77
Kaimiņi
Kaimiņiene Astrīda pamodusies naktī no trokšņiem blakus dzīvoklī, pēc tam iemigusi. Dodoties uz darbu plkst. 5.50, nolēmusi piezvanīt pie durvīm un aizrādīt. Durvis atvērusi meitene baltā, tīrā apakšveļā, bijusi izbrīnīta, bet mierīga, bez acīmredzamām reibuma pazīmēm. Kā vēlāk izrādījās, tā bija Liene. Plkst. 6.28 Astrīdai zvanījis vīrs Staņislavs un pateicis, ka no kaimiņu dzīvokļa kāds izlēcis pa logu. Staņislavs, kurš atradies istabā aiz sienas blakus dzīvoklim, tiesai liecināja, ka pamodies pēc plkst. 6 no vairākkārtējiem sievietes bļāvieniem “Jāni, nē!”. Pēc kādas pusminūtes, minūtes pēc kliedzieniem izdzirdējis skaļu būkšķi – kaut kas bija nokritis uz zemes. Pēc būkšķa kāda sieviete teikusi “izlēca pa logu” vai “izmeta pa logu”.
Eksperti
Sievietes līķi piefiksējis policijas inspektors Igors Gaiduks. Sastādījis shēmu. Kājas no ēkas sienas atradušās divu metru plus mīnus 10 centimetru attālumā – mērījumus veicis ar parastu plastmasas lineālu, jo nekādu speciālo līdzekļu nav bijis. Bojāgājušās galva atradusies tuvāk mājas sienai, pats ķermenis slīpi – 30 grādu, varbūt nedaudz lielākā leņķī – attiecībā pret mājas sienu.
Ņemot vērā šo datus, kā arī izmantojot fotogrāfijas, miesas bojājumu rašanās mehānismus, datortehniku, mehāniku, matemātikas un citas formulas, kā arī dabas likumus, eksperts, inženierzinātņu doktors un profesors Jānis Vība veica trasoloģisko ekspertīzi un secināja, ka Liene pati nav izlēkusi. Viņš izrēķinājis, ka Liene ar ātrumu 1,85 km/h palaista pāri palodzei – šādu ātrumu var iegūt, objektu turot rokās un ar muskuļu spēku palaižot vai pagrūžot pāri palodzei. Ātrums iegūts, ņemot vērā, cik tālu Liene bijusi no mājas sienas. Liene līdz zemei lidojusi 2,26 sekundes, kas ir bijis par maz, lai ķermenis pats sāktu rotēt vai sagrieztos. Tam būtu nepieciešami vismaz 100 metri (nepilnas piecas sekundes), kas nozīmējot, ka Lienes ķermeņa pozīcija, sākot krišanu, bijusi tāda pati (pagrieziena leņķis plus mīnus 5%) kā uz zemes: kājas, nedaudz saliektas ceļos, kopā, rokas uz leju, tā saucamā “līgavas poza” – kad līgavainis nes līgavu izstieptās rokās. Ja Liene būtu lēkusi, neesot bijis iespējams sagriezties ieslīpi pret sienu. Lecot perpendikulāri, meitene būtu atradusies arī tālāk – 3,29 metru attālumā no sienas (realitātē Lienes galva atradās 1,13 metrus no sienas), tāpat viņai nebūtu bijis iespējams pagriezties par 120 grādiem. Ja Lienes krišanas sākuma pozīcija būtu bijusi vertikāla, tad viņa būtu piezemējusies uz kājām vai vēdera, augums būtu noliecies uz priekšu. Bet Lienes roku elkoņu traumas liecinot, ka ķermenis pret zemi atsities ar muguru. Medicīnas eksperti precizējuši, ka pirmais kontakts ar zemi bijis labās sēžas apvidū. Ja Liene būtu izkritusi, sēžot uz palodzes, arī tad viņai uz zemes būtu bijis jāatrodas perpendikulāri pret ēkas sienu un ķermeņa pozīcija būtu bijusi cita.
Cits eksperts – Andris Pimenovs – veica krimināleksperimentu: cik viegli dotajos apstākļos bija izmest bezsamaņā esošu sievieti? No grīdas vienam speciāli netrenētam cilvēkam Lieni (63 kg) būtu bijis pacelt ļoti grūti, gandrīz neiespējami, jau vieglāk – no gultas vai galda. Uzlikt uz palodzes – jau vieglāk. Toties divatā no grīdas Lieni būtu bijis relatīvi viegli pacelt, arī uz palodzes uzlikt. Eksperts gan piebilst, ka stresa stāvoklī cilvēks var paveikt vairāk nekā bezemocionālā stāvoklī.
Tiesa, cits autoratīvs eksperts, kurš gan negribēja minēt savu vārdu, J. Vības vietā tik pārliecināts nebūtu: “Nav šaubu, ka Vība ir lielisks mehāniķis, diemžēl kā tāds viņš aplūkoja Lienes gadījumu, uztverot viņu kā mehānisku objektu. Protams, viss varēja norisināties tā, kā apraksta Vība, tomēr es atstātu vietu arī šaubām. Teorētiski dzīvs cilvēks aizķeroties vai pagriežoties sākuma stāvoklī varēja iegūt rotāciju, to pozu, kādā viņu atrada lejā. Attālumi no sienas un lidojuma laiks, manuprāt, ir pārāk mazi, lai izdarītu 100% secinājumus,” saka eksperts.
