77
Aculiecinieki
Tieši aculiecinieku liecības ir viens no svarīgākajiem apsūdzības argumentiem. Tiesa, tās ir noliegtas, bet… Visu pēc kārtas.
Gan pirmajā pratināšanā, gan vēlāk (izņemot vienu reizi) policijā un pēc tam tiesas sēdēs Kristīnes liecības par traģisko nakti pēc būtības saskan ar Jāņa liecībām. Viņa bija tā, kas pirmā pamanījusi lodžijas atvērto logu, pie kura bija piebīdīts krēsls un pa kuru izlēkusi Liene. Iespējams, pirms tam dzirdējusi frāzi “Jāni, nē!”, ko Liene, visticamāk, teikusi par to, ka nav skūpstījusies ar Kasparu. Lienes radi draudējuši, jo nav ticējuši pašnāvībai. Pēc notikušā ciemojusies pie paziņas Ingusa, kuram stāstījusi par notikušo pašnāvību. Pēc tam portālā draugiem.lv Inguss nezin kāpēc jautājis: “Čau! Kā Jums tur beidzās izgrūšana pa logu?” Atbildējusi, ka notikusi pašnāvība un nesaprotot viņa jautājumu. Pats vīrietis tiesā liecināja, ka jautājums draugiem.lv bijis kā joks, ar ko nedomājis ne “izgrūšanu”, ne “izmešanu”.
“2010. gada 22. aprīlī mani izsauca uz policijas iecirkni. Ar mani runāja vairāki policisti. Sākumā teicu visu, kā bija, pēc tam salūzu. Kāds vecāks policists man stāstīja, ka tiesa man iedošot 15 gadus, mati, zobi izkritīs, plaušas sadalīsies. Stundām neļāva iet uz tualeti, pīpēt, padzerties, jau sāka rakstīt apcietināšanas orderi, noņēma gredzenus, auskarus. Teica: vai nu man, vai puišiem nāksies sēdēt. Tad nu es liecināju to, ko man lika,” man stāsta Kristīne un zvēr, ka nemelo. (Tiesas materiālos lasāms – dienesta izmeklēšanā noskaidrots, ka nekādas ietekmēšanas no policijas neesot bijis.) Jau nākamajā dienā, sapratusi, ko izdarījusi, devusies uz policiju un šīs liecības noliegusi. Tad pēc neilga laika devusies strādāt uz Portugāli, kas viņai atļauts.
Policijas pierakstītās Kristīnes 22. aprīļa liecības, ko viņa pēc tam atsaukusi, ir sekojošas. Liene bļāvusi uz Kasparu, lai viņš pasakot Jānim, ka abi neesot skūpstījušies, bet Kaspars klusējis un staigājis šurpu turpu. Viņa tikmēr vākusi stiklus. Pēc kāda trokšņa no virtuves prasījusi, kas notiek, bet Jānis teicis, ka nekas. Sapratusi, ka notikusi kaušanās un grūstīšanās. Liene bļāvusi: “Jāni, beidz, Jāni, beidz!”, pēc kā iestājies klusums. Pavērusi durvis, Kristīne ieraudzījusi, ka Jānis tur Lieni rokās, pakāpies uz krēsla pie atvērta loga. Liene bijusi bezsamaņā. Kristīne sākusi kliegt par to, kas notiek. Jānis atbildējis, ka viņam šķietot, ka viņš nogalinājis Lieni, jo neesot pulsa, tāpēc jāradot apstākļi, it kā notikusi pašnāvība. Kristīne teikusi, ka varbūt Lieni varot glābt, bet Jānis viņu izmetis pa logu. Kristīne sākusi kliegt uz Jāni par izdarīto un pateikusi Kasparam, ko viņš izdarījis. Kaspars aizgājis pie loga paskatīties, bet Jānis viņu turējis un draudējis, ka, ja stāstīšot redzēto policijai, arī viņu izmetīšot pa logu, tāpēc apsolījusi klusēt. Pēc tam Jānis ar Kasparu abi viņai draudējuši, un tad visi saskaņojuši liecības.
“Jānis nav vainīgs. Ar Lieni kopā dzīvoju kādu pusotru mēnesi. Sākumā viņa bija dzīvespriecīga, bet tas pamazām zuda. Šķiršanās, dēls nav klāt, sliktas attiecības ar māti. Vienreiz man teica, ka gribot mirt jauna un skaista. Atbildēju, ka viņa ir muļķe un jādzīvo kaut vai bērna dēļ. Vispār jau Liene daudz nedzēra, bet tai vakarā šausmīgi gribēja piedzerties. Mēs jau dzērām tikai kokteilīšus darbā, lai varētu to izturēt. Pretīgs darbs, arī Lienei riebās, nekad nebiju iedomājusies, ka ir tik daudz slimu vīriešu, kas prasa visneiedomājamākās lietas. Bet bijām jaunas, un cita darba mums nebija,” man stāsta Kristīne, kura Portugālē bijusi oficiante, bet šobrīd ir operatore olu fabrikā. Pēc atgriešanās no Portugāles viņa trīs nedēļas pavadījusi sieviešu cietumā.
Arī Kaspara sākotnējās un pārējās liecības, izņemot 2010. gada 23. aprīļa liecību, pamatā saskan ar Jāņa un Kristīnes liecībām. Tusiņš, degvīns. Ar Lieni neesot skūpstījies. Bijis slikti, pavēmis vannasistabā, aizmidzis. Kliegšanu un stiklu plīšanu neesot dzirdējis. Pamodies no Kristīnes bļāvieniem, ka Liene izlēkusi pa logu.
Savukārt 23. aprīļa liecībās policijai Kaspars stāsta, ka pamodies no tā, ka Kristīne bļāvusi uz Jāni, kāpēc viņš tā izdarījis, bet Jānis atbildējis – ja viņš kaut ko pateikšot, arī viņa izlidošot pa logu. Tajā brīdī sapratis, ka izdarīta slepkavība. Jānis izdomājis, kas kuram jāsaka, lai viņu neapcietinātu par slepkavību. Pēc trijām dienām saticis Jāni, kurš pateicis, ka izmetis pa logu Lieni, jo sastrīdējušies par to, ka Liene viņu krāpjot.
“23. aprīlī nesapratu, kas notiek. Man teica: ja neliecināsi, ko liekam, sēdēsi cietumā, novecosi, paliksi par sievieti. Viens policists nikni pārlādēja pistolē patronas, otrs laipni piedāvāja sadarboties. Aizbraucis mājās, visu nakti nevarēju gulēt, no rīta aizbraucu pie Jāņa vecākiem, atvainojos un teicu, ka dodos uz policiju atsaukt nepatiesās liecības, ko arī izdarīju. Tad gan mani mazliet iekaustīja, teica, lai neatkāpjoties no liecībām pret Jāni, bet mani nesalauza. Iemeta cietumā uz diviem mēnešiem,” man saka Kaspars un tāpat kā Jānis un Kristīne zvēr, ka nemelo.
“Jānis man ir bērnības draugs. Viņš ne tikai sievietei, pat kaķim nevar nodarīt pāri. Nekad nav bijis agresīvs. Jautrs un mierīgs, kad iedzer. Lieni iepazinu tikai tajā vakarā. Nebija nervoza. Šnabi gan daudz dzēra un neuzkoda. Liene tikai vienu brīdi uzvilkās. Tā vakars bija foršs. Ja būtu zinājis, ar ko viss beigsies, jau laicīgi būtu notinis makšķeres,” Kaspars joprojām ir uztraucies, runājot par notikušo.
