77
Mirusī
Liene Jerjomenko, kuras mūžs aprāvās 20 gadu vecumā, bija skaista meitene.
Sēžu vienkāršā, bet jaukā privātmājā, kas atrodas Kokneses novada Iršu pagastā, runāju ar Lienes māti Inetu Salenieci. Ir pagājuši vairāki gadi un sāpes pierimušas, bet māte piedot nevienam nevēlas. Uz tiesu iet bez advokāta, jo uzskata, ka viņas intereses aizstāv prokuratūra. Ineta ir pārliecināta, ka viņas meita nevarēja izdarīt pašnāvību un galvenā lieciniece Kristīne par notikušā apstākļiem melo un ne tikai par tiem.
“Kad notikumu dienas pusdienlaikā ierados tajā dzīvoklī, Kristīne joprojām alkohola reibumā nostājās pozā pret stenderi un teica: “Mēs reāli tusējām. Viņa izlēca pa logu. Jūs neko nepierādīsiet.” Sega un Lienes zeķes tajā brīdī mazgājās veļasmašīnā, halāts bija saplēsts pleca rajonā un asiņains,” atceras Ineta.
Policijas inspektors pēc divām dienām paziņojis, ka viss skaidrs: pašnāvība. Janvārī I. Saleniece aizgājusi pie Inta Ķuža, kas tolaik bija Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. Noklausījies stāstu, sacījis, ka viņam esot kauns par saviem darbiniekiem. I. Ķuzis nozīmējis jaunus izmeklētājus un apsolījis personīgi lietu uzraudzīt.
“Biju gatava pieņemt, ka meita labprātīgi atņēma sev dzīvību, bet tas, ko konstatēja policija un prokuratūra, arī eksperta atzinums, ka 100% Liene pati nevarēja izlēkt pa logu, poligrāfs un liecinieces Kristīnes meli manī radīja pārliecību, ka notikusi slepkavība. Ir noticis noziegums un kādam par to jāsaņem sods,” pārliecināta māte.
Lienei ļoti paticis mācīties, stāsta māte, bet ģimene nekad nav bijusi turīga, tāpēc katram (Lienei ir vēl divas māsas un brālis) no bērniem pašam vajadzējis dzīvē sisties uz augšu. Pēc 9. klases Liene aizgājusi mācīties uz arodskolu Rīgā par apģērbu modelētāju, taču skolu nepabeigusi. Apprecējusies, piedzimis dēls, tad no vīra pašķīrusies – kādu mēnesi pirms nāves, taču attiecības saglabājusi labas. Iestājusies vakarskolā. Bijusi doma par augstskolu, bet tam vajadzējis sapelnīt naudu. Viena pati nav varējusi atļauties īrēt dzīvokli, tāpēc sametusies kopā ar Kristīni, bet bērnu atvedusi pie viņas, savas mātes, uz laukiem. Un tieši draudzene esot ievilkusi Lieni ne tajā labākajā kompānijā.
Vai māte zināja, kā meita pelna naudu? Ka sēdēja pie datora un videokameras priekšā izpildīja vīriešu seksuālās vēlmes?…
“Nezināju. To uzzināju tiesas sēdē. Saprotu, ka nekas labs tas nav. Bet, ja Liene uzņēmās strādāt tik morāli nepieņemamu darbu, tad varbūt tam tā arī bija jābūt: lai saprastu, ka dzīvē jātiecas uz labākām lietām, šai zampai bija jāiziet cauri,” saka māte.
Vaicāju par liecinieces Kristīnes apgalvoto, ka Liene bijusi depresīva, stāstījusi par sliktajām attiecībām ar māti, par to, ka viņa negrib atdot dēlu, ka Liene daudz dzērusi un tad kļuvusi nervoza. “Meli. Dienu pirms traģēdijas Liene man piezvanīja, runājām par manu kāzu jubileju, par to, ka viņa ņems bērnu pie sevis, nākamajā dienā bija pierakstījusies uz solāriju. Ne mūsu pēdējā sarunā, ne arī pirms tam Liene nekad nav bijusi pašnāvnieciski noskaņota. Dzēra reti, kad iedzēra, vienmēr bija mierīga. Man stāsta, ka viņa graizījusi rokas… Es sava bērna rokas pēc nāves redzēju – nebija tur nekādu vēnu griešanas pēdu. Arī eksperti neko tur neatrada,” apgalvo māte. Jāni Ļipatovu viņa neesot pazinusi. To, ka Jānis draudzējies ar Lieni un vēlējies attiecības pārtraukt, gan zinājusi.
