ar pietiekamu mitruma daudzumu un augsnes skābumu pH 6–8. Nepanes pārpurvošanos un augsnes ar stāvošu ūdeni.
-Parastās kļavas atjaunošanās notiek gan ar sēklām, gan atvasēm. Tomēr jāatzīmē, ka zem vainagu klāja kļavu saglabāšanās ir problemātiska, jo tā ir gaismas prasīga koku suga. Ja gaismas intensitāte samazinās par 25%, tad kļavas augšanas gaita tiek ievērojami reducēta. Tomēr kļavas sējeņi vai atvases zem vainagu klāja var saglabāties samērā ilgi pat apstākļos, kad gaismas režīms ir tikai 3–5% no pilna apgaismojuma, bet tādā gadījumā to augšanas gaita augstumā nepārsniedz 1–2 cm gadā. Šādā snaudošā stāvoklī kļavu sējeņi var uzturēties gadiem ilgi un sākt intensīvu augšanu, tiklīdz noēnojums ir novākts. Būtībā kļava uzrāda ēnizturīgu koku sugu īpašības – izcilu saglabāšanos un spēju uzsākt intensīvu augšanu, tiklīdz apstākļi ir labvēlīgi. Tomēr zinātnieki ir atklājuši, ka zem citu koku sugu vainagu klāja augošas kļavas veido zarainus vainagus, tās koksne zaudē savu īpašo koksnes cietību un citas mehāniskās īpašības.
-Parastā kļava kā vērtīga koku suga tiek audzēta daudzos Eiropas reģionos, jo tā ir gan ekonomiska, gan ekoloģiska koku suga. Tā ražo vērtīgu, ļoti cietu, teksturētu koksni, ko plaši izmanto mēbeļrūpniecībā, finiera ražošanā, celulozes un šķeldas ražošanā. Parastā kļava ir ļoti ātraudzīga koku suga tai piemērotos augšanas apstākļos, un tas arī kļavu ierindo vērtīgāko lapu koku sarakstā.
-Parastās kļavas izplatības areāls ir plašs – gandrīz visa Eiropa (ziemeļrobeža iet no Karēlijas caur Vologdu un Kirovu līdz Urāliem) līdz Vidusjūras un Melnās jūras piekrastei dienvidos, no Pirenejiem rietumos līdz Urāliem austrumos, Kaukāzā. Tās dabiskais areāls ir ievērojami paplašinājies tās introdukcijas iespaidā un izpleties gan mērenā, gan subtropu, gan atlantiskā klimata joslā. Kļavas ir sastopamas augstu kalnos Alpu klimatiskās joslas mērenā klimata zonā. Tomēr, neraugoties uz plašo izplatības areālu, Eiropas valstu mežu inventarizācijas dati liecina, ka gan parastā kļava, gan platlapu kļava mežaudzēs aizņem ne vairāk kā 3% no mežiem apklātās platības.
-Kļava ir nozīmīgs kokaugs apdzīvotu vietu apstādījumos. Nozīmīgs arī kā agrs nektāraugs – viens koks var dot līdz 9 kg medus. Svarīgs kokaugs jauktos mežos augsnes auglības uzlabošanai.
-Koksni plaši izmanto mēbeļrūpniecībā – apdares plākšņu un lobītā finiera ražošanai, arī galdniecībā dažādu priekšmetu izgatavošanai.
Jāatzīmē, ka mūsu klimatiskajā zonā kļavas saglabāšanās ir ļoti atkarīga no vēlo pavasara salnu iedarbības, kuru laikā tās ievērojami apsalst un aiziet bojā. Galvenie iemesli, kāpēc kļava ļoti labi aug mistrotās audzēs, ir tās spēja viegli atjaunoties dabiski ar sēklām, kā arī tās straujā augšana jaunībā. Nereti šāda kļavas mistraudžu izveidošanās ir kļavas inovazīvas darbības dēļ, un bieži parādās problēmas ar galvenās koku sugas augšanu un produktivitāti. Dabā parastā kļava veido simbiozi ar parasto osi, šīm sugām ir arī līdzīga augšanas gaita un dinamika.
Vairāk žurnāla Agrotops šā gada jūlija un augusta numuros
