77
Prokurore
“Esmu 100% pārliecināta, ka Ļipatovs izdarīja slepkavību. Ja nebūtu, tad neietu tiesā un necīnītos, būtu atteikusies no apsūdzības – savā praksē to esmu darījusi. Jā, nav tiešu pierādījumu, bet tiesu prakse virzās uz to, ka arī ar netiešiem pierādījumiem var pietikt, lai būtu notiesājošs spriedums. Skaļākais piemērs: Ivanovas slepkavība. Arī tikai netieši pierādījumi un motīvs. Taču tiesa trīs cilvēkus notiesāja par slepkavību. (2008. gadā savas privātmājas pagalmā Garkalnes pagastā tika nošauta uzņēmēja Ella Ivanova; par slepkavības pasūtīšanu tika notiesāts nelaiķes vīrs Igors Ivanovs un vēl divi vīrieši – par nozieguma izplānošanu un izpildīšanu. – Red.),” man saka prokurore Alla Seibute. “Un lietas dalībnieku sarakste “draugiem.lv”, kura lietā ir divos sējumus un par kuru advokāts tik kautrīgi runā, un, godīgi sakot, arī man ir neērti. Sekss, alkohols, mīlas lietas, bet galvenais: neparādās nekas, kas liecinātu, ka Lienei būtu bijušas pašnāvnieciskas tieksmes. Parādās attiecības un citas lietas, par kurām savās liecībās melo Jānis un, galvenais, Kristīne.”
Tiesas debatēs prokurore norādīja, ka viņas pārliecība par J. Ļipatova vainu balstās uz eksperta J. Vības atzinumu, pašas teorētiskajiem pētījumiem un citām krimināllietām, kur cilvēki gan paši lēkuši, gan izmesti. A. Seibute minēja kādu lietu, kur meitene izdzīvoja pēc kritiena no piektā stāva un liecināja – ja būtu mirusi, būtu bijis līdzīgi šai lietai, jo arī nebija neviena cita tieša pierādījuma. Šī meitene krītot skaļi kliedza, Liene – klusēja, tas nozīmējot, ka viņa bija bezsamaņā. Uzreiz rodas jautājums: kā var ieņemt “līgavas pozu”, esot bezsamaņā?
Tāpat pārliecinošas esot poligrāfa ekspertīzes.
Daudz pretrunu liecinieku liecībās. Prokurorei svarīgas un ticamas ir Kristīnes sniegtās liecības 22. aprīlī, jo tieši no tām policija uzzināja to, kas vēlāk atklājās ekspertīzēs: ka Liene pirms izmešanas bijusi bezsamaņā, ka slepkava pakāpies uz ķeblīša pie loga.
Kā punkts uz “i” esot kaimiņa liecības: ka pēc kādas minūtes pēc kliedziena “Jāni, nē!” kaut kas nokritis, it kā kartupeļu maiss. Burtiski dažas sekundes pēc dobjā būkšķa kaimiņš dzirdējis Kristīnes satraukto balsi, kas nozīmē, ka viņa bijusi notikumam klāt. Bet Kristīne liecinot, ka bijusi virtuvē, nākusi no tās un tad tikai ieraudzījusi, ka Liene ir lejā. Turklāt Kristīne policijā atteikusies no liecībām, ka esot dzirdējusi Lienes kliedzienu “Jāni, nē!”.
Vēl prokurore tiesu debatēs norādīja, ka sarakste “draugiem.lv” norāda, ka starp Jāni un Kristīni jau no oktobra bijušas intīmas attiecības, lietojuši kopā alkoholu un citas apreibinošas vielas, ka Jāņa uzvedība bijusi neprognozējama. Kristīne vairākkārt atzinusies Jānim mīlestībā, bet Jānis to noliedzis un pievērsis uzmanību Lienei. Bet liecībās un arī tiesā Jānis un Kristīne noliedza savas attiecības, sakot, ka tie bijuši tikai joki.
“Gan Ļipatovs, gan lieciniece Kristīne sarunās ar Jerjomenko māti, radiem un draugiem neilgi pēc notikuma ir vairākkārt atkārtojuši un uzsvēruši: “Jūs tāpat neko neuzzināsiet, neko nepierādīsiet!” Kas tad viņiem tāds bija slēpjams un kas tad tāds radiem būtu pierādāms, ja Jerjomenko pati izlēca pa logu?” tiesas debatēs jautāja A. Seibute un lūdza atstāt spēkā pirmās instances tiesas spriedumu.
“Smaga lieta. Nav tiešu pierādījumu, bet netiešie – neviennozīmīgi un pretrunīgi. Mainīgas liecības. Bet viss jāvērtē kopsakarā,” man saka kāds augsta ranga prokurors, kurš, nevēloties ietekmēt tiesas procesu, savu vārdu lūdz neminēt. “Redzu, ka tiesa piešķīrusi augstāku vērtējumu ekspertam, ne liecību maiņai. Labāka varēja būt policijas izmeklēšana. Tās liecības par slepkavību vajadzēja filmēt advokāta klātbūtnē notikuma vietā, lai visi redzētu, ka neviens lieciniekiem nesit, ka neviens netur pistoli pie deniņiem. Jā, un kāpēc tad Kristīne un Kaspars, būdami pieauguši cilvēki, pratināšanā neizmantoja advokātu, uz ko viņiem bija tiesības? Tas tiešām nav saprotams: cilvēki dodas liecināt par notikumu, kurā bijuši iesaistīti un policijai ir versija par slepkavību, un viņi neiedomājas par advokātu!”
Vai tiesas vietā spriestu tik bargi?
“No malas grūti vērtēt. Tiesnesis redz visus lietas materiālus, klausās liecības, skatās ķermeņa valodu, vērtē acu kontaktus un tā tālāk. Ja iedod 15 gadus, tad tiesai jābūt lielai pārliecībai par vainu, turklāt tādā lieta, kur pierādījumu nav daudz. Un vēl. Senāts jau neatmeta lietu atpakaļ apgabaltiesai pierādījumu dēļ, bet tāpēc, ka nebija uzklausīta viena lieciniece.”
